Finanšu stress ne vienmēr izpaužas tikai kā satraukums par naudu – daļa cilvēku apzināti izvairās sastapties ar savas finansiālās situācijas realitāti. SEB aptaujas dati liecina, ka 35 % Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir novilcinājuši konta atlikuma pārbaudīšanu, jo baidījušies no tā, ko ieraudzīs.
Sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat 2026. gada veiktā aptauja apliecināja, ka īpaši izteikti no konta atlikuma pārbaudīšanas izvairās jaunieši. 18–29 gadu vecumā vairāk nekā puse jeb 52 % aptaujāto vismaz reizi ir izvairījušies pārbaudīt konta atlikumu un 11 % tā rīkojas regulāri. Salīdzinot jauniešu un senioru finanšu paradumus, var novērot, ka 60–74 gadu vecumā ievērojami mazāk iedzīvotāju jeb tikai 23 % vismaz reizi aiz bailēm ir atlikuši konta pārbaudīšanu.
Kopumā 58 % iedzīvotāju atzīst, ka ir situācijas, pēc kurām viņi labprātāk savu konta atlikumu nepārbaudītu. Jauniešu vidū šis īpatsvars sasniedz aptuveni 80 %. Visbiežākie iemesli, kāpēc respondenti izvairās skatīties kontā, ir nevēlēšanās ieraudzīt mazāku atlikumu par cerēto.
Vēlmi pārbaudīt konta atlikumu neveicina arī atvaļinājums, svētki, rēķinu nomaksa un neparedzēti izdevumi. Jaunieši izteikti izceļas arī ar spontāniem pirkumiem un izklaidēm: pēc pasākuma apmeklējuma vai vakara ar draugiem kontu labprātāk nepārbaudītu 29 % aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Apziņa par to, kas notiek kontā, ir viens no pirmajiem soļiem finanšu pratības apgūšanā. Izvairīšanās no atlikuma pārbaudīšanas uz brīdi var palīdzēt izvairīties no nepatīkamām emocijām, taču nemaina finansiālo situāciju. Regulāri sekojot līdz saviem ienākumiem, izdevumiem un gaidāmajiem maksājumiem, ir iespējams iegūt skaidrāku priekšstatu par finanšu situāciju un pieņemt apzinātākus lēmumus.
“Bieži vien brīdī, kad vismazāk gribas atvērt bankas lietotni, būtu visvairāk vērts to izdarīt. Izvairīšanās uz īsu brīdi var mazināt nepatīkamo sajūtu, taču neziņa par to, cik daudz varam atļauties, nekur nepazūd. Jo ilgāk atliekam, jo lielāka iespēja, ka nākamais pārsteigums būs vēl nepatīkamāks,” uzsver SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Finanšu situācija ietekmē arī cilvēku sociālo uzvedību. Vairāk nekā puse jeb 53 % iedzīvotāju ir atteikušies no kāda pirkuma vai aktivitātes, neatklājot patieso iemeslu. Turklāt 27 % atzīst, ka tā rīkojušies ne vienu reizi vien.
Šāda rīcība parāda, ka cilvēki finansiālas grūtības nereti cenšas ne tikai neatklāt citiem, bet arī noslēpt apkārtējo spiediena dēļ.
“Nevēlēšanās atzīt citiem, ka šobrīd konkrētais pirkums vai aktivitāte nav mūsu budžeta iespēju robežās, parāda sociālā spiediena ietekmi uz mūsu finanšu lēmumiem. Finanšu pratība ir spēja apzināties savas robežas un pieņemt lēmumus atbilstoši savām iespējām, nevis ārējiem apstākļiem,” skaidro Linda Šablinska.
