Noturīgas inflācijas laikos ierasta un loģiska ir vēlme saglabāt un pavairot uzkrājumus. Viens no veidiem kā to paveikt, ir ilgtermiņa ieguldījums vērtspapīros. Milzīgo pasaules vērtspapīru tirgu, kura apjomu eksperti lēš 250 triljonu ASV dolāru apmērā, pamatā veido divi galvenie vērtspapīru veidi – akcijas un obligācijas. Ieguldītājus mēdz iedalīt divās lielākās “nometnēs” atkarībā no ieguldīšanas pieejas – aktīvajos un pasīvajos ieguldītājos, lai gan praksē šīs nosacītās “grupas” nav strikti norobežojamas, jo ieguldītāji mēdz mainīt savus paradumus, kā arī vienlaikus izmanto atšķirīgas ieguldīšanas stratēģijas un instrumentus. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim dažādus vērtspapīru veidus.
Tā nav laimes spēle!
Tiem, kas dzimuši kādu laiku pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, ieguldīšana vērtspapīros parasti asociējas ar kaut kādu līdz galam neizprotamu triku. Kā tas iespējams, ka kaut ko nopelnīšu neko nedarot, neveicot nekādu “darbu”? Aizdomīgi. Iespējams, tāpēc ap ieguldīšanu savijušies dažādi nepatiesi mīti. Piemēram, jau minētais pieņēmums par pelnīšanu “no nekā” nav patiess, jo ieguldītājs uztic naudu kādam, kuram tā ir vajadzīga jauna biznesa attīstīšanai vai esošā paplašināšanai. Tātad, mana nauda kļūst par daļu no kapitāla, kas vajadzīgs jaunu lietu radīšanai. Ja bizness ir sekmīgs (tas gan nav garantēti), esmu līdzdalīgs arī peļņas sadalē.
Šeit jāpiemin vēl viens izplatīts un greizs mīts, ka iespēja nopelnīt vērtspapīru tirgū ir pielīdzināma kazino spēlei. Izteikti maldīgs pieņēmums, jo atšķirībā no azartspēlēm, vērtspapīrus emitējoši uzņēmumi rada produktus, piedalās inovāciju procesos un veido mārketingu, proti, attīsta savu biznesu. Un šī attīstība rada pievienoto vērtību, kas padara vērtspapīrus vērtīgākus. Tāpēc ieguldīšana vērtspapīros nav pielīdzināma laimes spēlei – kāpumus un kritumus te diktē nevis nejaušība, bet likumsakarīgas norises ekonomikā, turklāt potenciālos riskus ir iespējams samazināt.
Roboinvestors – sāciet ieguldīt vienkāršāk
Akcijas, obligācijas, indeksu fondi…
Vērtspapīru tirgus ir pilnībā atvērts ikvienam ieguldītājam. Pasaulē vērtīgāko kompāniju (pēc tirgus kapitalizācijas), mums labi pazīstami zīmolu – Apple, Microsoft, Alphabet (Google), Amazon, Tesla u.c. –, akcijas var iegādāties ikviens. Tāpat kā obligācijas, jeb parāda vērtspapīrus, kurus emitē valstu valdības (arī Latvija) vai uzņēmumi. Risku mazināšanas nolūkā, profesionāli ieguldītāji iegādājas dažādu nozaru un ģeogrāfiju uzņēmumu akcijas, kā arī dažādu veidu vērtspapīrus, lai vienu neveiksmes, krīzes tiktu kompensētas ar citu sekmēm. Te gan jāpiebilst, ka vērtspapīru tirgū nav tādu absolūtu “drošības salu”, kas spētu pasargāt pret visaptverošu cenu kritumu.
Uzņēmumu emitētas akcijas, protams, ir visplašāk pazīstamais vērtspapīru veids, kas ļauj ieguldīt ne tikai starptautiskās korporācijās, bet arī Latvijas un Baltijas uzņēmumos. Par akciju popularitāti liecina tas, ka aptuveni puse no visa pasaules vērtspapīru tirgus attiecas uz akciju tirdzniecību. Kopumā publiski kotētu uzņēmumu skaits pasaulē ir mērāms desmitos tūkstošu, kas nozīmē, ka ieguldot atsevišķos uzņēmumos, būs vajadzīgi kaut kādi kritēriji, pēc kuriem šos uzņēmumus izvēlas. Akcijas ir salīdzinoši ienesīgāks, bet vienlaikus arī riskantāks vērtspapīrs, kas vairāk ir pakļauts svārstībām tirgū. Akciju pievilcīgums skaidrojams ar to, ka ieguldītājam tās sola arī ienākumu no uzņēmuma peļņas sadales (dividendes), taču ne visi uzņēmumi maksā dividendes. Abi šie ienākumu veidi – no akciju cenas pieauguma un no dividendēm – nav garantēti, jo akciju cena var samazināties un uzņēmumi krīzes brīžos var ciest zaudējumu un tad dividendes nemaksā.
Otrs izplatīts vērtspapīru veids ir valstu un uzņēmumu emitētās obligācijas, – tas parasti tiek uzskatīts par drošāku un stabilāku ieguldījuma veidu, taču obligāciju ienākums vēsturiski ir bijis zemāks. Piemēram, Latvijas valdības krājobligācijas ar dzēšanas termiņu pēc 12 mēnešiem, ieguldītājam nodrošinās 3.5% peļņu gadā (dati uz 23.02.2023), taču ir valdību obligācijas arī ar krietni lielāku ienesīgumu un attiecīgi – arī lielāku risku. Te jāapzinās, ka valdību obligāciju likmēm kāpjot parasti krītas šo vērtspapīru tirgus vērtība, kā arī augstas inflācijas apstākļos obligācijas šo pieaugumu kompensēt parasti nespēj. Salīdzinoši augstāku ienesīgumu spēj nodrošināt uzņēmumu emitētās obligācijas, bet galvenie risks šeit saistās ar ekonomikas lejupslīdi, kas parasti skar uzņēmumus.
Tomēr, ja ieguldītājs nevēlas pats izraudzīties atsevišķu uzņēmumu akcijas un (vai) obligācijas, finanšu tirgū ir pieejami tādi finanšu instrumenti kā ieguldījumu fonds un indeksu fonds. Šie ir profesionālu investoru sagatavoti ieguldījumu portfeļi, kas sastāv no daudzām akcijām vai obligācijām, un ieguldītājs nopērk daļu no šī fonda (tas arī ir vērtspapīrs). Galvenā to atšķirība, – indeksu fonds ir ieguldījums, kas tiek pārvaldīts pasīvi, bet ieguldījumu fonds – aktīvi. Minēto fondu daļas tiek tirgotas biržā, šis finanšu instruments ir pazīstams ar akronīmu ETF (Exchange-Traded Funds) un lielākoties tie ir pasīvu pārvaldīti ieguldījumi, kas savos ieguldījumos seko kādam no lielākajiem tirgus indeksiem.
Tātad, akciju un citu vērtspapīru “universs” ir tik plašs, ka sev piemērotāko ieguldīšanas veidu te atradīs ikviens. Jāapzinās gan, ka šis būs ilgtermiņa ieguldījums, kura rezultātus ieguldītājs varēs novērtēt pēc desmit un vairāk gadiem. Kā jau norādījām iepriekšējā rakstā, – atskatoties aizvadīto 22 gadu perspektīvā, vidējais ienesīguma rādītājs ne tikai saglabāja naudas vērtību, bet apsteidza inflāciju un ļāva ieguldītājam nopelnīt.
