Mājokļa iegāde var šķist sarežģīta, taču bieži vien mūs vairāk attur mīti, nevis realitāte. Bailes no kredītsaistībām, neziņa par izmaksām un vēlme sagaidīt “īsto brīdi” var aizkavēt lēmumu un pat radīt liekus izdevumus. Taču, sākot ar vienkāršu pieteikumu un sarunu ar banku, iespējams iegūt skaidru priekšstatu un droši virzīties uz mērķi – savu mājokli.
Pieteikuma aizpildīšana neuzliek saistības
Komentējot mājokļa kredīta procesa soļus, kas mēdz mulsināt klientus, SEB bankas Mājokļa finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns piemin kredīta pieteikuma aizpildīšanu. Dažkārt klientiem šķiet, ka pieteikuma aizpildīšana nozīmē – man uzreiz tiks piešķirts kredīts un iestāsies ilgtermiņa saistības. Taču realitātē pieteikums ir pirmais solis, kas nepieciešams, lai banka varētu klientam sagatavot izsvērtu piedāvājumu.
“Pieteikuma aizpildīšana ļauj bankai caur publiskajos reģistros pieejamo informāciju izvērtēt klienta iespējas, kā arī iedot klientam precīzu informāciju par maksimālo kredīta summu,” paskaidro M. Opincāns.
Aizpildot pieteikumu, klients var izvēlēties starp diviem variantiem. Pirmkārt, uzzināt maksimālo kredīta summu, kas ļaus turpmākajā mājokļa meklēšanas procesā precīzāk atlasīt iespējām atbilstošus īpašumus. Otrkārt, ja īpašums jau atrasts, pieteikties uz finansējumu konkrētajam mājoklim, kas ļaus niansēti izprast finansējuma modeli un atmaksas grafiku.
Finansējuma līdzdalība un pirmā iemaksa
Ginta Ose, kura iegādājusies dzīvokli jaunajā projektā, dalās savā pieredzē par pirmās iemaksas sakrāšanu. Kad viņa izveidoja pietiekamu iekrājumu pirmajai iemaksai, viņa sāka nopietnāk meklēt īpašumus tirgū. Līdzdalības segšanai talkā nākusi arī ģimene, taču liels atbalsts izrādījās ALTUM programma, kas ļauj pirmajai iemaksai nepieciešamo summu samazināt līdz minimumam – 5%.
“Par ALTUM programmām nebiju tik zinoša. Es nebaidījos no tā, ka nezinu. Gāju ar jautājumiem. Pretī bija zinošs SEB bankas darbinieks, kas mani ļoti labi nokonsultēja un spēja pavadīt ar nepieciešamo informāciju tālāk,” komentē G. Ose.
ALTUM programmas tiek izmantotas aptuveni pusē no SEB bankas izsniegtajiem mājokļa kredītiem, piebilst M. Opincāns. “Mēs iesakām sākt ar pieteikumu. Mūsu darbinieki palīdzēs saprast, kuru no programmām izmantot. Tās ir atšķirīgas – ģimenes, jaunie speciālisti, Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Katrā gadījumā jāvērtē, kura programma ir klientam izdevīgāka,” paskaidro M. Opincāns. Vienlaikus viņš piebilst, ka dažkārt klientam ir izveidots pietiekams uzkrājums, kas ļauj neizmantot atbalsta programmas.
Izvēlieties mājokļa kredītu ar kādu, kam uzticaties
Kādēļ vērts apsvērt īpašumu jaunajā projektā?
Nekustamo īpašumu attīstītāja “Invego” pārdošanas pārstāvis Henrijs Klaids Skujiņš norāda, ka mūsdienās dzīvokļu pircēji arvien biežāk un aktīvāk domā par savas dzīves kvalitāti. Tādējādi priekšroka nereti tiek dota jaunajiem projektiem, kuros izmantoti energoefektīvi risinājumi un pārdomāti telpu plānojumi.
“Cilvēki bieži saka, ka viņu esošajā dzīvoklī, piemēram, ir 12 m2 plašs koridors, kas nav efektīvi izmantojams. Tās ir lietas par kurām jaunajos projektos tiek domāts jau no paša sākuma. Šobrīd dzīvojam atšķirīgi nekā pirms 10 vai 20 gadiem. Tās vairs nav tikai sienas, bet arī vide apkārt – sakārtoti pagalmi, labiekārtoti rotaļu laukumi, pazemes stāvvietas, ērtības, lifti. It kā parastas lietas, taču tās kopumā rada milzīgu atšķirību starp sērijveida namu un jauno projektu,” komentē H.K. Skujiņš.
Savās profesionālajās gaitās TV raidījumu vadītājam Kristapam Tālbergam ir bijusi izdevība paviesoties vairākos jaunajos projektos. “Tu ieej telpā un šķiet, ka te ir vismaz 50 m2, bet patiesībā ir tikai 45 m2. Tu sajūti, ka telpa ir plašāka. Liekas, ka telpa ir 80 m2, bet tev jāmaksā tikai par 65 m2. Jauno projektu veidošanā tiek iesaistīti arhitekti, tāpēc telpa tiek izmantota efektīvi un ir lieliski plānojumi,” piebilst K. Tālbergs.
Cits būtisks aspekts – inženierkomunikāciju tehniskais stāvoklis. Piemēram, elektroinstalācijas, cauruļvadi un nama jumts jauno projektu iemītniekiem raizes sagādās ievērojami retāk nekā vecākos namos dzīvojošajiem. “Ne visi grib sestdienā iepazīties ar santehniķi,” piebilst H.K. Skujiņš.
Energoefektivitāte sniedz ne tikai patīkamāku mikroklimatu un komfortu mājoklī, bet dod arī praktisku ietaupījumu. G. Ose dalās savā pieredzē: “Mana mamma joprojām dzīvo vecā, nelielā dzīvoklītī. Es šobrīd dzīvoju četru istabu dzīvoklī jaunajā projektā. Mums ir gandrīz vienādi komunālie maksājumi. Kontrasts ir milzīgs.”
Kad ir īstais brīdis pirkt?
SEB bankas Mājokļa finansēšanas nodaļas vadītāja Māra Opincāna pieredze liecina, ka dažkārt cilvēki pārlieku atliek īpašuma iegādi. “Es klientiem saku, lai negaida izmaiņas tirgū. Ja tev vajag, tad pērc tagad,” mudina M. Opincāns.
Viņš piebilst, ka daļa mēģina atrast “īsto brīdi”, kad ir nostabilizējušās procentu likmes, taču tā ir riskanta taktika. Proti, kamēr tiek gaidītas zemākas likmes, mājokļu tirgus iet uz priekšu un īpašumi sadārdzinās. Pat viens papildu gads var nest būtisku īpašuma cenas pieaugumu.
Turklāt, salīdzinot ar īpašuma īri, mājokļa kredīta maksājums par līdzvērtīgu dzīvokli visbiežāk ir zemāks. “Un rezultātā tu iegūsti īpašumu un aktīvu, ko vari pārdot vai izīrēt,” piebilst M. Opincāns.
Pirkt vēl neuzbūvētā mājoklī – iespēja vai risks?
Ginta Ose savu dzīvokli iegādājās vēl neuzceltā īpašumā. Taču projektā bija pabeigta viena no trim mājām, kas deva iespēju klātienē vizualizēt, kā nākotnē varētu izskatīties viņas dzīvoklis.
Nekustamo īpašumu attīstītāja “Invego” pārdošanas pārstāvis Henrijs Klaids Skujiņš komentē, ka dzīvokļi vēl neuzbūvētos īpašumos ir lētāki, taču nereti nākas sastapties ar cilvēku skepsi. “Ir gadījumi, kad cilvēki nav gatavi iegādāties īpašumu projektā, kas vēl tiek būvēts. Daudziem varbūt ir pēcgarša pēc krīzes, ka nevar uzticēties nevienam. Bet laiki ir mainījušies. Attīstītāji ir uzticamāki, procesi ir sakārtoti,” saka H.K. Skujiņš.
“Būvniecības procesā vienmēr ir izdevīgāka cena un iespēja izvēlēties labāko dzīvokli – ar sauli, lielākiem logiem. Kad māja nodota ekspluatācijā, šie dzīvokļi parasti vairs nav pieejami,” priekšrocības ieskicē eksperts.
Vienlaikus jāņem vērā dzīvokļa “aprīkojums”. Piemēram, G. Ose attapās situācijā, kur divus mēnešus nācās gaidīt virtuves mēbeļu piegādi. Tāpēc viņa katram interesentam iesaka aprunāties ar cilvēkiem, kuri gājuši cauri īpašuma iegādei.
“Es ar to nesaskaros ikdienā, es to nezināju. Tāpēc būtiski pakonsultēties, lai saprastu šādas nianses. Katram savas prioritātes, bet par to ir jāpadomā. Piemēram, varbūt nav aizkaru. Nav plauktiņu. Vannas istabā nav, kur šampūnu nolikt. Virtuvē nav, kur sāli nolikt. Ikdienā par to neaizdomājas. Varbūt kādam tā nav prioritāte, bet kādam šīs mazās lietas var būt prioritāte,” stāsta G. Ose.
Arī H.K. Skujiņš apstiprina, ka dažkārt pircēji neaizdomājas par praktiskām un sadzīviskām lietām. Piemēram, apsaimniekotāji pēc laika saņem klientu jautājumus par iespējām iegādāties papildu noliktavas telpas.
Viens īpašums uz visu dzīvi?
Ja savulaik sabiedrībā bija populārs priekšstats, ka reiz iegādātais īpašums paliks tavs vienīgais īpašums uz visu dzīvi, tad šobrīd aktuālāka kļūst Skandināvijas prakse. Proti, ģimene atbilstoši nepieciešamībai pāriet no vienas istabas dzīvokļa uz divu istabu dzīvokli, tad uz trīs istabu mājokli vai pat savu privātmāju.
SEB banka ir pretimnākoša šādai iniciatīvai, piedāvājot starpfinansējumu. Tā kā daudzos gadījumos paralēli segt divas mājokļa kredīstaistības pilnā apjomā ir sarežģīti, banka piešķir labvēlības periodu, kura laikā klientam jāsedz tikai kredītu procentmaksājumi. Tas samazina ikmēneša finansiālo slogu, kamēr klients pārdod pirmo īpašumu.
Arī šajā scenārijā katram klientam izdevīgākais risinājums tiek piemeklēts individuāli. Tāpēc gadījumā, ja plānojat no viena kredītā iegādātā mājokļa pārcelties uz plašāku, noteikti vērts pieteikties konsultācijai bankā, lai rūpīgāk izprastu savu situāciju un iespējas.
