Pēdējā laikā saņemam aizvien vairāk jautājumu par ieguldīšanas iespējām vērtspapīros, tāpēc uzsākam izglītojošu rakstu sēriju “Akcija pret inflāciju”, kuros skaidrosim jautājumus par un ap ieguldījumiem. Pirmais – ievadraksts – veltīts ieguldīšanas uzsākšanai, tam sekos vairāki specifiskāki raksti, kuros padziļināti apskatīsim to vai citu ieguldīšanas aspektu.
Aizvadīto 22 gadu laikā vidējais ienesīgums pasaules akciju tirgū ir bijis aptuveni 4.9% gadā . Par spīti Krievijas defoltam 1998. gadā, globālajai 2007. gada finanšu krīzei, kovidam un daudzām citām kritiskām situācijām, kad tirgi uz brīdi samazinājās, – šos “paklupienus” ir izlīdzinājuši krietni spēcīgāki attīstības un izaugsmes gadi. Tātad, ja 2000. gada nogalē vērtspapīru tirgū būtu ieguldīti 1000 eiro, tagad šī ieguldījuma vērtība būtu 2840 eiro (MSCI ACWI indekss, neietverot nodokļus un komisijas maksu). Pieaugumā ir ņemts vērā, ka viss nopelnītais tiek ieguldīts atpakaļ un veidojas t.s. salikto procentu peļņa.
Vienlaikus tas arī nozīmē, ka “uzminēt” īsto brīdi ieguldīšanas uzsākšanai nav iespējams, jo krīzēm seko augšupeja un otrādi. Jāapzinās, ka apjomīgu krīžu gadījumā vērtspapīru tirgū var būt kritumi pat vairākus gadus pēc kārtas. Vēsturiski šie samazinājumi ir “izlīdzinājušies” uz attīstības periodu rēķina, ja vien ieguldītājs nav pēkšņi izlēmis savus vērtspapīrus pārdot, un šis lēmums pieņemts krituma brīdī.
Apdrošināšana pret inflāciju
Vēlme ieguldīt (vērtspapīros, depozītos, nekustamajā īpašumā utt.) pamatā izriet no mērķa saglabāt un vairot naudas vērtību inflācijas apstākļos. Pieņemot, ka augstāk minētie 1000 eiro būtu stāvējuši atvilktnē, to reālā vērtība (pirktspēja) būtu dramatiski kritusies. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā patēriņa cenu pieaugums 22 gadu laikā (no 2000. gada decembra līdz 2022. gada augustam) bija 147,7%. Tas nozīmē, ka manis sakrātā nauda vairāku gadu laikā faktiski “izzūd”, jo nopirkt par to es varu aizvien mazāk.
Šis attiecas ne tikai uz naudu atvilktnē, bet arī uz līdzekļiem krājkontā vai depozītā, kur ienesīgums ilgi bija tuvs nullei vai bija salīdzinoši niecīgs. Veicot ieguldījumus vērtspapīros, inflāciju var ne tikai kompensēt, saglabājot naudas vērtību, bet šo vērtību arī palielināt. Protams, ir jāapzinās, ka jebkurš ieguldījums ir saistīts ar risku negūt cerēto peļņu (izņēmums ir valstu obligācijas, kur tiek sniegtas garantijas). Galvenie faktori, kas mazina šo risku, ir ieguldīšana sabalansētā portfelī, kurā ir dažādi vērtspapīru veidi, un ieguldīšana uz ilgu laiku, – runa ir par daudziem gadiem.
Kļūstam par veiksmes stāstu daļu
Vērtspapīru tirgus (ieguldījumi akcijās un obligācijās) būtība ir ļaut mums piedalīties veiksmīgo uzņēmumu izaugsmē. Proti, ja iedomājamies dažas sekmīgākās kompānijas, kuru produkti ir pazīstami katrā mājā un birojā, – tās visas ir attīstījušās piesaistot finansējumu kapitāla tirgū. Un visi, kuri ir šiem uzņēmumiem uzticējušies, iegādājoties akcijas, vēlāk var pelnīt gan no dividendēm, gan šo akciju vērtības pieauguma. Ieguldītāji kļūst par Apple, Google, Microsoft un citu globālo korporāciju veiksmīgo attīstības stāstu dalībniekiem, jo pelna no šo uzņēmumu vērtības kāpuma. Protams, ir jāņem vērā arī tas, ka dažkārt akciju vērtība samazinās, ko “izlīdzsvaro” ieguldījuma ilgais periods.
Pirkt un pārdot, jeb nopirkt un gaidīt?
Apskatot ieguldīšanu praktiski, var izšķirt divas galvenās pieejas: ieguldīt aktīvi un ieguldīt pasīvi. Ar šīm divām pieejām saistās daudz mītu, puspatiesību un pārpratumu. Vispirms, – ieguldīšana akcijās nebūt nenozīmē, ka būs nemitīgi jāseko līdzi to cenām (t.s. akciju kurss), attiecīgo uzņēmumu darbībai un jābaidās nenokavēt īsto brīdi, lai kaut ko pārdotu vai nopirktu. Šis ir finanšu tirgus profesionāļu darbs, kur līdzīgi kā jebkurā profesijā ir apgūtas attiecīgas teorētiskās zināšanas un gadu gaitā tiek uzkrāta pieredze. Neprofesionālam ieguldītājam šodien ir pieejamas tādas ieguldīšanas iespējas, kur pašam ikdienā nekādas darbības nav jāveic – jūs kļūstat par akciju “portfeļa” līdzīpašnieku, kurā ir ietverti dažādu reģionu un nozaru uzņēmumu vērtspapīri, lai zaudējuma riski būtu zemi, bet saglabātos iespēja nopelnīt. Tāpēc iesācējam ir iespēja izvēlēties kādu no jau gatavajiem ieguldījumu fondiem vai, kopā ar finanšu konsultantu, izveidot īpaši jums piemērotu vērtspapīru portfeli.
Roboinvestors – sāciet ieguldīt vienkāršāk
Būtiskākais, kas jāņem vērā ieguldītājam ir jauna – uzkrāšanas – paraduma izveidošana, proti, regulāra ieguldījumu veikšana kļūst par daļu no ikdienas. Jo vislabākā ieguldīšanas “stratēģija” vērtspapīru tirgū, ir klātesamība šajā tirgū ilgā laika posmā. Tas būs krietni ienesīgāk, nekā mēģinājumi “uzminēt” īstos brīžus pirkšanai un pārdošanai (to, kāpēc nevajadzētu gaidīt “īsto brīdi” ieiešanai tirgū, apskatīsim kādā no nākamajiem rakstiem).
Tātad, – ilgtermiņa ieguldījums vērtspapīros ļauj “apsteigt” inflāciju un vairot sava uzkrājuma vērtību. Šeit jāuzsver vārds “ilgtermiņā”, jo 20% gada inflāciju, ko novērojam šobrīd, īsā laikā nespēs kompensēt neviens no ieguldījumu veidiem.
Iesācējiem jāapsver tas, vai pareizāk tomēr nebūtu uzticēt savu ieguldījumu kādam no bankas piedāvātajiem vērtspapīru fondiem, lai akciju pirkšanai un pārdošanai nav jāvelta laiks un enerģija, kā arī, – lai nebūtu jāpiedzīvo zaudējumi, mācoties no kļūdām, kuras ir jau apzinātas un netiek pieļautas.
