Aptauja: katrs otrais vīrietis vismaz reizi mēnesī izjūt ar naudu saistītu stresu

Lai gan vīrieši Latvijā biežāk investē un retāk nekā sievietes atzīst, ka naudas dēļ izjūt ļoti biežu stresu, finanšu spriedze joprojām ir plaši izplatīta. SEB bankas aptauja* rāda, ka puse vīriešu ar naudu saistītu stresu izjūt vismaz reizi mēnesī vai biežāk.

Aptaujas dati liecina, ka 20% vīriešu ar personīgajām finansēm saistītu stresu izjūt bieži vai ļoti bieži – vismaz reizi nedēļā. Vēl 32% to izjūt vismaz reizi mēnesī, bet 36% – vairākas reizes gadā. Tikai 8% norāda, ka šādu stresu neizjūt nekad. Sieviešu vidū finanšu spriedze gan ir vēl izplatītāka. Ļoti bieži jeb gandrīz katru dienu to izjūt 13% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šādu atbildi snieguši 8% respondentu.

Finanšu “drošības spilvens” ir ne visiem

Finanšu stabilitātes sajūtu lielā mērā ietekmē arī uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem jeb finanšu “drošības spilvens”. Aptauja rāda, ka 39% vīriešu ir finanšu “drošības spilvens”, kas ļautu segt vismaz trīs mēnešu izdevumus, tomēr 19% vīriešu atzīst, ka šādu uzkrājumu viņiem nav vispār.

“Aptaujas dati skaidri parāda saistību starp uzkrājumu apjomu un finansiālo pašsajūtu. Starp vīriešiem, kuriem nav nekāda finanšu “drošības spilvena”, vairāk nekā puse jeb 51% par naudu satraucas vismaz reizi nedēļā, savukārt starp tiem, kuru uzkrājumi ļautu segt izdevumus ilgāk nekā trīs mēnešus, tādu ir vien 9%. Vienlaikus finanšu paradumi vīriešu vidū ir ļoti atšķirīgi: kamēr daļa regulāri veido uzkrājumus un iegulda, 28% ik mēnesi uzkrājumiem vai ieguldījumiem neatliek neko. Tomēr pat neliela, bet regulāri atlikta summa var kļūt par pirmo soli finanšu drošības spilvena veidošanā un palīdzēt pakāpeniski mazināt finanšu spriedzi,” norāda SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs.

Neraugoties uz finanšu spriedzi, interese par ieguldīšanu saglabājas

Tomēr, neraugoties uz finanšu stresu, vīrieši biežāk nekā sievietes iesaistās investēšanā. Akcijās iegulda 10% vīriešu, ieguldījumu fondos – 9%, ETF fondos – 8%, bet obligācijās – 5%. Visos šajos instrumentos vīriešu aktivitāte ir augstāka nekā sievietēm.

Arī starp tiem, kuri pagaidām neinvestē, vīrieši biežāk apsver iespēju sākt. Apmēram trešdaļa vīriešu, kuri vēl neveic ieguldījumus, norādījuši, ka noteikti vai visdrīzāk varētu sākt investēt jau šogad.

"Vīriešiem ieguldīšana lielākoties ir veids, kā saglabāt esošo kapitālu un likt naudai strādāt. Vienlaikus daudziem lielākais šķērslis nav bailes vai nezināšana, bet gan sajūta, ka ieguldīšanai nepieciešama lielāka naudas summa. Patiesībā sākt iespējams arī ar regulārām nelielām iemaksām. Šāda pieeja ļauj pakāpeniski veidot ieguldījumu portfeli, vienlaikus mazinot risku, ko rada īstermiņa finanšu tirgu svārstības, jo ieguldījumi tiek veikti dažādos tirgus cikla brīžos," turpina Oļegs Andrejevs.

Finanšu drošība ir daļa no kopējās labsajūtas

Aptaujas rezultāti apliecina, ka finanšu drošības sajūta ir cieši saistīta ar emocionālo pašsajūtu un ikdienas stresu. Tāpēc finanšu veselība būs viena no tēmām arī konferencē “Vīrieša kods 2026”, kuru atbalsta SEB banka. Jau 26. septembrī konference pulcēs ekspertus un sabiedrībā zināmus dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par vīriešu veselību, attiecībām, personīgo izaugsmi un dzīves kvalitāti. Finanšu veselības kontekstā tiks runāts arī par uzkrājumu veidošanu, investēšanu un ilgtermiņa finanšu drošību, jo pārdomāti finanšu paradumi palīdz ne tikai rūpēties par nākotni, bet arī mazināt ikdienas spriedzi, veicināt noturību pret stresu un stiprināt savu un tuvinieku labbūtību.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.