Aptauja: Katrs otrais nejūtas ērti runāt par atalgojumu ar savu vadītāju

Saņemt algu ir patīkami, taču par to runāt – ne sevišķi: SEB aptaujas* dati atklāj, ka apmēram puse jeb 54 % strādājošo nejūtas ērti runāt par atalgojumu ar savu vadītāju. Vien katrs sestais apspriež nopelnīto ar kolēģiem, bet gandrīz katrs ceturtais par to nerunā vispār. Daudz drošāk cilvēki jūtas pārrunāt ienākumus ar ģimenes locekļiem, – tā norādījuši 62 % aptaujāto.

Kā rāda aptauja, par savu algu daudzi runā nelabprāt: tikai 15 % strādājošo norāda, ka jūtas pilnīgi ērti, pārrunājot atalgojumu ar vadītāju, bet lielākajai daļai šis temats sagādā neveiklus brīžus. Turklāt vīriešu un sieviešu attieksme būtiski atšķiras: kopumā salīdzinoši komfortabli šādās sarunās jūtas 55 % vīriešu un tikai 38 % sieviešu. 
“Tas, ka darbinieks nerunā ar vadītāju par savu algu, nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Jāapzinās, ka visi darbinieki var nebūt vienlīdz gatavi šādu sarunu uzsākt. Darba devēja uzdevums ir radīt vidi, kurā darbinieki jūtas droši un ir gatavi atklāti pārrunāt visdažādākos jautājumus, tāpēc nevajadzētu vienmēr gaidīt darbinieka iniciatīvu – regulāras sarunas par atalgojumu un izaugsmi palīdz laikus pamanīt noklusētus jautājumus. Tas nenozīmē, ka algai jākļūst par tematu, kas tiek apspriests ikrīta sapulcē pie kafijas tases, taču ir vērts laiku pa laikam pie tā atgriezties,” uzsver SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa.

Par emocionāli drošas vides nozīmi sarunās, kas saistītas ar atalgojumu, liecina arī fakts, ka daudz biežāk cilvēki izvēlas savus ienākumus pārrunāt ar ģimenes locekļiem (62 %) vai draugiem (24 %), nevis apspriest darba vidē. 

Taču pat šķietami drošā vidē ne visi ir gatavi atklāti runāt par saviem ienākumiem. Kā rāda aptaujas rezultāti, jaunieši ir daudz atvērtāki atklātām sarunām par nopelnīto atalgojumu nekā vecāka gadagājuma cilvēki. Piemēram, ar draugiem par ienākumiem runā 40 % jauniešu 18–29 gadu vecumā un tikai 14 % senioru 60–74 gadu vecumā. Senioru vecuma grupā ir arī būtiski vairāk to, kuri par saviem ienākumiem nerunā vispār: tā norāda 36 % senioru un tikai 8 % jauniešu.

“No Latvijas iedzīvotāju atbildēm var secināt, ka būtiska nozīme sarunās par naudu ir arī tam, cik atvērti jūtīgiem jautājumiem vispār ir katras paaudzes pārstāvji. Temati, kas vecākiem vai vecvecākiem šķiet dziļi personīgi, bērniem var būt dabiska ikdienas sarunu daļa. Tas gan nenozīmē, ka visi labprāt pārrunā šos jautājumus darbā: tāpat kā citās vecuma grupās, arī jauniešu vecumā vairāk ir tādu, kuri nejūtas ērti, runājot par algu ar savu vadītāju,” secina Anita Segliņa.

Vispārliecinātākie par sevi ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem: šajā vecuma grupā visvairāk strādājošo atzīst, ka sarunas par algu ar savu vadītāju neērtības nesagādā.

* Aptauju veikusi pētījumu kompānija Norstat 2026. gada augustā, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.