Daudzi jaunieši meklē iespējas, kā brīvajā laikā vai paralēli studijām lietderīgi pavadīt laiku un nopelnīt. Taču kopā ar to pieaug arī risks uzdurties apšaubāmiem “darba” piedāvājumiem.
Dažādās platformās arvien biežāk parādās reklāmas ar vilinošiem solījumiem: darbs tikai 10 minūtes dienā, nepieciešams vien internets, peļņa garantēta. Tāpat potenciālos “darbiniekus” krāpnieki bieži vien individuāli uzrunā sociālajos medijos.
Šādi piedāvājumi jāvērtē ļoti kritiski, īpaši, ja darbs saistīts ar naudas pārskaitījumiem vai sūtījumu pieņemšanu un nodošanu. Nereti aiz šādiem “darbiem” slēpjas tā saukto naudas mūļu vervēšana krāpšanas shēmās. Īpaši uzmanīgiem jābūt tieši jauniešiem, jo viņi ir primārā krāpnieku auditorija “mūļu” lomai.
Parasti “darba devējs” dod konkrētas instrukcijas:
- atvērt jaunu kontu bankā vai izmantot savu esošo kontu, kurā ir jāsaņem naudas līdzekļi. Saņemtā nauda pēc tam ir jāpārskaita uz “darba devēja” norādītu kontu vai jāizņem skaidrā naudā un jānodod “darba devējam”.
- saņemt sūtījumus vienā vietā un nogādāt tos citā.
Par šīm darbībām tiek solīta atlīdzība, taču cilvēks bieži nezina, no kurienes nauda nāk vai kas atrodas sūtījumā. Tajā var būt nozagtie līdzekļi, maksājumu kartes vai citas vērtības.
Uzrunā arī pie bankomātiem
Krāpnieki mēdz uzrunāt “naudas mūļus” arī klātienē, piemēram, pie bankomātiem. Krāpnieki lūdz ieskaitīt naudu uz cilvēka kontu, aizbildinoties ar steidzamu nepieciešamību pēc skaidras naudas, bet “karte, diemžēl, palika mājās”, un lūdz uzreiz to palīdzēt izņemt. Par palīdzību piedāvā pat samaksu. Cilvēks nenojauš, ka tā viņš tiek iesaistīts krāpšanā.
Tāpat izplatīti ir gadījumi, kad sociālajos medijos tiek meklēti cilvēki, kuri būtu gatavi “pārdot” savu bankas kontu ar pieeju internetbankai. Vieglas peļņas dēļ cilvēki bieži vien piekrīt atdot savus datus, neapzinoties, ka konts vēlāk tiks izmantots noziedzīgās shēmās, lai pārskaitītu izkrāptos līdzekļus.
Šāda iesaiste var beigties ļoti nopietni. Par dalību finanšu noziegumos draud kriminālatbildība, tostarp cietumsods līdz 12 gadiem, naudas sods, piespiedu darbs vai mantas konfiskācija.
Krāpnieki potenciālos “naudas mūļus” visbiežāk uzrunā:
- ar viltus darba piedāvājumiem.
- sociālajos medijos.
- ar uznirstošām reklāmām internetā.
- saziņas platformās, piemēram, Messenger, Snapchat, WhatsApp, Telegram.
- klātienē.
Svarīgi atcerēties: piekrītot aizdomīgam piedāvājumam par ātru peļņu, atbildība gulstas uz pašu cilvēku, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.
