Tava nākotne.
Mūsu ieguldījums.

Sandra Brice

Finanšu attīstības, risku un datu vadītāja Baltijā

Izglītība: Grāds biznesa vadībā, Banku augstskola (2006–2011).

Hobiji: Teniss, Aštanga joga, pastaigas pilsētā.
Ieteicamie pastaigu maršruti Rīgā: Kronvalda parks, Dziesmu svētku parks.
Ieteicamie pastaigu maršruti Stokholmā: Jūrgordenas sala, Drotningholma (Bromma). 

Ko īsti dara cilvēks Tavā amata pozīcijā?

Tā ir Baltijas valstu līmeņa pozīcija, kuru var dalīt divās daļās. Viena attiecas uz finanšu risinājumu attīstības vadību, otra skar produktu, procesu un tehnoloģiju stratēģijas vadīšanu finanšu, risku vadības un datu pārvaldības jomās, kā arī daļēji naudas atmazgāšanas apkarošanas, pārvaldības un ilgtspējas jomās. SEB darbība iekšēji tiek organizēta tā, ka konkrētus procesus un uzdevumus veic darbinieku komandas, jeb kā mēs paši tās dēvējam – “ciltis” jeb angliski “tribes” –, un daudzi no manā atbildībā esošajiem procesiem ir savstarpēji cieši saistīti, plānojot tiem budžetu, nepieciešamos cilvēkresursus un risinājumus. Tāpēc atbildības joma veidojas diezgan plaša. Piemēram, ja nepieciešams kaut ko mainīt bankas darbībā finanšu regulējuma izmaiņu dēļ, mūsu izaicinājums ir saprast, kā šīs pārmaiņas būtu ieviešamas? Vai vajadzīgi kādi jauni procesi, vai tehnoloģiski risinājumi, kā tam nodrošināt nepieciešamos datus? Var teikt, ka mana komanda atrodas pa vidu starp kādu jauninājumu pieprasījumu un to pielietošanu ikdienā. Atšķirībā no konkrētu bankas produktu izstrādātājiem, kur uzdevumu un vajadzību robežas parasti ir diezgan skaidras, mūsu lielais izaicinājums ir pašiem nodefinēt un strukturēt šo “spēles laukumu”, akumulējot datus un informāciju no visas bankas, kā arī nodrošinot efektīvu komunikāciju ar iesaistītajām pusēm. 

Ko Tu minētu kā galvenos uzdevumus, kas šajā pozīcijā ir jāpaveic?

Lielā organizācijā izteikti nozīmīga ir iekšējās struktūras efektivitāte un kultūra, jo var būt tā, ka organizācija nodarbina daudz talantīgu cilvēku, taču gala rezultāts nav tik izcils, jo ir kādas sistēmiskas strukturālas nepilnības. Tāpēc struktūras pilnveidošana ir nebeidzams darbs, tur vienmēr ir iespējas ko pilnveidot. Tas arī ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem – saskatīt šīs iespējas un meklēt risinājumus, kā lietas pilnveidot. Tas prasa iedziļināšanos praktiski visā organizācijas darbībā, nevis kādā vienā jomā. Šeit ļoti nozīmīga ir arī iekšējā organizācijas kultūra, kas SEB gadījumā nozīmē gatavību mainīties, nemitīgi izglītot un pilnveidot sevi.

Kad un kā Tu aizsāki karjeru finanšu sektorā?

Viena no pirmajām darba vietām, kur strādāju paralēli studijām, bija apdrošināšanas sabiedrība Balta. SEB strādāju kopš 2008. gada, mana pirmā darba vieta bija līzingā. Dažu gadu laikā kļuvu par vienu no SEB Līzinga vadības komandas cilvēkiem, bet no 2013. gada oktobra sāku darbu SEB bankā, kur vadīju risku komandu. 2016. gadā pavērās iespēja turpināt karjeru jau bankas galvenajā birojā Stokholmā. Sākotnējais aicinājums bija pastrādāt SEB grupas līmenī Zviedrijā vienu gadu, bet galu galā tur pavadīju vairāk nekā astoņus gadus. Faktiski mans darbs bija saistīts ar liela mēroga pārmaiņu vadību organizācijā, dažādos tās darbības reģionos un arī dažādās bankas darbības funkcionālajās jomās. Nevis, teiksim, kāda specifiska produkta attīstīšana vienā valstī, bet izmaiņas organizāciju pārvaldībā, jaunu procesu, tehnoloģiju un risinājumu ieviešana globālā mērogā.

Kādām īpašībām jāpiemīt, lai varētu darīt šo darbu?

Tas prasa sistēmisku, strukturētu domāšanu, jo bieži vien ir jāievieš jauna struktūra tur, kur tās nav. Jāvar saskatīt detaļas, paturot prātā “lielo bildi” un saprotot, kur nepieciešamas izmaiņas. Jāspēj nokomunicēt sarežģītas lietas tā, lai cilvēki to saprot un panākt, lai uzdevumi tiek izpildīti. Domāju, ka man šīs lietas padodas, tāpēc arī bija iespēja SEB grupas vadības līmenī ne tikai “noturēties”,  bet arī augt. 

Trīs galvenās vērtības SEB bankai kā darba devējam ir attiecību veidošana, zinātkāre un ilgtspēja. Ko Tavā karjerā ir nozīmējušas šīs vērtības, ko tās Tev ir devušas?

Visas trīs ir bijušas izšķiroši svarīgas. Tas, ko gribu īpaši izcelt, ir profesionālās pilnveides treniņi un izglītošanās iespējas, ko saviem darbiniekiem piedāvā SEB. Tur ir divi ieguvumi – zināšanas un iespēja iegūt jaunus kontaktus. Līdzīgi kā bijušie studenti atbalsta viens otru, arī SEB izglītības programmu dalībnieki atpazīst viens otru un atbalsta viens otru turpmākajās darba gaitās. Tā ir ļoti liela vērtība, jo attiecībās veidojas savstarpēja uzticēšanās. Tā mūsu organizācijā ir unikāla lieta. Man kā cilvēkam, kurš mazāk ir audzis akadēmisku mācību ceļā, bet vairāk mācījies darot, uzticēšanās ir bijusi īpaši svarīga. Savukārt uzticēšanās pamatā izriet no cilvēka vēlmes uzzināt ko jaunu un paveikt ko jaunu, kā arī no atvērtības un regulāra profesionālo kontaktu uzturēšanas. Cilvēki to novērtē un ir gatavi uzticēties.

Darbs SEB galvenajā birojā nozīmē strādāt uz vietas Stokholmā?

Jā, vairāk nekā astoņus gadus man faktiski bija divas mājas – Stokholmā un Rīgā. Pašā sākumā bija grūti, jo kā salīdzinoši jauns cilvēks nonācu nobriedušu cilvēku kolektīvā, turklāt man kā latvietei bija jāiejūtas zviedru kultūrā, domāšanā un vidē. Ļoti palīdzēja tas, ka man bija pieejami mentori, kuri uzticējās, palīdzēja iegūt pārliecību par sevi, lai es spētu panākt respektu, cieņu un uzticību kolektīvā, kas faktiski vada visu mūsu lielo organizāciju. Vispār, SEB no citām lielām organizācijām atšķiras ar šo ģimeniskumu, izteiktu atbalstu kolēģiem. Stokholmā es vispirms strādāju projektā, kas paredzēja ieviest bankas darbā virkni t.s. Bāzeles prasību, pēc gada pārgāju uz risku vadību. Tur biju atbildīga par likviditātes risku modeļa pārskatīšanu un stratēģijas izstrādi procesu centralizācijai, – virkne procesu pārgāja uz Baltijas SEB Global Services Centre Rīgā. Pārraudzīju arī šīs stratēģijas ieviešanu, kas ietekmēja 16 SEB pārstāvētās valstis. Viens no būtiskiem manas komandas sasniegumiem šajā laikā bija digitalizācijas iniciatīva, nodrošinot bankas datu un sistēmas migrāciju uz datu mākoni. Vēlāk strādāju kreditēšanas jomā, vadot biznesa attīstības virzienu SEB grupas līmenī, kur strādājām pie jauniem tehnoloģiskiem un procesu risinājumiem, lai lietas šajā jomā globāli notiktu vienotā veidā, kā arī klientu izvērtējumā tiktu ietvertas tādas lietas kā ilgtspēja un finanšu izcelsme.

Kāpēc nolēmi atgriezties Latvijā?

Pamatā tie ir privātas dabas apsvērumi, – biežie lidojumi no Zviedrijas uz Latviju un atpakaļ ar laiku sāka nogurdināt. Ar vīru bijām izlēmuši, ka pavisam pārcelties uz Zviedriju šobrīd negribam, tāpēc, lai arī varēju palikt un strādāt grupā, ar prieku atsaucos iespējai turpināt karjeru Latvijā, uzņemoties atbildību par Baltijas līmeni. Šie man ir bijuši ļoti vērtīgi gadi, jo esmu sapratusi, kā tiek vadīta liela organizācija, un piedalījusies nozīmīgu lēmumu pieņemšana bankā, kur globāli strādā ap 17 tūkstošiem cilvēku. 

Kādas, Tavuprāt, ir galvenās atšķirības, salīdzinot zviedru un baltiešu darba kultūru, attieksmi pret darbu?

Pirmkārt, tas attiecas uz veidu, kā tiek pieņemti lēmumi. Zviedri daudz un pamatīgi runā un diskutē par jautājumu, kas jāatrisina, lai būtu pārliecināti, ka visi visu ir sapratuši pareizi. Bet, kad šis garais diskusiju laiks ir garām un lēmums ir pieņemts, ieviešana notiek ātri. Baltijā bieži vien notiek pretēji – mēs ātri pieņemam lēmumus, bet ieviešanas procesā atklājas, ka esam lietas sapratuši atšķirīgi, nav pilnībā skaidrs mērķis un tāpēc lēmumu ieviešana dažkārt kļūst sarežģīta. Otrkārt, Zviedrijā ir izteikta virzība uz vienprātības, jeb konsensa panākšanu lēmumu pieņemšanā, kas dominē pār atsevišķu cilvēku individuāliem lēmumiem. Zinu, ka mēs esam ātri un spējam paveikt daudz īsā laikā, taču tas, ka uzliekam sev saspringtus darba grafikus un izpildes mērķus, līdz galam nesaskaņojam ar visām iesaistītajām pusēm, mums bieži rada problēmas projektu attīstības vēlākajās stadijās. Kādreiz strādājam pārslodzes režīmā un piemirstam, ka ieguldot nedaudz vairāk laika sākotnējās plānošanas stadijā, varam ietaupīt to laiku, kas paiet neskaitāmu izmaiņu un dažādu pārpratumu koriģēšanā vēlākajā projekta realizācijas fāzē.

Kādam ir jābūt cilvēkam, lai varētu pretendēt uz karjeru grupas līmenī, ko SEB gadījumā varētu salīdzināt augstāko līgu sportā?

Vispirms es akcentētu tādu pozitīvu toleranci, kas ir vērsta nevis uz autoritāšu graušanu, bet uz ieklausīšanos, mācīšanos un gatavību mainīties. Ar durvju aizciršanu nekur tālu tikt nevarēs. Manā darbā ir svarīgi nodrošināt atbalstu vienlaikus vairākām komandām, kurām ir dažādi mērķi un vajadzības, tāpēc ir jāspēj panākt kompromisi, lai atrastu kopsaucējus un nonāktu pie rezultāta. Tāpēc svarīgas ir arī komunikācijas prasmes, kur dominē nevis aprauta, strupa komunikācija, bet tāda, kas cilvēkus vieno, iesaista un iedvesmo

Latvijā ir daudz diskusiju par nodokļu piemērošanu bankām, par kreditēšanu. Vai Zviedrijā var vērot līdzīgus procesus?

Ir skaidrs, ka vēsturiski Zviedrijas sabiedrība daudz ilgāk un pamatīgāk ir izglītojusies finanšu jautājumos, tāpēc izpratne par personisko finanšu plānošanu un par finanšu tirgu iespējām cilvēkos ir daudz augstāka. Arī valstiskā līmenī tas ļauj nonākt pie racionāliem un loģiskiem lēmumiem, piemēram, nodokļu politikā, lieki nesamudžinot lietas, neapgrūtinot investīciju klimatu un biznesa attīstības iespējas.

Kā tev izdodas saglabāt enerģiju tik intensīvā darba režīmā?

Pirmkārt, svarīgs ir labs, kvalitatīvs miegs, otrkārt, fiziskās aktivitātes. Man tas ir teniss, Aštanga joga un garas pastaigas pa mežu un jūrmalā. Rīgā mani mīļākie maršruti ir gājiens no Kronvalda parka līdz Dziesmu svētku parkam, kā arī pastaigas Kurzemes jūrmalā. Stokholmā pastaigu faniem es varu ieteikt Jūrgordenas salu un Drotningholmu, kur ir gleznaina ainava ar karaļa pili un dārziem. Treškārt, ļoti nozīmīgas ir attiecības ģimenē un attiecības ar draugiem. Zināmu laiku nedēļā man ir svarīgi pavadīt vienatnē ar sevi.

 

Levan Elashvili

 Procesu speciālists

Izglītība: Maģistra grāds biznesa vadībā
Intereses: Sports     

Levans ieradās Rīgā no Gruzijas, lai pabeigtu izglītību. Viņš ieguva maģistra grādu un tagad studē doktorantūrā. Taču viņš mācās ne tikai, lai iegūtu grādu - Levanam tā ir vispārējā pieeja dzīvei un karjerai. Viņš ir ar patiesu aizrautību interesējas par visu, ar ko sastopas, pilnveidojot sevi un gūstot jaunu pieredzi. Lasiet stāstu par viņa karjeras jauno pagriezienu citā valstī un par to, kā, nepārtraukti mācoties, viņš nodrošina sev veiksmīgu karjeru nākotnē.

Kā sākās jūsu ceļš SEB?

Aptuveni pirms gada es meklēju darbu. Man patīk pieņemt lēmumus, balstoties uz informāciju no dažādiem avotiem, tādēļ es veicu nelielu izpēti, iesaistot savus kontaktus LinkedIn un universitātes biedrus. Secināju, ka SEB varētu būt lieliska vieta, kur atsākt savu karjeru šeit, Rīgā. Man ir iepriekšēja pieredze finanšu sektorā Gruzijā, bet, ierodoties citā valstī, es nolēmu, ka sākšu no starta līmeņa un pierādīšu sevi, lai virzītos savā karjerā. Tāpēc es pieteicos SEB darījumu nodrošināšanas speciālista amatam.

Kāds bija jūsu sākotnējais iespaids par SEB un vai laika gaitā tas mainījās?

Jau iepriekš biju dzirdējis pozitīvas atsauksmes, un es neesmu jaunpienācējs finanšu pasaulē, tāpēc, runājot par pašu darbu, lielu pārsteigumu nebija. Tomēr mani pārsteidza vide, ko es šeit iepazinu. Visi, tostarp mani kolēģi un vadītājs, bija ļoti pretimnākoši, atbalstoši un gatavi dalīties ar zināšanām, lai palīdzētu man ātrāk iekļauties. Iepriekš esmu strādājis lielos uzņēmumos, bet līdz šim neesmu pieredzējis šādu kultūru ‒ tā patiešām ir visos aspektos vērsta uz cilvēkiem.

Ko jūs darāt ikdienā?

Es strādāju Fonda darījumu nodaļā. Mēs sniedzam dažāda veida finanšu pakalpojumus Zviedrijā bāzētiem fondiem ‒ sākot no grāmatvedības un algu pārvaldības līdz pat nodokļiem un pārskatiem. 

Kas jums patīk jūsu darbā?

Brīvība plānot laiku atbilstoši savam grafikam, strādāt vairāk, kad varu būt maksimāli produktīvs, un pašam plānot savus uzdevumus. Es zinu savus pienākumus un termiņus, kas man jāievēro, un varu attiecīgi plānot savu darbu bez spriedzes no vadības puses. Man patīk strādāt arī daļēji no mājām, jo tā es varu vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, nevis sēdēt sastrēgumos. Man patiesi patīk arī pavadīt laiku kopā ar kolēģiem. Ikreiz, kad tiekamies birojā, mēs visi esam smaidīgi un priecīgi, ka varam būt šeit. Mūsu komanda ir diezgan daudzveidīga, mums ir kolēģi no dažādām valstīm.  Dalīšanās ar zināšanām par manu valsti un citu kultūru iepazīšana palīdz mums saprast vienam otru un labāk strādāt komandā.  

Šķiet, ka jums ļoti patīk mācīties. Kādas iespējas jūs izmantojat, lai šeit mācītos?

SEB mums ir mācību platforma “Campus”, kurā esmu atradis daudz mācību materiālu, kursu un prezentāciju par citu nodaļu procesiem un darbu. Mani interesē kā darbojas procesi, kā strādā mani kolēģi citās nodaļās, jo uzskatu, ka mācīšanās palīdzēs man labāk veikt savu darbu un izprast visus procesus, kuros esam iesaistīti. Tāpēc es daudz laika veltu mācībām. Pagājušajā gadā “Campus” pavadīju 150 stundas, un papildus tam, kad vēlos redzēt kādu procesu darbībā, es piesakos kolēģu ēnošanai. Dažreiz es apgūstu dažādus paņēmienus un trikus, kā ātrāk un labāk paveikt savu darbu. Arī to es novērtēju SEB kultūrā ‒ vēlme mācīties un pilnveidoties vienmēr tiek atbalstīta. 

Vai ir kas tāds nākotnē, kas izraisa jums sajūsmu?

Es vēlos pabeigt doktorantūras studijas un izzināt, kāda būs nākotne banku pakalpojumu jomā.
Drīz mēs pārcelsimies uz jauno biroju ēku, un to es gaidu ar nepacietību. Mana komanda jau kādu laiku veiksmīgi praktizē "tīrā galda" politiku, tāpēc mēs noteikti esam gatavi pāriet uz aktivitātēs balstīto biroja vidi. Kamēr rakstīšu doktora disertāciju, man nebūs daudz laika apmeklēt jauno sporta zāli, bet pēc tam es noteikti to izmēģināšu. Es un mani kolēģi ar nepacietību gaidām arī iespēju pavadīt laiku uz jumta terases. Gruzijā mums ir vairāk saulainu dienu, tāpēc priecājos, ka darba laikā šeit varu paspēt noķert saules starus.

Ko jūs labprāt darāt brīvajā laikā?

Man patīk pavadīt laiku brīvā dabā. Vasarā mēs ar ģimeni parasti braucam uz Kalngali, lai izbaudītu jūrmalu, bet ziemā dodamies garās pastaigās pa mežu netālu no mūsu mājas. Dabā pavadītais laiks atjauno enerģiju un palīdz sagatavoties nākamajai darba dienai.

Ko jūs ieteiktu cilvēkam, kurš apsver iespēju pievienoties SEB?

Es teiktu, ka neatkarīgi no tā, vai esat pieredzējis profesionālis vai tikai uzsākat savu karjeru, šeit jūs atradīsiet daudz iespēju mācīties un attīstīties, izmantojot savus talantus un prasmes. Manuprāt, zinātkāre ir galvenais progresa virzītājspēks, tāpēc esiet zinātkāri un turpiniet mācīties ‒ tā jūs parūpēsieties, lai jūsu zināšanas būtu aktuālas darba tirgū vēl daudzus gadus.

 

Linda Šablinska

Piedāvājuma attīstības vadītāja

Izglītība: Maģistra grāds vadībzinātnē
Personīgās intereses, hobiji: ceļošana, sports, daba, interjera dizains un mode, grāmatu lasīšana
Dzīves moto: Esi drosmīgs. Riskē. Nekas nevar aizstāt pieredzi.  

Linda ir pieredzējusi finanšu speciāliste ar 10 gadu pieredzi finanšu jomā, tostarp astoņus gadus aizvadot banku sektorā. Lindas aizraušanās ir veicināt finanšu pratību. Viņas degsme balstās pārliecībā, ka daloties ar zināšanām, viņai ir iespēja palīdzēt jauniešiem iet soli pa solim iepretim labākai nākotnei. 

Kā sākās un attīstījās Tava karjera finanšu nozarē?

Šo stāstu jāsāk no bērnības laika, – jau tad skaidri zināju, ka gribēšu strādāt bankā. Tāpēc vidusskolā mērķtiecīgi izvēlējos mācīties komerczinību novirziena klasē, lai padziļināti apgūtu ekonomiku un matemātiku. Arī vasarā pirms studiju uzsākšanas, kamēr mani vienaudži baudīja atpūtu, es kā praktikante jau strādāju bankā, kur mana atbildība bija sagaidīt klientus, izzināt viņu vajadzības un piemeklēt risinājumus. Prakse man ļoti patika, tur guvu apstiprinājumu tam, ka, jā, – es noteikti gribēšu strādāt bankā. Tāpēc bakalaura studijās izvēlējos apgūt finanses, savukārt maģistrantūrā studēju vadības zinības un paralēli, uz pusslodzi uzsāku darbu Swedbank Konsultāciju centrā. Tolaik jau sāku konsultēt klientus par daudz plašāku bankas pakalpojumu klāstu un biju kā atbalsts dažādu problēmsituāciju risināšanā. 

Pēc studijām turpināji strādāt bankā?

Jā, pēc maģistra diploma iegūšanas uz pilnu slodzi sāku darbu vienā no Latvijas bankām – Servisa centrā kredītkaršu departamentā, kur nostrādāju piecus gadus. Vispirms bija jāapgūst norvēģu valoda līdz B2 līmenim, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos strādāt tieši tur. Papildus tam, ieguvu arī kouča sertifikātu, kas ļāva pasniegt dažādas starpnozaru prasmes (soft skills) maniem kolēģiem, piemēram, par mērķu izvirzīšanu, publisko runu un tamlīdzīgi. Katram karjerā pienāk brīdis, kad gribas apskatīties, vai zāle kur citur nav zaļāka, tāpēc nomainīju nozari un divus gadus nostrādāju par grāmatvedības nodaļas vadītāju. Secināju, ka mana īstā vieta tomēr ir banku nozarē, tādēļ pirms gada pievienojos SEB komandai. 

Ko Tu dari SEB bankā?

Mans ceļš SEB bankā sākās kā pārdošanas atbalsta vadītājai ar lielāko uzsvaru uz bērnu un jauniešu segmentu. Mērķis ir nodrošināt klientiem vērtīgu un konkurētspējīgu piedāvājumu, augstu apmierinātību un lojalitāti, un sekmēt ilgtermiņa attiecības, jo bērni ir mūsu nākotnes klienti. Jau pēc pirmās darba nedēļas man bija jākļūst par SEB Skolu vēstnešu programmas vadītāju. Šī programma Latvijā norisinājās jau trešo gadu, – tās ietvaros mēs dodam iespēju skolēniem kļūt par finanšu pratības vēstnešiem. Mācām skolēniem finanšu pamatlietas – stāstām par budžeta plānošanu, investīcijām, kiberdrošību un uzņēmējdarbības uzsākšanu. Līdz ar to mani sāka aicināt uz dažādiem pasākumiem, lai jauniešiem stāstītu kā pārvaldīt savu budžetu. Es kļuvu par finanšu pratības mentori, un tagad tā ir nozīmīga sastāvdaļa manā ikdienas darbā.

SEB kultūras pamatā ilgtermiņa attiecības kā viena no SEB pamatvērtībām. Mums ir svarīgi, lai darba vide būtu gan draudzīga, gan iekļaujoša un vērsta uz sadarbību. Ko tev nozīmē šī – attiecību – dimensija?

Sadarbība ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām kopīgu mērķu sasniegšanā, jo tā ir cieši saistīta ar savstarpēju komunikāciju gan komandas ietvaros, gan ar klientiem, tāpat arī ar cieņu un uzticību. Videi ir ļoti liela nozīme, – ja darbinieki jūtas piederīgi, novērtēti un var brīvi izteikt savu viedokli, tie spēj arī daudz produktīvāk kopā strādāt un sasniegt augstākus rezultātus. Arī manā darba ikdienā tas ir svarīgi, jo ikviens projekts ir saistīts ar sadarbību ar citām komandām un kopīgu darbu.

SEB uzsver nepieciešamību nepārtraukti mācīties un, neatkarīgi no katra darbinieka pieredzes, nodrošina iespēju augt un saglabāt zinātkāri. Tas tiek veikts caur dažādām apmācībām un arī iespējām paplašināt karjeru SEB iekšienē. Cik svarīga Tev ir zinātkāre un izaugsmes iespējas?

Zinātkārei un izaugsmei darbā ir izšķiroša loma, jo zinātkāre rada jaunas idejas, un tas bieži vien noved pie inovācijām, kas mums palīdz veiksmīgāk pielāgoties mainīgajai videi un saglabāt konkurētspēju. Manā darbā ir būtiski būt proaktīvai un informētai gan par finanšu nozari, gan jaunām tendencēm un tehnoloģijām. Man ir jāizprot, kā pārmaiņas un aktualitātes sabiedrībā ietekmē mūsu klientu paradumus, kā tas atspoguļojas uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Arī man personīgi ir svarīgi pilnveidot sociālās saziņas prasmes, lai saskarsmē ar kolēģiem un klientiem es prastu gan sadzirdēt, gan tiktu sadzirdēta, kā arī sarežģītas finanšu pratības tēmas varētu pasniegt jauniešiem uztveramā, aktuāla un iedvesmojošā veidā.

Kāds ir bijis Tavas izaugsmes lielākais virzītājspēks SEB bankā? 

Mans galvenais virzītājspēks darbā, – iekšējā motivācija un mērķtiecība nepārtraukti mācīties, attīstīties un sasniegt rezultātus. Liela ietekme ir arī darba videi un kolēģiem, kuri te ir tik atbalstoši –  labprāt dalās savā pieredzē un sniedz padomus. Tikai augot personīgi un profesionāli, es varu sniegt lielāku ieguldījumu savai organizācijai, sabiedrībai, kā arī virzīties uz priekšu pati.

Radīt inovācijas ilgtspējīgai nākotnei ir viena no SEB iekšējās kultūras vērtībām. Saki, ko Tev nozīmē ilgtspēja, un kā šī vērtība izpaužas Tavā darba ikdienā?

Inovācijas ilgtspējīgai nākotnei man nozīmē tālredzīgu pieeju, saskaņojot mūsu biznesa mērķus ar vides un sociālo atbildību.  Koncentrējoties uz ilgtspēju, esam mazāk pakļauti vides un sociālajiem riskiem, un varam saviem klientiem nodrošināt ilgtspējīgus finanšu produktus. Manā darbā tā izpaužas katru dienu. Vadot SEB Skolu vēstnešu programmu, organizējot vasaras darbnīcas jauniešiem un iesaistoties citos ar finanšu pratību saistītos pasākumos, šī vērtība atspoguļo gan manu, gan SEB bankas apņemšanos radīt pozitīvu un ilgstošu ietekmi šodienas un nākamajām paaudzēm. Sabiedrība, sevišķi jau bērni un jaunieši, ir mūsu nākotne un mūsu nākotnes klienti, un ilgtspējīga rīcība nozīmē atbildības uzņemšanos par mūsu kopīgo nākotni.

Kāda ir Tava pieredze, strādājot ar bērniem un jauniešiem SOS bērns ciematos?

Šogad jau otro gadu piedalījāmies SOS bērnu ciemata organizētajā nometnē ar nosaukumu “Pieaugušo dzīve”, kuras ietvaros jaunieši nedēļas garumā piedzīvo dažādas dzīves situācijas, –  gan saistībā ar mājsaimniecības uzturēšanu, piemēram, finanšu un budžeta plānošanu, gan arī dažādas darba situācijas. Finanšu pratības dienā jauniešiem stāstīju par to, kā neiztērēt visu kabatas naudu vienā dienā. Runājām par situācijām, kad jāpārvalda savas mājsaimniecības budžets, – kā to korekti plānot, kā izvairīties no krāpnieku lamatām. Uzskatu, ka finanšu pratība ir nozīmīga prasme, tāpat kā visas citas spējas, un tāpēc cenšos nodot šīs zināšanas nākamajām paaudzēm. Ir milzīgs gandarījums pieredzēt, kā jaunieši iegūst pārliecību šajos jautājumos, kā viņi sāk kontrolēt savu naudu un uzņemas atbildību par savām finansēm. Tas motivē turpināt darbu. Mentorings ir divvirziena ceļš, – daloties ar savām zināšanām finanšu jomā, es daudz mācos arī no jauniešiem, no viņu perspektīvas. Viņu jautājumi, entuziasms mani ļoti iedvesmo un bieži arī mudina padomāt par jautājumiem no cita skatpunkta. Ļoti novērtēju, ka, strādājot bankā, man ir iespēja radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā – īpaši jauniešos, kas ir mūsu nākotne.

Kādi ir Tavi hobiji? Ko Tu dari, lai atgūtu enerģiju un dzīvesprieku?

Savā ikdienā es iekļauju fiziskās aktivitātes – no rīta pirms darba. Mana rutīna ir celties sešos, doties uz treniņu, un tad, ar jaunu enerģiju, sākt darba gaitas. Sekoju līdzi savai miega kvalitātei, lai man būtu astoņas pilnvērtīgas miega stundas. Daudz laika pavadu dabā, mierā un klusumā, kas noteikti dod enerģiju. Tāpat arī laiks kopā ar draugiem un ģimeni, lasīšana un sevis pilnveidošana, kas noder arī darbā. Ko vēl es varu ieteikt? Novērtēt mazos laimes mirkļus un uzvaras, atrast savu sirdslietu arī ārpus darba. Tas palīdz izvēdināt galvu un atgūt enerģiju. Man patīk skriet, to es parasti daru nedēļas nogalēs, kā arī izmantoju SEB piedāvāto iespēju darbiniekiem piedalīties krosa skriešanas sacensībās “Stirnu buks”. Tās ir manas aizraušanās ārpus darba, kas man sniedz prieku un palīdz būt produktīvākai darba ikdienā.

Ja radusies interese, apskati vakances