“Mammu, es nupat sabraucu cilvēku, vajadzīga nauda juristam!” “Labdien, te Valsts policija, jūsu kartei jāveic ekspertīze.” “Te jums no bankas zvana, steidzami jāpārskaita nauda.” Šādas un līdzīgas uzrunas pa tālruni nozīmē, ka jūs ir sazvanījuši krāpnieki.
Vispirms ir saruna ar “policijas”, “bankas” vai kādas citas iestādes pārstāvi, kurā jūs mēģina instruēt par darbībām ar kontu vai skaidru naudu, kam seko naudas nodošana zagļiem. Pamanot klienta uzvedībā dīvainības, bankām bieži vien izdodas vest cilvēkus pie prāta, tāpēc krāpnieki to apzinoties cenšas iestāstīt cilvēkam, ka tam jārīkojas ātri, jāmelo un visas darbības jāpatur slepenībā.
Pēdējos gados par izplatītu parādību ir kļuvusi naudas pārskaitīšana krāpniekiem, piemēram, it kā veicot investīcijas, kas sola milzīgu peļņu. Pērn un šogad pieaug tādu gadījumu skaits, kad cilvēki prāvas summas izņem no konta skaidrā naudā un visu atdod krāpniekiem. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, pērn Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas apjoms kopumā pārsniedza 16 miljonus eiro, bet šī gada pirmajos deviņos mēnešos zaudējumi bija vairāk nekā 9 miljoni eiro. Tātad, pie krāpniekiem katru nedēļu aizplūst ap 230 tūkstošiem eiro.
“Slepenā operācija”, kas gandrīz noveda līdz 20 tūkstošu eiro zaudēšanas
Mūsu pieredze liecina, ka krāpnieki cenšas izgudrot aizvien jaunus veidus, kā tikt pie informācijas par savu upuri un apvārdot to tā, lai cilvēks pats labprātīgi zagļiem atdotu naudu.
Viens no mūsu klientiem nesen saņēma zvanu it kā no “Latvijas gāzes” (LG) darbinieka, kurš stāstīja par nepieciešamību nomainīt gāzes skaitītāju. Sarunas laikā klients izpauda savu vārdu, uzvārdu un personas datus. Uzzinot šos datus, krāpnieki zvanīja atkal – šoreiz jau kā Valsts policijas pārstāvji, un informēja, ka klients esot kļuvis par krāpšanas upuri (zvanītāji no LG esot bijuši krāpnieki). Zvanītāji stāstīja, ka no cilvēka konta esot mēģināts pārskaitīt naudu, un, lai novērstu zaudējumus, nauda jāizņem no konta un jānodod glabāšanā policijas pārstāvim. Sarunā tika noskaidrota informācija par cilvēka kontiem, to atlikumiem. Un, protams, tika piekodināts nekādā gadījumā šo informāciju neizpaust, jo “notiek slepena izmeklēšana”.
Kad cilvēks bankā centās izņemt lielāku naudas summu, un pārliecinoši stāstīja ka nauda vajadzīga medicīnas izdevumiem, bankas darbinieks tomēr turpināja uzdot jautājumus un pamazām atklājās krāpšanas shēma. Nauda netika nozagta, taču citkārt klienti melo prasmīgāk un ir uzstājīgāki, tāpēc, lai, cik aizdomīgi tas mums izskatītos, mēs nevaram ar varu atturēt klientu no rīcības ar viņa naudu.
Pirmais sarkanais karogs, kas liecina par krāpšanu, – krāpnieki liek saglabāt slepenību, stāsta par slepenām izmeklēšanām un liek pārskaitīt naudu vai izņemt to no konta, lai kādam “nodotu glabāšanā”. Ne Valsts policija, ne banka, nedz arī kāda cita iestāde tā nerīkojas!
“Zvans no telefonoperatora” un bankomātā izņemtā nauda
Cits bankas klients saņēma zvanu it kā no sava telefona operatora (piederību operatoram var noteikt pēc telefona numura), kas piedāvāja uzstādīt telefonā īpašu drošības programmu, – tā cilvēku pasargāšot no telefonkrāpniekiem. Telefonā tika instalēta attālinātās pieejas programma.
Nākamajā dienā cilvēkam zvanīja it kā no bankas ar vēsti, ka naktī no klienta konta mēģināja veikt nesankcionētu maksājumu, un tas noteikti esot saistīts ar vakar instalēto programmu. Kam sekoja ierastais noslēdzošais shēmas posms – naudas izņemšana. Proti, lai cilvēks savu naudu pasargātu, tā steidzami jāizņem no konta un jānodod bankas pārstāvim. Papildus tam, – nepieciešams atdot bankai arī karti, lai veiktu “ekspertīzi”, jo iespējams, krāpnieki esot ieguvuši arī kartes datus.
Tajā pašā dienā klients ar savu karti bankomātā izņēma summu maksimālā kartes limita ietvaros un uz ielas nodeva gan skaidru naudu, gan maksājumu karti kādam jaunietim, kurš uzdevās par bankas pārstāvi. Tikai nākamajā dienā klients saprata, ka tika apkrāpts.
Lūgums ņemt vērā, – ne bankas, ne Valsts policijas pārstāvji nekad nelūgs izņemt skaidru naudu, lai nodotu to “ekspertīzei” vai “glabāšanai”, kā arī nelūgs naudu pārskaitīt uz citu kontu. Ja bankai ir aizdomas par krāpšanu, tā var nobloķēt izejošās operācijas no klienta konta līdz izmeklēšanas beigām. Tas pats attiecas uz bankas karti – policija vai kāda cita iestāde nevar prasīt klientam to atdot “ekspertīzei” vai kādām citām darbībām “kurjeram”. Karti bankai var atdot tikai klātienē – kādā no bankas klientu apkalpošanas centriem.
“Mammu, es nobraucu cilvēku, steidzami vajadzīga nauda!”
Par krāpšanas žanra klasiku var uzskatīt zvanus no viltus radiniekiem, kuriem ir notikusi kāda nelaime, tāpēc steidzami vajadzīga nauda. Vienu no mūsu klientiem nesen sazvanīja raudoša “meita”, stāstot, ka viņa atrodas Stradiņu slimnīcā kopā ar cietušo, kuru ar auto notriekusi uz gājēju pārejas. Cietusī persona esot kritiskā stāvoklī un viņas advokāts draud “meitai” ar cietumsodu un soda naudām, bet piedāvā alternatīvu, – var vienoties par kompensāciju, tad cietusī policijā nemaz nevērsīsies. “Meita” lūdz satikties ar advokātu un nodot tam 10 tūkstošus eiro, taču ar to nedrīkst kavēties – viss jādara steidzami, šodien, tūlīt pat. Par laimi, klientam ienāca prātā vēlreiz sazināties ar meitu, un tad atklājās, ka ir noticis krāpšanas mēģinājums.
Ierasti krāpnieku paņēmieni ir stresa radīšana, steidzināšana, lai neļautu cilvēkam attapties un apdomāties. Krāpnieki var prasīt informāciju par konta stāvokli, var prasīt ievadīt Smart-ID kodus, lai it kā apturēt darījumu vai nobloķētu kontu.
Kā redzams no iepriekšējiem piemēriem, nereti tie prasa izņemt skaidru naudu un nodot kādas institūcijas “pārstāvim”. Tiek izdomāti dažādi stāsti un versijas, taču tos visus vieno svarīga pazīme – kāds vēlas, lai jūs ko darītu ar savu naudu. Ja zvanītāji stāsta par kādām “slepenām policijas operācijām”, aicina nosaukt datus, apstiprināt darījumus, atdot karti bankas vai policijas “kurjeram”, vai izņemt naudu patstāvīgi un nodot to “glabāšanā” vai “pārbaudei”, aicinām pārtraukt jebkāda veida komunikāciju ar zvanītājiem. Atgādinām, ka ne banka, ne Valsts policija neizmanto saziņai tādas komunikāciju platformas kā “WhatsApp” vai “Telegram”.
Šādās situācijās nedrīkst steigties un nedrīkst ļaut sevi iebiedēt. Pārtraucot sarunu, jūs varat pasargāt savus ietaupījumus, un, ja māc šaubas – vienmēr var atzvanīt savai bankai, radiniekam vai valsts iestādei, lai noskaidrotu patiesību par konkrēto situāciju. Un protams, nevajag atzvanīt uz numuru, no kura esat saņēmuši aizdomīgo zvanu – zvanot iestādēm, internetā jāsameklē oficiāls kontakttālrunis.
