SEB aptauja: bērniem Baltijā krāšanas ieradumi ir spēcīgāki nekā pieaugušajiem
Lielākā daļa bērnu un pusaudžu Baltijas valstīs veido uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*, turklāt krāšanas ieradumi bērniem ir izteiktāki nekā pieaugušajiem. Visvairāk krājēju vecumā no 7 līdz 17 gadiem ir Lietuvā – 88%, bet vismazāk – Igaunijā – 75%, kamēr Latvijā naudu krāj 77% bērnu un pusaudžu.
Aptaujas dati skaidri parāda, ka bērnu finanšu paradumi mainās līdz ar vecumu. Jaunākajā grupā (7–10 gadi) dominē vienkāršākās uzkrāšanas formas – skaidras naudas uzkrāšana krājkasītē. Šajā posmā bērni vēl tikai apgūst naudas vērtību un pamata paradumus.
Savukārt vecumā no 11 līdz 14 gadiem arvien biežāk parādās kombinēta pieeja – bērni daļu naudas uzkrāj skaidrā naudā, bet daļu jau tur bankas kontā vai krājkontā.
Visizteiktākā pārmaiņa notiek 15–17 gadu vecumā, kad pieaug bankas risinājumu izmantošana – pusaudži biežāk uzkrāj naudu kontā, izmanto maksājumu kartes un patstāvīgāk plāno savus tēriņus.
“Bērnu finanšu paradumi ļoti skaidri parāda attīstības procesu – sākumā nauda ir kaut kas taustāms, ko glabā krājkasītē, bet pakāpeniski veidojas izpratne par plānošanu, uzkrājumiem un finanšu pārvaldību. Ļoti priecē, ka bērniem uzkrājumu veidošanas kultūra ir pat izteiktāka nekā pieaugušajiem. Pēc mūsu aptaujām redzam, ka pieaugušo vidū krājēju šobrīd ir mazāk, nekā bērnu un pusaudžu vidū. Tāpēc ir pamats cerēt, ka nākamā pieaugušo paaudze būs ar atbildīgāku pieeju finanšu plānošanā. Vienlaikus tieši Latvijā redzam, ka vairāk nekā puse bērnu ir vairāk tērētāji, jo lielāko daļu no savas kabatas naudas iztērē, savukārt aptuveni katrs trešais ir vairāk krājējs un cenšas lielāku daļu no kabatas naudas atlikt lielākiem mērķiem,” dalās SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Atbalstot bērnu vēlmi veidot uzkrājumus un saņemt par tiem procentus, SEB bankā tagad arī bērniem ir pieejams krājkonts, termiņnoguldījumi un Digitālā krājkase, kurā uzkrājumu var veidot, maksājot par pirkumiem ar karti vai mobilo ierīci.
Bērniem līdz 16 gadiem Digitālo krājkasi un uzkrājumu risinājumus palīdz izveidot vecāki, bet no 16 gadu vecuma jaunieši tos var pārvaldīt patstāvīgi.
“Būtiski ir ne tikai tas, vai bērns krāj naudu, bet arī tas, kā viņš to dara. Ja uzkrājumi tiek veidoti mērķtiecīgi un atsevišķi no ikdienas tēriņiem, bērnam ir vieglāk attīstīt finanšu disciplīnu un saprast ilgtermiņa uzkrāšanas nozīmi. Šādi paradumi vēlāk palīdz pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus arī pieaugušā vecumā,” uzsver SEB bankas pārstāve.
Digitālās krājkases un krājkonta procentu likme šobrīd ir 1,7% gadā, bet termiņnoguldījumiem likmes no 17. jūnija ir paaugstinātas un šobrīd veido no 1,95% līdz 2,25% gadā atkarībā no termiņa.
*Aptauju trīs Baltijas valstīs pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3300 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
