Steidzamos gadījumos
- Zvaniet mums jebkurā laikā pa tālruni +371 26668777 vai +371 67779988.
- Ja situācija prasa tūlītēju rīcību, zvaniet Valsts policijai pa vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112. Ja neatrodaties Latvijā, zvaniet +371 67014002.
Ja kļuvāt par krāpnieku upuri, svarīgi pēc iespējas ātrāk bloķēt piekļuvi Jūsu līdzekļiem.
Steidzamu situāciju piemēri:
- Krāpnieki ieguvuši Jūsu personas datus vai piekļuves kodus.
- Krāpnieki pieslēgušies Jūsu internetbankai.
- Krāpniekiem ir pieejama Jūsu maksājumu karte.
- Krāpnieki veic pārskaitījumus no Jūsu konta vai izmanto Jūsu kartes līdzekļus.
- Pēc krāpnieku norādēm, Jūs lejupielādējāt krāpniecisku programmatūru savā datorā vai telefonā.
- Krāpnieki mēģina iegūt Jūsu līdzekļus, aicinot maksājumu karti vai skaidru naudu nodot viņu atsūtītam kurjeram.
Vēršanās policijā
Krāpniecības gadījumus nevajag risināt saviem spēkiem – Jums jāvēršas Valsts policijā. Tas ir svarīgi, jo atsevišķos gadījumos likumsargiem var izdoties aizturēt izkrāptos līdzekļus, kā arī apturēt noziedznieku turpmāku darbību. Mēs sadarbojamies ar likumsargiem, sniedzot visu iespējamo informāciju, kas var palīdzēt notikuma izmeklēšanā.
Ko norādīt iesniegumā:
- Detalizēta informācija par notikumu.
- Kādā veidā aizskartas Jūsu tiesības vai finanšu līdzekļi.
- Cita informācija, kas varētu būt noderīga nozieguma vai pārkāpuma atklāšanai.
- Jūsu personas dati un kontaktinformācija turpmākai saziņai.
Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu varat uzrakstīt:
- Klātienē jebkurā policijas iecirknī.
- Sūtot iesniegumu pa pastu uz kādu no policijas struktūrvienībām.
- Elektroniski, izmantojot portālu latvija.gov.lv un e-adresi.
- Elektroniski, parakstot iesniegumu ar eParakstu vai Smart-ID un sūtot to uz pasts@vp.gov.lv.
Krāpšanas mēģinājumi
Ja situācija nav steidzama, piemēram, krāpnieki ar Jums sazinājās, taču Jūs nesniedzāt savus datus un nav notikuši krāpnieciski darījumi ar Jūsu līdzekļiem, sazinieties ar mums Jums ērtākajā veidā:
- Rakstiet mums uz e-pastu info@seb.lv.
- Izmantojiet čatu mūsu mājaslapā.
- Piesakieties konsultācijai klātienē.
Darījumu apstrīdēšana
Par krāpnieciskajiem darījumiem iespējams uzsākt maksājuma apstrīdēšanas procesu. Šī procesa uzsākšana negarantē, ka Jums tiks atgriezti izkrāptie līdzekļi, taču tā var palīdzēt sīkāk izprast notikušo un atklāt svarīgu informāciju par krāpniekiem.
Darījuma apstrīdēšanas kārtībā ir atkarīga no maksājuma veida:
- Pārskaitījums internetbankā. Atveriet internetbankas sadaļu Konti – Konta pārskats, nospiediet uz apstrīdamā maksājuma un izvēlieties “Iesniegums par maksājumu”. Tad aizpildiet pieteikuma formu.
- Karšu maksājums. Atveriet internetbankas sadaļu Konti – Konta pārskats, nospiediet uz apstrīdamā maksājuma un izvēlieties “Apstrīdēt darījumu”. Norādiet apstrīdēšanas iemeslu un spiediet “Sūtīt”. Vairāk uzziniet mūsu mājaslapas sadaļā par karšu darījumu apstrīdēšanu.
Krāpnieku biežāk izmantotās shēmas
Telefonkrāpšana
Krāpnieki telefonsarunā uzdodas par bankas, Valsts policijas vai citas oficiālās institūcijas pārstāvjiem. Viņi uzdod daudz jautājumu, lai iegūtu informāciju par potenciālo upuri, kā arī steidzina nekavējoties rīkoties, lai radītu upurī bailes un stresu.
Reāls piemērs:
Mūsu klients saņēma zvanu no sava “telefona operatora”, kas piedāvāja tālrunī uzstādīt īpašu drošības programmu, lai pasargātos no krāpniekiem. Nākamajā dienā klientam zvanīja no “bankas”, kas brīdināja – pa nakti no konta mēģināts veikt nesaskaņotu maksājumu, kas noteikti ir saistīts ar iepriekš uzstādīto programmu. Lai pasargātu naudu, to ir nepieciešams izņemt no konta un nodot Valsts policijas pārstāvim. Kopā ar naudu jānodod arī maksājumu karte, jo tai jāveic ekspertīze – iespējams, krāpnieki ieguvuši arī kartes datus. Tajā pašā dienā klients no bankomātā izņēma maksimālo summu un kopā ar karti atdeva to uz ielas kādam jaunietim, kurš uzdevās par policistu.
- Nesniedziet telefonsarunā Jūsu personas datus, piekļuves kodus, paroles un citu sensitīvu informāciju.
- Lai pārliecinātos, ka zvanītājs nav viltvārdis, pārtrauciet sarunu un sazinieties ar viņa pārstāvēto iestādi, zvanot uz oficiālajā vietnē norādīto kontaktinformāciju.
- Nenododiet citu personu rīcībā savu maksājumu karti vai skaidru naudu, pamatojoties uz telefonsarunu.
- Neuzstādiet ierīcēs attālinātās pieejas programmas.
- Neļaujiet sevi iebiedēt ar konta bloķēšanu, naudas sodu vai kriminālatbildību. Ārkārtas situācijās mēs varam bloķēt klientu bankas karti, apturēt darījumu un veikt citas darbības bez apstiprinājumiem ar PIN kodu. Ja nepieciešams, Jūs varat bloķēt savu karti arī internetbankā vai mobilajā lietotnē.
- Ja Jums sāk skaidrot, kas jāsaka bankai, ja tā sāks uzdot jautājumus par netipiskiem darījumiem – tā ir skaidra norāde par krāpšanu. Krāpnieki mēģinās Jums iegalvot, ka veicamās darbības ir pilnīgi slepenas un neviens par tām nedrīkst uzzināt.
- Mēs nekad nesazināmies ar saviem klientiem ziņojumapmaiņas programmās, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.
Ieguldījumu krāpšana
Krāpnieki sola vieglu peļņu, ja ieguldīsiet naudu viņu projektā. Piemēram, kriptovalūtās, akcijās vai kādā citā “īpašā projektā”. Viņi var zvanīt no ārzemju numura, runāt pārliecinoši un demonstrēt viltus mājaslapas, kur redzams, kā nauda “strauji aug”. Patiesībā – mērķis ir izkrāpt Jūsu naudu.
Reāls piemērs:
Mūsu klients saņēma zvanu no svešinieka, kurš piedāvāja ieguldīt 1000 eiro. Kad šī summa tika “investēta”, krāpnieki savā mājaslapā demonstrēja, kā nauda finanšu tirgos “aug”. Tas pārliecināja iemaksāt arvien lielākas summas. Rezultātā krāpniekiem tika atdoti vairāk nekā 5000 eiro, neko nesaņemot pretī.
- Neatbildiet un neatzvaniet uz ārzemju numuriem.
- Nekad neuzticiet savu naudu svešiniekiem, kuri Jums piezvanījuši.
- Neļaujiet pieslēgties Jūsu ierīcēm vai koplietot ekrānu.
- Ja Jums sola ātru un lielu peļņu – tā, visticamāk, ir krāpšana.
- Ieguldiet tikai caur uzticamiem un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
- Ja šaubāties – parunājiet ar Jums uzticamu cilvēku vai speciālistu.
- Ja jau pārskaitījāt naudu – nekavējoties sazinieties ar banku un policiju.
Pikšķerēšana
Krāpnieki mēģina no Jums izvilināt paroles, bankas datus vai citu personīgu informāciju. Viņi ar Jums sazinās, zvanot vai sūtot e-pastus un īsziņas. Viņi bieži izliekas par banku vai citu uzticamu uzņēmumu darbiniekiem un mudina steidzami rīkoties.
Reāls piemērs:
Mūsu klients saņēma e-pastu, ko it kā sūtījusi banka. Vēstulē klients lūgts apstiprināt maksājumu. Nospiežot uz saites, atvērās mājaslapā, kurā klientam jāpieslēdzas ar bankas lietotāja kodu un paroli. Kad upuris to izdarīja, pieejas dati nokļuva krāpnieku rīcībā, un drīz pēc tam viņa konts tika iztukšots.
- Nekad neatklājiet citiem savus piekļuves kodus vai paroles, tostarp e-pastā, īsziņās vai pa tālruni.
- Neatveriet aizdomīgas saites.
- Banka Jums nekad nelūgs izpaust datus šādā veidā.
- Ja rodas aizdomas – sazinieties ar uzņēmumu, izmantojot oficiālo mājaslapu.
Citas krāpnieku shēmas
Kas tas ir?
Krāpnieki ar balss dziļviltojuma (deepfake – angļu val.) palīdzību piezvana, atdarinot Jūsu tuvinieka balsi. “Radi” raud vai paniski stāsta par nelaimes gadījumu un steidzami lūdz pārskaitīt naudu “operācijai”, “drošības naudas” iemaksai u.tml. Mērķis – Jūs izbiedēt un ātri izkrāpt naudu.
Piemērs:
Vīrietis saņēma zvanu no “dēla”, kurš raudāja un stāstīja, ka nonācis negadījumā ārzemēs. Lai segtu slimnīcas rēķinu, uzreiz bija jānosūta 1500 eiro. Vīrietis panikā pārskaitīja naudu, bet vēlāk noskaidroja, ka dēls patiesībā ir mājās – sveiks un vesels.
Kā sevi pasargāt:
- Pārtrauciet zvanu un atzvaniet tuviniekam uz viņa īsto numuru.
- Uzdodiet “kontroles jautājumu”, ko zināt tikai jūs abi.
- Nekad nepārskaitiet naudu pēkšņu zvanu iespaidā.
- Paziņojiet ģimenei un draugiem, lai arī viņi zina par šādām krāpšanām.
- Ja tomēr samaksājāt – tūlīt sazinieties ar banku un policiju.
Kas tas ir?
Naudas mūlis ir cilvēks, kurš ļauj savā kontā ieskaitīt svešu naudu un to tālāk pārskaita vai izņem skaidrā naudā. Par to naudas mūlim sola ātru un vieglu peļņu. Šī nauda bieži nāk no noziegumiem, un pats naudas mūlis var tikt saukts pie kriminālatbildības.
Piemērs:
Jaunietis sociālajos medijos atrada piedāvājumu “nopelnīt 100 eiro stundā”. Viņš ļāva izmantot savu kontu “naudas pārskaitījumiem”. Vēlāk izrādījās – viņa konts izmantots krāpšanā, un pret viņu tika ierosināta krimināllieta.
Kā sevi pasargāt:
- Neticiet solījumiem par vieglu un ātru peļņu.
- Nekad nedodiet savus konta vai kartes datus svešiniekiem.
- Neļaujiet citiem izmantot Jūsu kontu vai rīkoties ar Jūsu naudu.
- Ņemiet vērā, ka par šādām darbībām var draudēt kriminālatbildība.
Kas tas ir?
Krāpnieki izliekas par iemīlējušos cilvēku, lai iepazītos tiešsaistē un iegūtu Jūsu uzticību. Kad veidojas emocionāla saikne, viņi sāk lūgt naudu, dāvanas vai intīmus attēlus, ko vēlāk var izmantot pret Jums.
Piemērs:
Sieviete internetā iepazinās ar “ārstu no ārzemēm”, kurš solīja ciemoties. Viņš vairākkārt lūdza naudu ceļa un dokumentu izdevumiem. Viņa pārskaitīja vairāk nekā 3000 eiro, bet tikšanās nekad nenotika.
Kā sevi pasargāt:
- Uzmanieties, daloties ar personīgu informāciju un bildēm internetā.
- Nekad nesūtiet naudu cilvēkiem, ko neesat saticis klātienē.
- Ja rodas aizdomas – pārbaudiet personas informāciju internetā.
- Pārtrauciet saziņu, ja otra puse sāk manipulēt vai draudēt.
- Ja Jūs apkrāpj – nekavējoties ziņojiet policijai un bankai.
Kas tas ir?
Krāpnieki piedāvā “izdevīgus” aizdevumus internetā vai sociālajos medijos, bet pirms naudas izsniegšanas prasa samaksāt “avansu” – par līgumu, apdrošināšanu vai notāru. Aizdevums nekad netiek pārskaitīts, un Jūsu nauda pazūd.
Piemērs:
Sieviete internetā pieteicās kredītam ar ļoti zemiem procentiem. Viņai lika samaksāt 150 eiro “apstrādes maksā” uz ārzemju kontu. Pēc tam saziņa pārtrūka, un naudu viņa vairs neredzēja.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad nemaksājiet avansu aizdevumam, ko vēl nesaņēmāt.
- Nepiešķiriet svešiniekiem savus personas datus vai dokumentus.
- Aizdevumus ņemiet tikai no licencētiem aizdevējiem.
- Ja rodas šaubas – pārbaudiet piedāvājumu internetā un konsultējieties ar tuviniekiem.
- Ja jau samaksājāt – nekavējoties sazinieties ar banku un policiju.
Kas tas ir?
Jūs saņemat e-pastu vai ziņu, kurā rakstīts, ka ieguvāt milzīgu mantojumu vai ziedojumu no ārzemēm. Lai “saņemtu” naudu, it kā jāsedz izmaksas – par notāru, kontu, dokumentiem u.c. Patiesībā – mantojuma nav, bet Jūsu nauda pazūd.
Piemērs:
Sieviete saņēma e-pastu no “advokāta”, kurš paziņoja, ka viņa mantojusi 2 miljonus dolāru. Dažu mēnešu laikā viņa samaksāja vairāk nekā 5000 eiro “dokumentu sakārtošanai”, bet naudu tā arī nesaņēma.
Kā sevi pasargāt:
- Ja nepiedalījāties mantojuma procesā – neuzticieties šādām vēstulēm.
- Nepārskaitiet naudu un nedodiet savus personas datus svešiniekiem.
- Neatveriet aizdomīgas saites un pielikumus.
- Ja rodas šaubas, konsultējieties ar uzticamu cilvēku.
- Ja pārskaitījāt naudu – nekavējoties ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki uzdodas par Jūsu sadarbības partneri un atsūta viltotu rēķinu, kurā norādīts nevis Jūsu partnera, bet gan krāpnieku konta numurs. Ja pārskaitāt naudu, tā nonāk nevis partnerim, bet krāpniekam. Šādi gadījumi notiek gan ar uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Piemērs:
Uzņēmums saņēma e-pastu no “ilgstoša partnera” ar jaunu rēķinu un norādi, ka mainīts bankas konts. Pēc maksājuma nosūtīšanas izrādījās – e-pasts bija viltots, un nauda aizgāja krāpniekiem.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad neveiciet maksājumus uz jaunu kontu, to iepriekš neapstiprinot.
- Pārbaudiet e-pasta adreses, valodu un rēķina detaļas.
- Ja sadarbības partneris paziņo par konta maiņu – piezvaniet un pārliecinieties, vai tā ir patiesība.
- Ja notikusi krāpšana – nekavējoties ziņojiet bankai, sadarbības partnerim un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki nosūta viltotu rēķinu par preci vai pakalpojumu, ko nepasūtījāt. Cerot, ka nepamanīsiet, viņi cer, ka vienkārši samaksāsiet. Šādi rēķini tiek sūtīti gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Piemērs:
Sieviete e-pastā saņēma rēķinu par it kā pasūtītu printeri. Rēķins izskatījās ticams, un viņa to apmaksāja. Vēlāk izrādījās, ka ne prece, ne uzņēmums nepastāv – tas bija krāpnieku triks.
Kā sevi pasargāt:
- Maksājiet tikai par to, ko patiešām pasūtījāt.
- Ja rēķins izskatās aizdomīgs – sazinieties ar uzņēmumu.
- Neatveriet e-pastus no svešiem sūtītājiem.
- Ja nauda jau pārskaitīta – nekavējoties ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vadītāju un e-pastā norāda, ka steidzami un konfidenciāli jāveic maksājums. E-pasts var izskatīties īsts – pat no vadītāja adreses. Mērķis: piespiest darbinieku pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontu.
Piemērs:
Grāmatvede saņēma e-pastu no “priekšnieka”, kurā lūgts pārskaitīt 25 000 eiro partneriem ārpus Eiropas Savienības. E-pastā bija uzsvērta steidzamība un konfidencialitāte. Viņa to izdarīja – vēlāk noskaidrojās, ka priekšnieks par šo neko nezināja.
Kā sevi pasargāt:
- Pārbaudiet, vai e-pasts patiešām ir no vadītāja – arī detaļas, kā adrese, stils, pielikumi.
- Neticiet steidzamiem un slepeniem lūgumiem pārskaitīt naudu.
- Ja šaubāties – piezvaniet vadītājam vai pārrunājiet ar kolēģi.
- Ja krāpšana jau notikusi – nekavējoties ziņojiet vadībai, bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki paziņo, ka “laimējāt” balvu, lai gan Jūs nepiedalījāties nevienā izlozē. Viņi izliekas par zināmiem uzņēmumiem un lūdz sniegt personas datus vai samaksāt, lai “saņemtu” laimestu.
Piemērs:
Sieviete saņēma ziņu, ka ir laimējusi jaunu telefonu “Telekom akcijā”. Lai saņemtu balvu, viņai bija jāievada savi dati un jāsamaksā 2 eiro. Pēc tam no konta tika nozagti vairāk nekā 300 eiro.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad nesniedziet savus datus un nemaksājiet, ja nepiedalījāties izlozē vai akcijā.
- Neuzticieties ziņām par “laimestiem” no svešiem profiliem vai numuriem.
- Nepieskarieties aizdomīgām saitēm – tās var inficēt ierīci.
- Ja Jūs apkrāpj – ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Jums piedāvā nopirkt preci caur tiešsaistes tirdzniecības platformu vai e-veikalā. Preces cena bieži vien ir ievērojami mazāka nekā oficiālajos veikalos pieejamā.
Piemērs:
Vīrietis vēlējās caur tiešsaistes tirdzniecības platformu iegādāties biļetes uz koncertu, kas oficiālajā tirdzniecības vietnē jau bija izpārdotas. Pēkšņi atradās pārdevējs, kas par ļoti izdevīgu summu piedāvāja pārsūtīt biļetes tiklīdz tiks saņemts naudas pārskaitījums. Kad nauda tika pārskaitīta pārdevējam, pircējs saziņas platformā tika nobloķēts. Protams, koncerta biļetes netika saņemtas.
Kā sevi pasargāt:
- Iepērcieties tikai uzticamu un pārbaudītu tirgotāju e-veikalos.
- Lai pārliecinātos par pārdevēja vai e-veikala uzticamību, pameklējiet internetā citu pircēju atsauksmes. Informāciju vēlams meklēt vairākos avotos.
- Pievērsiet uzmanību cenām. Viltus e-veikalos bieži vien ir lielas atlaides un “ekskluzīvi” piedāvājumi.
- Iepērkoties internetā, pievērsiet uzmanību e-veikalu tehniskajiem datiem. Piemēram, vai saitē neparādās kļūdas vai aizdomīgas rakstzīmes un simboli.
- Pārbaudiet, vai e-veikala vietnē ir norādīta tirgotāja kontaktinformācija, lai nepieciešamības gadījumā Jūs varētu sazināties ar tirgotāju.
Pārbaudiet savas prasmes
Ja vēlaties saprast, kuri ir potenciālie finanšu krāpniecības upuri, Jums vienkārši jāpalūkojas apkārt. Kibertelpas uzbrukumi skar visdažādākos cilvēkus – studentus, bezdarbniekus, uzņēmējus, pensionārus, universitātes pasniedzējus. Krāpnieki nemitīgi attīsta savas prasmes un viņu shēmas kļūst arvien atjautīgākas, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sevi un citus par to, kā samazināt risku tikt apkrāptam.
Krāpšana ir noziegums ar mērķi Jūs maldināt un atņemt Jūsu naudu, radot viltus priekšstatu par kaut ko, kas patiesībā nemaz neeksistē.
Pirmais solis ceļā uz drošību kibertelpā ir vienkāršs – pārbaudiet savas kiberdrošības zināšanas, lai pārliecinātos, ka neiekritīsiet krāpnieku nagos.
