Komforts, ietaupījums un veselīgāka ikdiena – kāpēc vērts veikt ēkas energoauditu

Lielākā daļa mājokļu Latvijā zaudē būtiski vairāk siltuma, nekā mēs spējam iedomāties. Jo īpaši lieli zudumi ir namiem, kas būvēti pirms 2000. gada. Iemītniekiem tas nozīmē augstus apkures rēķinus, zemāku komforta līmeni mājās un pat risku veselībai, jo šādos apstākļos var veidoties pelējums. Aizvadītā ziema atgādināja, ka mums joprojām jārēķinās ar aukstiem laikapstākļiem – tādēļ mājokļa energoefektivitātes uzlabošana var ievērojami ietekmēt gan mūsu maciņu, gan labsajūtu ikdienā. Vērtīgs pirmais solis ceļā uz labāku energoefektivitāti ir energoaudits, kas izgaismos ēkas vājās vietas, kā arī ļaus sākt ceļu uz energosertifikāta iegūšanu.

Kur rodas lielākie siltuma zudumi?

Siltums dabiski virzās no siltākām zonām uz aukstākām. Samazinoties āra gaisa temperatūrai, ievērojama daļa no kopējiem siltuma zudumiem rodas caur lielām norobežojošajām konstrukcijām – sienām, jumtu un grīdām.

Daudzas no šīm problēmām nav redzamas ar aci parastas mājokļa apskates laikā. Tāpēc paļaušanās uz pieņēmumiem, nevis dokumentētu ēkas energoefektivitātes novērtējumu, pircējam var likt pieļaut kļūdas, kas pēc tam parādās ikmēneša rēķinos.

Bieži sastopams mīts, ka biezas nama sienas automātiski nozīmē labu siltumizolāciju. Taču realitātē pat biezākās sienas atdod ievērojamu siltuma apjomu, jo to būvniecībai visbiežāk izmantoti ķieģeļi vai gāzbetona bloki. Tie ir poraini materiāli, un siltums šādos apstākļos viegli aizplūst caur gaisu šo materiālu porās. Tāpēc pat relatīvi plāna, bet pareizi izbūvēta siltumizolācijas kārta var ievērojami uzlabot nama energoefektivitāti.

Vēl viena problemātiska zona ir logi. Vecāka tipa dubultstiklojuma logi var radīt līdz pat sešas reizes lielākus siltuma zudumus nekā mūsdienīgi trīskārša stiklojuma logi. Taču siltuma zudumi nerodas tikai stiklā – logu rāmji, savienojumi un šuves starp būvelementiem bieži nav blīvi, ļaujot siltajam iekštelpu gaisam izplūst. Tas pats attiecas uz termiskajiem tiltiem – vietām, kur savienojas dažādi materiāli vai mainās ēkas ģeometrija, piemēram, balkonos, paneļu savienojumos vai logu ailēs.

Kā noskaidrot, cik daudz siltuma mājoklis zaudē?

Dažus simptomus siltuma zudumiem varam pamanīt paši. Piemēram, ievērojami vēsāks gaiss pie logiem vai ārsienām, kondensāts uz loga rūtīm vai jūtams temperatūras kritums vakarā. Taču lielāko daļu ēkas vājo vietu iespējams pamanīt tikai ar sertificēta energoauditora palīdzību, kurš veic pilnvērtīgu nama energoauditu.

Iegādājoties mājokli, uzmanību vērts pievērst ne tikai apkaimei, infrastruktūrai un labiekārtojumam, bet arī energoefektivitātei. Labu ieskatu sniedz ikmēneša apsaimniekošanas rēķini, jo īpaši par ziemas periodu. Taču, ja iespējams, vērts apsvērt energoaudita veikšanu vēl pirms iegādes.

Energoaudits sniedz skaidrību par to, kādi uzlabojumi varētu dot vislielāko ieguvumu, kā arī trāpīgi prognozēt finansiālo ieguvumu no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Ko dara energoauditors:

• identificē vājās vietas norobežojošajās konstrukcijās,
• analizē apkuri, ventilāciju un siltumizolāciju kā vienotu sistēmu,
• iesaka ekonomiski efektīvākos risinājumus.

Energoaudits palīdz izvairīties no liekiem ieguldījumiem un koncentrēties uz pasākumiem ar visātrāko atmaksāšanās laiku. Piemēram, tā kā siltumizolācija pēc noteikta biezuma vairs nesniedz būtiskus siltuma zuduma samazinājumus, energoauditors aprēķinās konkrētajai ēkai efektīvāko siltumizolācijas risinājumu. Nereti tie var būt arī šķietami nelieli uzlabojumi, piemēram, apkures un karstā ūdens cauruļu siltināšana, kas var atmaksāties jau dažu mēnešu laikā.

Svarīgi, ka energoauditors vērtē ēku kopumā. Piemēram, sienu siltināšana samazina dabisko gaisa apmaiņu caur konstrukcijām. Tāpēc, ja vienlaikus netiek uzlabota ventilācija, var pieaugt mitrums un pelējuma risks. Bez energoaudita iesaistes pastāv risks, ka ēkas iedzīvotāji iegulda neefektīvos pasākumos vai nepamana būtiskas problēmas un kopsakarības.

Energosertifikāts – kāpēc tas ir svarīgs?

Energoaudits ir nepieciešams arī lai iegūtu energosertifikātu. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dokumentiem, kas ļauj iegūt izpratni par ēkas tehnisko stāvokli, mikroklimatu un faktisko enerģijas patēriņu. Ideālā gadījumā ar energosertifikātu būtu vērts iepazīties vēl pirms lēmuma par mājas vai dzīvokļa iegādi. Ēkām izsniegtie energosertifikāti ir publiski pieejami, kas ļauj pircējiem salīdzināt dažādus namus savā starpā.

Energoaudita izmaksas atšķiras – tipveida daudzdzīvokļu ēkām energoaudits izmaksā ap 1000 eiro. Vienģimenes mājai aptuveni 600 līdz 800 eiro. Savukārt lielākiem vai sarežģītākiem objektiem izmaksas var būt ievērojami augstākas. Jāņem vērā, ka gala izmaksas standarta energosertifikātam var atšķirties starp auditoriem (piemēram, ņemot vērā vietu, platību, vai tiek izmantota 3D vizuālizācija, kā arī citi parametri), kā arī tās atkarīgas no sertifikāta tipa. Tomēr ilgtermiņā audita izmaksas bieži ir nelielas, salīdzinot ar finansiālajām ieguvumiem, kas ir pieejami, ja tiek īstenoti energoaudita piedāvātie risinājumi.

Energsertifikātā apkopota galvenā informācija par mājokļa kopējo energoefektivitāti – enerģijas patēriņu apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, apgaismojumam un karstā ūdens sagatavošanai. Tipiskas padomju laikā būvētas daudzdzīvokļu ēkas enerģijas patēriņš ir ap 180 kWh/m² gadā. Lielākās pozīcijas veido apkure un karstā ūdens sagatavošana. Salīdzinājumam – gandrīz nulles enerģijas ēkām jānodrošina patēriņš 40 kWh/m² gadā vai mazāk.

Atsevišķos gadījumos energosertifikāts ir obligāts – piemēram, nododot ekspluatācijā vai pārdodot jaunbūves un renovētas ēkas. Precīzas prasības regulē normatīvie akti.

Tāpat energosertifikāts ir būtisks dalībai valsts atbalsta programmās. Tā kā šajās programmās nepieciešams pierādāms primārās enerģijas patēriņa samazinājums, energosertifikāts ir vajadzīgs gan pieteikšanās brīdī, gan pēc renovācijas.

Papildus normatīvo prasību izpildei energosertifikāts sniedz arī vairākus būtiskus praktiskos ieguvumus:

• Paaugstināta īpašuma vērtība. 
  
  Energoefektīvi mājokļi ir pieprasītāki tirgū, tos ir vieglāk pārdot un tie biežāk kvalificējas dažādām atbalsta programmām.
• Renovācijas efektivitātes pierādījums. 
  
  Pēc uzlabojumu veikšanas energosertifikāts skaidri parāda, kā ir mainījusies ēkas energoefektivitātes klase.
• Nodrošinājums pret nākotni. 
  
  Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības regulējums paredz pakāpenisku ēku energoefektivitātes uzlabošanu, ieguldījumi energoefektivitātē jau šobrīd palīdz izvairīties no obligātiem pasākumiem nākotnē.
• Izdevīgāki finansēšanas nosacījumi. 
  
  Ēkas ar augstu energoefektivitāti vai skaidru uzlabojumu plānu nereti kvalificējas labvēlīgākiem aizdevumu nosacījumiem. SEB banka piedāvā izdevīgus nosacījumus gan esošā mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, gan jauna energoefektīva mājokļa iegādei. 
• Objektīvs un salīdzināms enerģijas patēriņa novērtējums. 
  
  Energosertifikāts ļauj pircējam salīdzināt dažādus mājokļus ne tikai pēc cenas un atrašanās vietas, bet arī pēc paredzamajām apkures un uzturēšanas izmaksām, kā arī savlaicīgi identificēt īpašumus, kuriem nākotnē var būt nepieciešami obligāti energoefektivitātes uzlabojumi.

Ikdienas ieguvumi – zemākas izmaksas, lielāks komforts, veselīgāka vide

Galvenie ieguvēji no energoefektivitātes uzlabojumiem ir tieši mājokļa iemītnieki. Daži no energoefektivitātes uzlabošanas bonusiem:

• zemāki apkures rēķini, jo patēriņu iespējams samazināt par 30–60 %,
• vienmērīgāks un komfortablāks iekštelpu klimats,
• mazāks mitruma un pelējuma risks,
• labāka skaņas izolācija,
• mazāka negatīvā ietekme uz vidi.

Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat paneļu, ķieģeļu mājā vai privātmājā, energoefektivitātes uzlabošana ir viens no gudrākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Tā palīdz ietaupīt, uzlabo dzīves kvalitāti un palielina īpašuma vērtību.