Ja kļuvāt par krāpnieku upuri – sazinieties ar mums
Rakstiet mums e-pastu
Ja situācija nav steidzama un informāciju var nosūtīt e-pastā, rakstiet mums uz info@seb.lv. Piemēram, nosūtiet mums e-pastu, ja krāpnieki ar Jums sazinājās, bet Jūs nedalījāties ar saviem datiem un ar Jūsu kontu nav veikti krāpnieciski darījumi.
Piemēram:
- Saņēmāt datu pikšķerēšanas e-pasta ziņojumu, taču nedalījāties ar savu personisko informāciju.
- Saņēmāt zvanu, kurā zvanītājs piedāvāja ieguldījumu iespēju.
- Saņēmāt zvanu no bankas darbinieka, policijas darbinieka, Google darbinieka vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvja, kurš informēja Jūs par netipiskiem darījumiem Jūsu kontā.
Zvaniet mūsu Klientu centram
Ja situācija ir steidzama, zvaniet mums pa tālruni +371 26668777 vai +371 67779988. Piemēram, dalījāties ar saviem personas datiem vai piekļuves kodiem, krāpnieki ir piekļuvuši Jūsu internetbankai, ir veikti pārskaitījumi vai kartes darījumi, lejupielādējāt krāpnieku ieteikto programmatūru u.c.
Izmantojiet mūsu čatu
Ja Jums ir vispārīgi jautājumi, sazinieties ar mūsu virtuālo konsultantu, izmantojot čatu mūsu mājaslapā. Čata logā ieraksiet savu jautājumu, un mūsu virtuālais konsultants sniegs pamata informāciju par to, kā rīkoties.
Pārbaudiet savas prasmes
Ja vēlaties saprast, kuri ir potenciālie finanšu krāpniecības upuri, Jums vienkārši jāpalūkojas apkārt. Kibertelpas uzbrukumi skar visdažādākos cilvēkus – studentus, bezdarbniekus, uzņēmējus, pensionārus, universitātes pasniedzējus. Krāpnieki nemitīgi attīsta savas prasmes un viņu shēmas kļūst arvien atjautīgākas, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sevi un citus par to, kā samazināt risku tikt apkrāptam.
Krāpšana ir noziegums ar mērķi Jūs maldināt un atņemt Jūsu naudu, radot viltus priekšstatu par kaut ko, kas patiesībā nemaz neeksistē.
Pirmais solis ceļā uz drošību kibertelpā ir vienkāršs – pārbaudiet savas kiberdrošības zināšanas, lai pārliecinātos, ka neiekritīsiet krāpnieku nagos.
Visizplatītākās krāpniecības shēmas naudas izmānīšanai
Galvenās Latvijā izmantotās krāpšanas shēmas
Kas tas ir?
Krāpnieki sola viegli nopelnīt, ja ieguldīsiet naudu, piemēram, kriptovalūtās, akcijās vai kādā “īpašā projektā”. Viņi var zvanīt no ārzemju numura, runāt pārliecinoši un rādīt viltotas mājaslapas, kur “nauda aug”. Patiesībā – mērķis ir izkrāpt Jūsu naudu.
Piemērs:
Vīrietim piezvanīja svešinieks un piedāvāja ieguldīt 1000 eiro. Viņam rādīja, kā nauda “aug”, un pārliecināja iemaksāt vēl. Beigās viņš zaudēja vairāk nekā 5000 eiro un neko nesaņēma pretī.
Kā sevi pasargāt?
- Neatbildiet uz aizdomīgiem ārzemju numuriem.
- Nekad neuzticiet savu naudu svešiniekam pa telefonu.
- Neļaujiet pieslēgties savam datoram vai koplietot ekrānu.
- Ja sola ātru un lielu peļņu – tā, visticamāk, ir krāpšana.
- Ieguldiet tikai caur uzticamiem un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
- Ja šaubāties – parunājiet ar kādu uzticamu cilvēku vai speciālistu.
- Ja jau pārskaitījāt naudu – nekavējoties sazinieties ar savu banku un policiju.
Kas tas ir?
Krāpnieki mēģina no Jums izvilināt paroles, bankas datus vai citu personīgu informāciju. Viņi ar Jums sazinās, sūtot e-pastus un īsziņas vai zvanot. Viņi bieži izliekas par banku vai citu uzticamu uzņēmumu un mudina steidzami rīkoties.
Piemērs:
Cilvēks saņēma e-pastu it kā no bankas, kurā lūgts apstiprināt maksājumu. Viņš ievadīja savus datus viltus mājaslapā – drīz pēc tam viņa konts tika iztukšots.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad nesniedziet paroles vai kodus e-pastā, īsziņās vai pa tālruni.
- Neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm.
- Banka Jums nekad nelūgs izpaust datus šādā veidā.
- Ja rodas aizdomas – sazinieties ar uzņēmumu, izmantojot oficiālo mājaslapu.
Kas tas ir?
Krāpnieki piedāvā “izdevīgus” aizdevumus internetā vai sociālajos medijos, bet pirms naudas izsniegšanas prasa samaksāt “avansu” – par līgumu, apdrošināšanu vai notāru. Aizdevums nekad netiek pārskaitīts, un Jūsu nauda pazūd.
Piemērs:
Sieviete internetā pieteicās kredītam ar ļoti zemiem procentiem. Viņai lika samaksāt 150 eiro “apstrādes maksā” uz ārzemju kontu. Pēc tam saziņa pārtrūka, un naudu viņa vairs neredzēja.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad nemaksājiet avansu aizdevumam, ko vēl nesaņēmāt.
- Nepiešķiriet svešiniekiem savus personas datus vai dokumentus.
- Aizdevumus ņemiet tikai no licencētiem aizdevējiem.
- Ja rodas šaubas – pārbaudiet piedāvājumu internetā un konsultējieties ar tuviniekiem.
- Ja jau samaksājāt – nekavējoties sazinieties ar banku un policiju.
Kas tas ir?
Krāpnieki izliekas par iemīlējušos cilvēku, lai iepazītos tiešsaistē un iegūtu Jūsu uzticību. Kad veidojas emocionāla saikne, viņi sāk lūgt naudu, dāvanas vai intīmus attēlus, ko vēlāk var izmantot pret Jums.
Piemērs:
Sieviete internetā iepazinās ar “ārstu no ārzemēm”, kurš solīja ciemoties. Viņš vairākkārt lūdza naudu ceļa un dokumentu izdevumiem. Viņa pārskaitīja vairāk nekā 3000 eiro, bet tikšanās nekad nenotika.
Kā sevi pasargāt:
- Uzmanieties, daloties ar personīgu informāciju un bildēm internetā.
- Nekad nesūtiet naudu cilvēkiem, ko neesat saticis klātienē.
- Ja rodas aizdomas – pārbaudiet personas informāciju internetā.
- Pārtrauciet saziņu, ja otra puse sāk manipulēt vai draudēt.
- Ja Jūs apkrāpj – nekavējoties ziņojiet policijai un bankai.
Kas tas ir?
Krāpnieki ar balss dziļviltojuma (deepfake – angļu val.) palīdzību piezvana, atdarinot Jūsu tuvinieka balsi. “Radi” raud vai paniski stāsta par nelaimes gadījumu un steidzami lūdz pārskaitīt naudu “operācijai”, “drošības naudas” iemaksai u.tml. Mērķis – Jūs izbiedēt un ātri izkrāpt naudu.
Piemērs:
Vīrietis saņēma zvanu no “dēla”, kurš raudāja un stāstīja, ka nonācis negadījumā ārzemēs. Lai segtu slimnīcas rēķinu, uzreiz bija jānosūta 1500 eiro. Vīrietis panikā pārskaitīja naudu, bet vēlāk noskaidroja, ka dēls patiesībā ir mājās – sveiks un vesels.
Kā sevi pasargāt:
- Pārtrauciet zvanu un atzvaniet tuviniekam uz viņa īsto numuru.
- Uzdodiet “kontroles jautājumu”, ko zināt tikai jūs abi.
- Nekad nepārskaitiet naudu pēkšņu zvanu iespaidā.
- Paziņojiet ģimenei un draugiem, lai arī viņi zina par šādām krāpšanām.
- Ja tomēr samaksājāt – tūlīt sazinieties ar banku un policiju.
Kas tas ir?
Jūs saņemat e-pastu vai ziņu, kurā rakstīts, ka ieguvāt milzīgu mantojumu vai ziedojumu no ārzemēm. Lai “saņemtu” naudu, it kā jāsedz izmaksas – par notāru, kontu, dokumentiem u.c. Patiesībā – mantojuma nav, bet Jūsu nauda pazūd.
Piemērs:
Sieviete saņēma e-pastu no “advokāta”, kurš paziņoja, ka viņa mantojusi 2 miljonus dolāru. Dažu mēnešu laikā viņa samaksāja vairāk nekā 5000 eiro “dokumentu sakārtošanai”, bet naudu tā arī nesaņēma.
Kā sevi pasargāt:
- Ja nepiedalījāties mantojuma procesā – neuzticieties šādām vēstulēm.
- Nepārskaitiet naudu un nedodiet savus personas datus svešiniekiem.
- Neatveriet aizdomīgas saites un pielikumus.
- Ja rodas šaubas, konsultējieties ar uzticamu cilvēku.
- Ja pārskaitījāt naudu – nekavējoties ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki uzdodas par Jūsu sadarbības partneri un atsūta viltotu rēķinu, kurā norādīts nevis Jūsu partnera, bet gan krāpnieku konta numurs. Ja pārskaitāt naudu, tā nonāk nevis partnerim, bet krāpniekam. Šādi gadījumi notiek gan ar uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Piemērs:
Uzņēmums saņēma e-pastu no “ilgstoša partnera” ar jaunu rēķinu un norādi, ka mainīts bankas konts. Pēc maksājuma nosūtīšanas izrādījās – e-pasts bija viltots, un nauda aizgāja krāpniekiem.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad neveiciet maksājumus uz jaunu kontu, to iepriekš neapstiprinot.
- Pārbaudiet e-pasta adreses, valodu un rēķina detaļas.
- Ja sadarbības partneris paziņo par konta maiņu – piezvaniet un pārliecinieties, vai tā ir patiesība.
- Ja notikusi krāpšana – nekavējoties ziņojiet bankai, sadarbības partnerim un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki nosūta viltotu rēķinu par preci vai pakalpojumu, ko nepasūtījāt. Cerot, ka nepamanīsiet, viņi cer, ka vienkārši samaksāsiet. Šādi rēķini tiek sūtīti gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Piemērs:
Sieviete e-pastā saņēma rēķinu par it kā pasūtītu printeri. Rēķins izskatījās ticams, un viņa to apmaksāja. Vēlāk izrādījās, ka ne prece, ne uzņēmums nepastāv – tas bija krāpnieku triks.
Kā sevi pasargāt:
- Maksājiet tikai par to, ko patiešām pasūtījāt.
- Ja rēķins izskatās aizdomīgs – sazinieties ar uzņēmumu.
- Neatveriet e-pastus no svešiem sūtītājiem.
- Ja nauda jau pārskaitīta – nekavējoties ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vadītāju un e-pastā norāda, ka steidzami un konfidenciāli jāveic maksājums. E-pasts var izskatīties īsts – pat no vadītāja adreses. Mērķis: piespiest darbinieku pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontu.
Piemērs:
Grāmatvede saņēma e-pastu no “priekšnieka”, kurā lūgts pārskaitīt 25 000 eiro partneriem ārpus Eiropas Savienības. E-pastā bija uzsvērta steidzamība un konfidencialitāte. Viņa to izdarīja – vēlāk noskaidrojās, ka priekšnieks par šo neko nezināja.
Kā sevi pasargāt:
- Pārbaudiet, vai e-pasts patiešām ir no vadītāja – arī detaļas, kā adrese, stils, pielikumi.
- Neticiet steidzamiem un slepeniem lūgumiem pārskaitīt naudu.
- Ja šaubāties – piezvaniet vadītājam vai pārrunājiet ar kolēģi.
- Ja krāpšana jau notikusi – nekavējoties ziņojiet vadībai, bankai un policijai.
Kas tas ir?
Krāpnieki paziņo, ka “laimējāt” balvu, lai gan Jūs nepiedalījāties nevienā izlozē. Viņi izliekas par zināmiem uzņēmumiem un lūdz sniegt personas datus vai samaksāt, lai “saņemtu” laimestu.
Piemērs:
Sieviete saņēma ziņu, ka ir laimējusi jaunu telefonu “Telekom akcijā”. Lai saņemtu balvu, viņai bija jāievada savi dati un jāsamaksā 2 eiro. Pēc tam no konta tika nozagti vairāk nekā 300 eiro.
Kā sevi pasargāt:
- Nekad nesniedziet savus datus un nemaksājiet, ja nepiedalījāties izlozē vai akcijā.
- Neuzticieties ziņām par “laimestiem” no svešiem profiliem vai numuriem.
- Nepieskarieties aizdomīgām saitēm – tās var inficēt ierīci.
- Ja Jūs apkrāpj – ziņojiet bankai un policijai.
Kas tas ir?
Naudas mūlis ir cilvēks, kurš ļauj savā kontā ieskaitīt svešu naudu un to tālāk pārskaita vai izņem skaidrā naudā. Par to naudas mūlim sola ātru un vieglu peļņu. Šī nauda bieži nāk no noziegumiem, un pats naudas mūlis var tikt saukts pie kriminālatbildības.
Piemērs:
Jaunietis sociālajos medijos atrada piedāvājumu “nopelnīt 100 eiro stundā”. Viņš ļāva izmantot savu kontu “naudas pārskaitījumiem”. Vēlāk izrādījās – viņa konts izmantots krāpšanā, un pret viņu tika ierosināta krimināllieta.
Kā sevi pasargāt:
- Neticiet solījumiem par vieglu un ātru peļņu.
- Nekad nedodiet savus konta vai kartes datus svešiniekiem.
- Neļaujiet citiem izmantot Jūsu kontu vai rīkoties ar Jūsu naudu.
- Ņemiet vērā, ka par šādām darbībām var draudēt kriminālatbildība.
Krāpšana pa tālruni – svarīgi zināt
- Krāpnieki bieži apgalvo, ka ir uzticamu institūciju vai organizāciju pārstāvji (banka, policija, Valsts ieņēmumu dienests u.c.) un stāsta, ka izmeklē iespējamo noziegumu;
- Krāpnieki uzdod daudz jautājumu, mēģinot izvilināt personisko informāciju un nekavējoties to izmanto pret upuri. Piemēram, ja klients norāda savu banku, pēc tam krāpnieki zvana un uzdodas par šīs bankas pārstāvjiem.
- Lai šķietami palīdzētu upurim, krāpnieki piedāvā upura ierīcē uzstādīt Anydesk vai līdzīgu attālinātās piekļuves programmu, lai netraucēti varētu veikt darbības upura ierīcē.
- Sarunas laikā krāpnieki rada iespaidu, ka jārīkojas nekavējoties, tādējādi izraisot upurī bailes un stresu.
- Krāpnieki mēdz izmantot arī iebiedēšanu, piedraudot upurim ar konta bloķēšanu, naudas sodu vai kriminālatbildību, ja upuris nesekos krāpnieku norādēm. Ārkārtas situācijā bankas darbinieks var bloķēt bankas karti, apturēt darījumu u.c., klientam neievadot savu PIN. Ja nepieciešams, klients var arī bloķēt savu bankas karti internetbankā vai mobilajā lietotnē.
- Bankas darbinieki vienmēr prot runāt latviešu valodā un zina klientu pilnus vārdus un kontaktinformāciju. Šaubu gadījumā pārtrauciet zvanu un sazinieties ar banku pats, izmantojot numuru bankas mājaslapā.
- Bankas darbinieki nekad nesazinās ar klientiem, izmantojot ziņojumapmaiņas programmas, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.
Droša iepirkšanās internetā
Iepērkoties tiešsaistē, pievērsiet uzmanību šādiem faktoriem:
- Pievērsiet uzmanību cenām. Viltus e-veikalos bieži vien ir lielas atlaides un “ekskluzīvi” piedāvājumi.
- Lai pārliecinātos par e-veikala uzticamību, pameklējiet internetā citu pircēju atsauksmes. Informāciju vēlams meklēt vairākos avotos.
- Atcerieties, ka viltus e-veikali dažkārt var vizuāli līdzināties pazīstamu uzņēmumu e-veikaliem.
- Iepērkoties internetā, pievērsiet uzmanību e-veikalu tehniskajiem datiem. Piemēram, saitē nedrīkst būt kļūdas vai aizdomīgas zīmes un simboli.
- Pārliecinieties, ka saite sākas ar “https:”. Šādās vietnēs Jūsu dati būs drošībā.
- Pārbaudiet, vai e-veikala vietnē ir norādīta tirgotāja kontaktinformācija, lai nepieciešamības gadījumā ar viņu varētu sazināties.
Kā izvairīties no krāpšanas?
- Pārliecinieties, ka informācija ir patiesa.
- Pievērsiet uzmanību detaļām.
- Neatveriet aizdomīgus e-pastus.
- Neatbildiet uz zvaniem no ārzemēm, ja nezināt, kas ir zvanītājs.
- Neatveriet aizdomīgas saites.
- Nenododiet datus trešajām personām.
- Iegādājieties preces tikai no drošām vietnēm.
Kā rīkoties, ja esat apkrāpts?
Ja kļūstat par krāpniecības upuri (atklājāt krāpniekiem savus internetbankas datus, lejupielādējāt programmatūru vai krāpnieki izmanto Jūsu internetbanku pārskaitījumu veikšanai), pēc iespējas ātrāk sazinieties ar banku.
Kādēļ uzreiz jāinformē banka?
- Mēs novērsīsim turpmāku Jūsu norēķinu konta ļaunprātīgu izmantošanu.
- Mēs varam apstrīdēt pārskaitījumus un karšu darījumus.
- Mēs fiksēsim incidentu un, ja nepieciešams, uzraudzīsim turpmāko konta darbību.
Kāda informācija jāsniedz bankai?
- Kas notika un kad? Īsi aprakstiet notikušo.
- Pārskatiet sava konta izrakstu un ziņojiet par visiem darījumiem, kurus neveicāt Jūs.
- Kādu personas informāciju atklājāt (lietotājvārdi, internetbankas piekļuves kodi, autorizācijas rīku kodi, informācija par dokumentiem u.c.)?
- Vai lejupielādējāt savā ierīcē kādas programmas, jo krāpnieki Jums to lūdza? Kuras?
