SEB Nordic Outlook: ekonomikas perspektīvas uzlabojas augstas nenoteiktības apstākļos

Pasaules ekonomika šovasar pārsteigusi ar noturību, un izaugsmes prognozes ir kļuvušas optimistiskākas, taču nenoteiktība nav mazinājusies. SEB banka prognozē, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs ap 2%, kamēr pasaules izaugsme pārsniegs 3%. Vienlaikus enerģijas tirgu trauslums, ģeopolitiskie konflikti un pieaugošais spiediens uz valstu finansēm joprojām rada būtiskus riskus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Pasaules ekonomikas perspektīvas uzlabojas, bet riski nemazinās

Neraugoties uz kariem Tuvajos Austrumos un Ukrainā, pasaules ekonomika, kā arī enerģijas un finanšu tirgi pēc notikumiem bagātās vasaras demonstrējuši pārsteidzošu noturību. Spēcīgas investīcijas, aktīvāks patēriņš, kā arī rūpniecības un uzņēmumu finanšu rādītāji liecina par mērenu globālās izaugsmes atjaunošanos. Vienlaikus augstu nenoteiktību saglabā politiskie lēmumi, investīciju un tehnoloģiju cikli, kā arī izejvielu un pārtikas cenas, tādēļ izaugsme dažādās nozarēs būs nevienmērīga. Enerģētikas tirgu trauslumu saglabā naftas piegāžu un dabasgāzes pieejamības riski, savukārt vasaras sausums palielina pārtikas cenu kāpuma iespējamību. Pēc risku izvērtēšanas paaugstinām šī gada globālās izaugsmes prognozi līdz 3,1%, un nedaudz virs šī līmeņa 2027. un 2028. gadā.

Baltijā izaugsme turpinās, spiediens uz budžetiem pieaug

Latvijas ekonomika saglabā noturību augstas ārējās nenoteiktības apstākļos, un izaugsme tuvākajos gados, visticamāk, būs ap 2%. Šogad ekonomika pieaugs par 2,3%, bet nākamgad par 2%, un galvenie izaugsmes virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Ekonomikas potenciāls ir lielāks, tomēr to kavē ģeopolitiskā nenoteiktība, drošības riski, salīdzinoši augstā inflācija un lēnāks algu pieaugums, kas ierobežo pirktspējas uzlabošanos. Papildu izaicinājumus rada iespējamais energoresursu cenu kāpums, neskaidrības saistībā ar “airBaltic” nākotni un pieaugošais spiediens uz valsts finansēm. Vienlaikus darba tirgus saglabājas stabils, bezdarbs pakāpeniski samazinās, bet eksporta un apstrādes rūpniecības perspektīvas ir uzlabojušās, ļaujot saglabāt stabilu, lai gan mērenu izaugsmi.

Lietuvas ekonomika 2026. gadā turpina augt straujāk, nekā iepriekš gaidīts. To veicina ne tikai ievērojamie otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksu apjomi mājsaimniecībām, bet arī spēcīga aktivitāte rūpniecībā, būvniecībā un kreditēšanā. Tomēr izaugsme, visticamāk, jau sasniegusi augstāko punktu. Nākotnē attīstību var ierobežot augstās darbaspēka izmaksas, kvalificētu darbinieku trūkums, energoresursu cenu riski un pieaugošās fiskālās ilgtspējas problēmas. Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 3%, bet nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 2,1%.

Igaunijas ekonomika 2026. gadā ir atgriezusies pie izaugsmes, taču attīstības temps joprojām ir mērenāks nekā pirms pandēmijas. Atveseļošanos galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājuši nodokļu samazinājumi, zemāka inflācija un pieaugoši ienākumi. Turpmāk arvien lielāku lomu spēlēs investīcijas, kā arī eksporta atgūšanās, ko veicinās Somijas ekonomikas situācijas uzlabošanās. Vienlaikus arvien aktuālāki kļūst valsts budžeta deficīta un strauji augošā valsts parāda riski, jo pieaugošie aizsardzības izdevumi un ierobežotās iespējas palielināt nodokļus rada izaicinājumus fiskālajai ilgtspējai. Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad izaugsmes temps paātrināsies līdz 2,8%.

ASV, Ķīna un eirozona pārspēj gaidīto

ASV ekonomikas izaugsme visā prognožu periodā saglabāsies nedaudz virs 2%. Mākslīgā intelekta investīciju ietekmei pakāpeniski mazinoties, izaugsme 2027. un 2028. gadā kļūs līdzsvarotāka. Tikmēr Ķīnas eksports sasniedzis rekordaugstu līmeni un, neskatoties uz vājāku sniegumu citās ekonomikas nozarēs, ļauj valstij saglabāt 4,5-5% izaugsmi. Tas uztur tirdzniecības spriedzi attiecībās ar Eiropu, vienlaikus ierobežojot inflācijas spiedienu pasaulē.

Arī eirozona vasarā pārsteigusi pozitīvi, un izaugsme tuvākajos gados pakāpeniski paātrināsies no 0,9% šogad līdz 1,3% nākamgad un 1,5% 2028. gadā. Vācija bijusi viena no ekonomikām, kas pārspējusi gaidīto. Vienlaikus būtisks risks Eiropai ir zemais gāzes krājumu līmenis pirms ziemas, kas var ietekmēt gan inflāciju, gan rūpniecisko ražošanu. Lai gan patērētāju noskaņojums daudzviet joprojām ir piesardzīgs, faktiskie patēriņa dati nereti izrādās spēcīgāki, nekā liecina aptaujas.

Nenoteiktība saglabājas augsta

Drošības situācija joprojām ir sarežģīta. Hormuza krīze nav atrisināta, karš Ukrainā turpinās, un dažādas Krievijas hibrīdkara formas kļūst arvien izplatītākas. Vienlaikus tirdzniecības nesabalansētība starp Ķīnu un Rietumiem rada arvien lielāku politisko un ekonomisko spriedzi, bet Tramps turpina izmantot tarifus kā ietekmes instrumentu. Papildu riskus rada šīs vasaras ekstremālie laikapstākļi, kas var ietekmēt gan ekonomikas izaugsmi, gan inflāciju. Pieaugošās reālās procentu likmes rada papildu izaicinājumus valstīm ar augstu parāda līmeni un finanšu tirgiem.

Enerģijas cenas saglabā galveno inflācijas risku

Naftas tirgus ir pielāgojies Tuvo Austrumu konfliktam, ko veicinājuši alternatīvi transporta maršruti, uzlabotas piegādes un vājāks pieprasījums. Tomēr tirgus joprojām ir saspringts, par ko liecina lielā cenu starpība starp jēlnaftu un pārstrādātajiem naftas produktiem. Brent jēlnaftas cenas prognoze 2027. gadam ir 75 ASV dolāri par barelu, kas ir nedaudz augstāk par fjūčeru tirgus cenām.

Būtiskākas bažas Eiropā rada dabasgāzes tirgus. Piedāvājums joprojām ir ierobežots, bet gāzes krājumu līmenis pirms ziemas ir zems. Eiropas fjūčeru tirgi signalizē, ka augstas gāzes cenas varētu saglabāties ilgstoši, palielinot risku, ka arī elektroenerģijas cenas saglabāsies augstas.

Enerģijas cenas joprojām ir galvenais inflācijas risks. Papildus tam cenu spiedienu uztur pārtikas un minerālmēslu cenas, kā arī aizsardzības un mākslīgā intelekta investīciju radītais pieprasījums. Eiropā pamatinflācijas samazināšanās temps ir palēninājies, savukārt ASV inflācijas rādītāji pēdējos mēnešos ir uzlabojušies.

Klimata riski var atgriezt pārtikas cenu kāpumu

Sausums, ugunsgrēki un zemais ūdens līmenis Eiropas upēs rada augšupvērstu risku pārtikas cenām laikā, kad augstās enerģijas cenas jau ir palielinājušas ražošanas izmaksas. Tomēr līdz šim vērojamas pazīmes, ka cenu spiediens mazinās. Pašreizējā situācija pagaidām ir salīdzināma ar 2022. gadu, savukārt pagājušā gada rekordlielā pasaules raža var palīdzēt ierobežot inflācijas spiedienu.

Lielākā daļa risku attiecas uz 2027. gadu, jo pārtikas cenu pārmaiņas ekonomikā parasti izpaužas ar laika nobīdi. Vienlaikus atkārtots cenu kāpums, kas līdzinātos 2021.-2023. gada periodam, pašlaik šķiet maz ticams.

Augsto likmju periods vēl nav beidzies

Valstu situācija inflācijas, izaugsmes un procentu likmju ziņā joprojām ir atšķirīga, tādēļ arī monetārās politikas virziens pasaulē nebūs vienots. ASV Federālo rezervju sistēma šogad saglabās likmes nemainīgas, savukārt ECB pēc septembra likmju paaugstināšanas depozīta likmi paaugstinās līdz 2,50%.

Lai gan inflācija pakāpeniski mazinās, enerģijas cenas un pakalpojumu inflācija joprojām rada bažas. ECB pirmo likmju samazinājumu varētu veikt 2028. gada sākumā.

Skatījums uz akciju tirgiem saglabājas pozitīvs. Īpaši pievilcīgas šķiet Ziemeļvalstu akcijas, ko atbalsta spēcīgs investīciju cikls. Tajā pašā laikā lielie budžeta deficīti un augošais valstu parāds daudzviet pasaulē kļūst par arvien nozīmīgāku risku ekonomikai un finanšu tirgiem.

Lasīt visu Nordic Outlook pētījumu.