Pirmā bankas karte jau sākumskolā, taču tikai puse vecāku tic bērnu spējai plānot naudu

Kādreiz bērna pirmā krājkasīte bija cūciņa vai stikla burciņa, bet šodien tā arvien biežāk ir digitāla. Arī pirmā bankas karte bērna makā nonāk jau sākumskolā. Tomēr jaunākā SEB bankas aptauja atklāj interesantu pretrunu: lai gan bērniem tiek dota arvien lielāka finanšu patstāvība, tikai aptuveni puse vecāku ir pārliecināti par viņu spēju gudri rīkoties ar naudu.* 

Bankas karti jau sākumskolā 

Visagrāk finanšu pasaulē ienāk bērni Igaunijā, kur 61% bērnu savu pirmo maksājumu karti saņem jau 7–10 gadu vecumā. Latvijā šajā vecumā pirmā karte ir 54% bērnu, bet Lietuvā – 41%. Līdz 17 gadu vecumam gan bankas konts, gan maksājumu karte jau ir 78% bērnu Igaunijā, 73% Latvijā un 51% Lietuvā. 

Aptaujas dati liecina, ka finanšu pakalpojumi bērniem Baltijā kļūst pieejami arvien agrāk. Vienlaikus daļa vecāku joprojām nogaida ar maksājumu kartes noformēšanu, jo uzskata, ka bērni vēl nav pietiekami gatavi patstāvīgi rīkoties ar naudu, vai ir pārliecināti, ka skaidra nauda labāk palīdz apgūt naudas vērtību un tēriņu plānošanu. 

SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka digitālā vide bērniem rada jaunas iespējas mācīties rīkoties ar naudu, bet vienlaikus palielina arī vecāku lomu. 

“Bērni šodien ar naudas jautājumiem sastopas agrāk nekā iepriekšējās paaudzes. Turklāt, ja agrāk pirmā pieredze bieži bija saistīta tikai ar skaidru naudu, tad tagad tā ietver arī kontu, maksājumu karti un iepirkšanos digitālajā vidē. Tas paver vairāk iespēju mācīties pārvaldīt savas finanses, taču vienlaikus pieaug arī vecāku loma. Jo biežāk ģimenē tiek runāts par tēriņiem, uzkrājumiem un izvēlēm, jo vieglāk bērnam veidojas atbildīga attieksme pret naudu,” stāsta viņa. 

Finanšu instrumenti ir, bet vai pietiek arī zināšanu?

Lai gan bērniem arvien agrāk tiek nodrošināta pieeja finanšu pakalpojumiem, daļai vecāku joprojām trūkst pārliecības par bērnu spēju plānot savu budžetu. Latvijā tikai aptuveni puse vecāku ir pārliecināti, ka viņu atvases spēj saplānot tēriņus līdz nākamajai kabatas naudas saņemšanas reizei, savukārt 42% bērna finanšu zināšanas vērtē kā vājas. 

Vienlaikus daļa vecāku Baltijā vispār neseko līdzi bērnu finanšu aktivitātēm. Latvijā to atzīst gandrīz ceturtā daļa vecāku, Igaunijā – 27%, bet Lietuvā – pat 37%, kas ir augstākais rādītājs Baltijā. 

“Pētījums parāda interesantu tendenci. Lai gan tikai daļa vecāku ir pārliecināti par bērnu spēju plānot savus tēriņus, bērniem arvien agrāk tiek dota iespēja pašiem rīkoties ar naudu. Turklāt ievērojama daļa vecāku vispār neseko tam, kā viņu atvases rīkojas ar savu naudu. Taču svarīgi apzināties, ka līdz ar pirmo bankas karti, kabatas naudu vai iespēju pašam pieņemt lēmumus par tēriņiem automātiski neveidojas arī prasme plānot budžetu un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus. Tieši tāpēc vecāku iesaiste ir īpaši svarīga, nevis lai kontrolētu katru bērna pirkumu, bet lai palīdzētu saprast naudas vērtību, izvēļu sekas un plānošanas nozīmi. Ikdienas situācijas ģimenē var kļūt par pirmo un svarīgāko finanšu pratības skolu, ja vecāki tās izmanto sarunām, praktiskiem piemēriem un kopīgai naudas plānošanai,” noslēdz Linda Šablinska.

*Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3020 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.