Spītējot inflācijai, augošām apsaimniekošanas izmaksām un ģeopolitiskajai nenoteiktībai, mājokļu tirgus Latvijā joprojām ir karsts. Parādījušās arī jaunas tendences – kamēr četristabu dzīvokļu īpašnieki meklē šaurākus mājokļus, lai ietaupītu uz apkuri, tikmēr tīkotāju pēc privātmājām ir tik daudz, ka pārdevēji sākuši rīkot izsoles.
Jaunas tendences
“Jaunajos projektos cenas joprojām turas augstā līmenī – vidēji ap 2500 līdz 3000 eiro par kvadrātmetru – kas skaidrojams ne tikai ar ierobežoto piedāvājumu jauno, energoefektīvo mājokļu tirgū, bet arī ar pieaugošām būvniecības izmaksām un projekta pašizmaksu,” norāda SEB bankas Privātpersonu konsultēšanas centra vadītāj Māris Opincāns.
Savukārt situācija otrreizējā tirgū šobrīd ļoti atšķiras no tā, kāda tā bija gada sākumā. “Vasarā šajā segmentā, īpaši ja runājam par sērijveidā projektiem, būtiski palielinājies piedāvājums. Trīs un četru istabu dzīvokļu īpašnieki, gaidot jauno apkures sezonu, vēlas mainīt savu īpašumu uz mazāku. Daļa iedzīvotāju meklē iespējas mainīt esošo mājokli uz jaunu un energoefektīvāku. Bet vēl viena daļa vienkārši ļoti labi apzinās riskus, kas saistīti ar konkrēto māju ekspluatācijas termiņiem un to izmantošanu nākotnē,” skaidro M. Opincāns.
Tikmēr privātmāju tirgū kvalitatīvs piedāvājums par cenu, kuru var atļauties iedzīvotāji ar vidējā līmeņa algām, ir ierobežots gan Rīgā, gan reģionos. “Ir novērota jauna prakse, ka pārdevēji atsevišķos gadījumos pat rīko privātas izsoles, jo pircēju loks ir ļoti liels,” uzsver M. Opincāns.
Dzīvē vajag jaunus projektus!
Toni diktē energoefektivitāte
“Augošas energoresursu izmaksas veicina vēlmi iegādāties vai būvēt energoefektīvu mājokli. Līdz ar to aug arī piešķirto SEB Zaļā mājokļa kredītu skaits. Ja pavasarī tie veidoja vien dažus procentus no kopumā piešķirtajiem aizdevumiem, tad vasarā – jau ap 10%. Aug pieprasījums pēc zaļā kredīta ne tikai dzīvokļiem, bet arī privātmāju būvniecībai. Un mēs prognozējam, ka pieprasījums pēc kredītiem energoefektīviem mājokļiem tikai augs,” atzīmē M. Opincāns.
Šogad pirmajos sešos mēnešos privātmāju iegādei vai būvniecībai piešķirts par 20% vairāk nekā pērn. Arvien aug pieprasījums pēc aizdevumiem tieši māju būvniecībai, kas skaidrojams gan ar vēlmi pielāgot mājokli sev, gan ar nepietiekošu privātmāju piedāvājumu ar optimālu dzīvojamo platību (līdz 200 m2).
Dārgākās privātmājas joprojām ir Rīgā, kur vidējā aizdevuma summa mājas būvniecībai ir ap 160 tūkstošiem eiro, bet iegādei – ap 140 tūkstošiem, un Pierīgā – attiecīgi 165 tūkstoši un 150 tūkstoši. Pārējā Latvijā aizdevumi, pērkot privātmāju, ir nedaudz zemāki – ap 120 līdz 140 tūkstošiem eiro, savukārt māju būvniecībai – ap 120 līdz 160 tūkstošiem eiro. Turklāt klientiem ir jārēķinās ar lielāku savas naudas ieguldījumu jeb līdzdalību, jo nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā tirgus vērtība var ierobežot piešķiramā kredīta apjomu.
“Privātmāju finansēšana veido apmēram ceturto daļu no darījumiem. Savukārt, runājot par dzīvokļiem, redzam, ka 63% no visiem darījumiem joprojām ir ēkās, kas vecākas par 2000. gadu. Vidējā aizdevuma summa šajā segmentā šobrīd ir divas reizes zemāka, nekā projektos, kas uzbūvēti pēc 2000. gada, proti, 53 tūkstoši pret 106 tūkstošiem. Savukārt, salīdzinot aizdevuma summas dzīvokļiem dažādos reģionos, var teikt, ka dārgākie īpašumi jauno projektu kategorijā ir galvaspilsētā, kur vidējā finansējuma summa ir ap 110 tūkstošiem eiro, bet lētākie – veco ēku kategorijā ārpus Rīgas reģiona, kur vidējā aizdevuma summa ir ap 38,5 tūkstošiem,” piebilst M. Opincāns.
Zaļais mājokļa kredīts energoefektīvam mājoklim
Aug mājokļu cenas un kredīta summas
Šī gada 6 mēnešos mājokļu cenas pieauga vidēji par 10% līdz 13%, kas izteikti bija novērojams Rīgas lielākajos mikrorajonos un reģionu centros, piemēram Ādažos, Ogrē, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Salaspilī. Savukārt reģionu mazajās pilsētās tik straujš kāpums netika novērots.
Redzot mājokļu pieaugošās cenas, kā arī kopējo inflāciju, iedzīvotāji cenšas veidot uzkrājumus un ieguldīt naudu, tostarp iegādājoties nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, aug arī summas, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei vai būvniecībai. Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vidējā mājokļa kredīta summa pieauga par gandrīz 15% līdz gandrīz 83 tūkstošiem eiro, liecina SEB bankas apkopotie dati.
Mājokļu kredītos piešķirts par 4,5% vairāk nekā pērn
Šī gada pirmajā pusgadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīrusi nedaudz vairāk par 94 miljoniem eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt darījumu skaits samazinājies par 9%. Vidējais atmaksas termiņš saglabājies nemainīgs – ap 22 gadiem, bet vidējā ikmēneša maksājuma summa nedaudz pieaugusi un veidoja ap 380 eiro.
“Tomēr šobrīd gan potenciāliem aizņēmējiem, gan tiem, kuri atmaksā kredītu, jārēķinās arī ar lielākiem ikmēneša maksājumiem nākotnē. Septiņus gadus ilgušais negatīvā Euribor likmes periods ir beidzies un likmes sāk augt. Euribor likme tiek piemērota 98% aizdevumu, kas nozīme, ka maksājuma palielinājums skars lielāko daļu kredītņēmēju,” norāda M. Opincāns.
Piemēram, ja saskaņā ar kredīta līgumu kopējā likme bija 2% plus 6 mēnešu Euribor (kas līdz šim bija nulle) un likmes pārskatīšanas datums bija 1. augusts, tad šobrīd kopējā likme ir jau 2,65%. Ikviens aizņēmējs var noskaidrot likmes pārskatīšana datumu sava internetbankā. Protams, katram pieaugums būs individuāls, bet kopumā aprēķina piemērs ir šāds – ja kredīta atlikums ir 100 000 eiro un termiņš 20 gadi, bet kopējā procentu likme aug par 1 procentpunktu, tad ikmēneša maksājumi augs vidēji par 50 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas gadā palielināsies par 600 eiro.
