SEB aptauja: cena ir biežākais iemesls, kāpēc iedzīvotāji neizvēlas personīgo apdrošināšanu

Ja mājās pēkšņi plīst ūdensvads, mēs novērtējam, ka savulaik atvēlējām līdzekļus mājokļa apdrošināšanai. Taču daudz retāk aizdomājamies par to, kā pasargāt savu veselību, ienākumus un spēju pelnīt, lai gan tieši tā lielākajai daļai cilvēku ir viens no būtiskākajiem finanšu resursiem.

Kā liecina SEB aptaujas dati, 33%* Latvijas iedzīvotāju cenu min kā galveno iemeslu, kāpēc viņiem nav dzīvības un personīgās apdrošināšanas. Īpaši izteikti tas vērojams zemāko ienākumu grupās, kur cenu par būtiski šķērsli uzskata vairāk nekā divas trešdaļas respondentu.

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi 5,1 reizi pārsniedz saistības – vai ar to pietiek?

Mājsaimniecību finanšu aktīvus veido uzkrājumi, noguldījumi, ieguldījumi, pensijas uzkrājumi un citi finanšu instrumenti. Eurostat dati** liecina, ka 2024. gadā Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība bija 5,1 reizi lielāka par to finanšu saistībām – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Taču finanšu drošība nav tikai par to, ko jau esam uzkrājuši. Tikpat svarīgi ir pasargāt to, kas ļauj šos aktīvus veidot – mūsu ienākumus un spēju strādāt.

"Jautājums par cenu ir saprotams, jo katrai mājsaimniecībai ir savas prioritātes un iespējas. Taču, domājot par personīgo apdrošināšanu, svarīgi skatīties ne tikai uz ikmēneša maksājumu, bet arī uz to, ko šis maksājums var pasargāt. Negaidīta trauma, nopietna saslimšana vai ilgstoša darbnespēja var radīt finansiālu slogu, kas būtiski pārsniedz ikdienā atvēlēto summu apdrošināšanai," norāda SEB Life and Pension Baltic SE Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina.

Slimība vai trauma var samazināt ienākumus, kamēr izdevumi turpinās

Domājot par veselības problēmām, cilvēki visbiežāk rēķinās ar ārstēšanās izmaksām. Taču tās var būt tikai daļa no kopējā finansiālā sloga. Pēc traumas vai nopietnas saslimšanas var būt nepieciešama rehabilitācija, medikamenti un palīglīdzekļi, transports uz ārstniecības iestādēm, aprūpe mājās vai pat mājokļa pielāgošana.

Vienlaikus, ja cilvēks uz laiku nevar strādāt, var samazināties arī viņa ienākumi, kamēr ikdienas izdevumi turpinās. Mājokļa kredīts vai īre, komunālie maksājumi, pārtika un citi izdevumi neapstājas līdz ar slimības lapu.

Šādu situāciju finansiālo ietekmi pastiprina fakts, ka 45%*** Latvijas mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus izdevumus no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka neparedzēta veselības problēma daļai mājsaimniecību var radīt dubultu slogu, vienlaikus pieaugot izdevumiem un samazinoties ienākumiem.

SEB klientiem pērn apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti 1,46 miljoni eiro

Dzīvības un personīgās apdrošināšanas nozīmi ilustrē arī SEB klientu pieredze. Pērn SEB klientiem atlīdzībās tika izmaksāti 1,46 miljoni eiro par dažādiem apdrošināšanas gadījumiem, tostarp traumām, pārejošu darbnespēju, kritiskām saslimšanām un pilnīgu darbspēju zudumu. Viena no lielākajām izmaksātajām atlīdzībām sasniedza 50 000 eiro.
Šāds finansiāls atbalsts nemaina notikušo, taču var palīdzēt mazināt ar to saistīto finansiālo slogu – īpaši situācijās, kad cilvēkam nepieciešams laiks, lai atveseļotos.

"Personīgo apdrošināšanu nevajadzētu uztvert tikai kā atbalstu neparedzētos gadījumos. Tā ir daļa no plašākas personīgo finanšu plānošanas. Līdzīgi kā veidojam uzkrājumus neparedzētiem izdevumiem vai apdrošinām savu mājokli, varam pasargāt arī savu spēju pelnīt. Jo tieši ienākumi ir pamats, kas ļauj mums veidot uzkrājumus, atmaksāt saistības un īstenot nākotnes plānus," norāda Zane Martina.

* Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada janvārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
** Eurostat 2024, "Households – statistics of financial assets and liabilities".
*** Statista, "Value of life insurance premiums per capita in Europe in 2024".