Lielākā daļa bērnu Baltijas valstīs saņem kabatas naudu, un tās apjoms līdz ar bērna vecumu pieaug. Tomēr jaunākais SEB bankas pētījums* atklāj pretrunu – kamēr bērnu finanses kļūst arvien digitālākas, daudzi vecāki kabatas naudu joprojām piešķir bez noteiktas sistēmas, bieži vien neseko līdzi bērnu tēriņiem, kā arī neizmanto tehnoloģiju iespējas.
Nauda “pēc pieprasījuma”, nevis pēc plāna
Kabatas nauda Baltijas valstīs kļuvusi par ikdienas normu. Latvijā to saņem 91% bērnu, Lietuvā – 89%, bet Igaunijā – 92%.
Lietuvas vecāki izceļas ar dāsnāku atbalstu: bērni tur mēnesī vidēji saņem 45 eiro, kamēr Latvijā un Igaunijā vidējā kabatas naudas summa ir ap 35 eiro. Lietuvā arī biežāk sastopamas lielākas summas – katrs piektais bērns saņem no 50 līdz 100 eiro mēnesī, bet gandrīz katrs desmitais saņem vairāk nekā 100 eiro.
Visbiežāk piešķirtā kabatas naudas summa Lietuvā ir no 20 līdz 50 eiro mēnesī, savukārt Latvijā un Igaunijā bērni visbiežāk saņem līdz 20 eiro mēnesī. Pusaudžu vecumā kabatas naudas apmērs visās valstīs ievērojami pieaug.
Aptaujas dati rāda, ka viena no izteiktākajām tendencēm Baltijā ir kabatas naudas piešķiršana pēc nepieciešamības, nevis pēc iepriekš noteikta grafika. Latvijā tā rīkojas 42% vecāku, Lietuvā – 41%, bet Igaunijā – pat 56%.
SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska brīdina, ka tas var apgrūtināt bērnu iespējas mācīties plānot savu budžetu un pārvaldīt naudu līdz nākamajai reizei, kad tā tiek saņemta.
“Kabatas nauda pēc iepriekš izrunātiem nosacījumiem nav tikai “naudas iedošana” – tā ir pirmā praktiskā pieredze budžeta plānošanā. Ja bērns zina, ka noteiktā dienā saņems konkrētu summu, viņš mācās pieņemt lēmumus – tērēt uzreiz, sadalīt vairākām dienām vai atlikt lielākam mērķim. Savukārt nauda “pēc pieprasījuma” šo mācību procesu būtiski vājina – bērnam vairs nav jādomā par sekām, jo vienmēr pastāv iespēja paprasīt vēl,” komentē Linda Šablinska.
Viņa piebilst, ka konsekventi nosacījumi palīdz bērnam saprast, ka nauda nav neierobežots resurss, un veido veselīgu attieksmi pret finansēm jau agrā vecumā. “Tieši prasme plānot savus tēriņus līdz nākamajai reizei, kad nauda tiek piešķirta, vēlāk kļūst par pamatu atbildīgai finanšu uzvedībai pieaugušo dzīvē,” rezumē finanšu pratības eksperte.
Kā kabatas naudu padarīt par vērtīgu mācību rīku
- Ieviesiet regularitāti
Noteikta summa, kas tiek piešķirta regulāri, piemēram, katru pirmdienu vai mēneša pirmajā dienā, palīdz bērnam apgūt plānošanas prasmes un saprast, kā rēķināties ar pieejamo naudu ilgākā laika posmā. - Runājiet par naudas lietām
Pavaicājiet, kā bērns izmantoja kabatas naudu, un kopīgi pārrunājiet, kas izdevās labi un ko varētu uzlabot. Šādas sarunas palīdz labāk izprast bērna domāšanas veidu un sniedz vērtīgu atgriezenisko saiti. - Iedrošiniet uzkrāt
Krāšana ir viena no svarīgākajām prasmēm, ko bērns var apgūt. Tā māca pacietību un palīdz saprast, ka lielāki mērķi prasa laiku. Tieši šeit noder arī praktiski rīki. Maksājumu karte ļauj bērnam droši norēķināties ikdienā, savukārt SEB mobilā lietotne palīdz saprast, cik daudz naudas ir pieejams un cik ātri tā tiek iztērēta.
Papildus tam iespējams veidot uzkrājumu, izmantojot Digitālo krājkasi – ar karti veiktie pirkumi tiek noapaļoti līdz nākamajam pilnajam eiro, un starpība automātiski nonāk krājkontā. Tas ir vienkāršs veids, kā krāt pat ikdienā nemanāmi. - Iesaistiet bērnu ģimenes budžeta plānošanā
Parādiet, kā tiek plānoti ikdienas izdevumi, piemēram, kopīgi sagatavojiet budžetu ģimenes kino vakaram, iekļaujot arī uzkodu iegādi. Tas palīdz bērnam saprast, kā nauda tiek pārvaldīta reālās situācijās.
Kabatas nauda var būt viens no pirmajiem soļiem bērna ceļā uz atbildīgu finanšu pārvaldību. Taču, lai šis process būtu veiksmīgs, ir jābūt konsekventai pieejai, regulārai komunikācijai un vēlmei mācīt, ne tikai dot.
Bērns, kurš jau no mazotnes iemācās, kā sadalīt naudu, kā atlikt sapņu pirkumiem un kā tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, pieaugot būs daudz gatavāks gan lieliem finanšu lēmumiem, gan ikdienas tēriņu izvērtēšanai.
* Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3020 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
