Mājokļa iegāde reti ir spontāns lēmums. Visbiežāk līdz tam cilvēks nonāk brīdī, kad dzīve jau ir kļuvusi stabilāka: karjera nostiprinājusies, ienākumi kļuvuši prognozējamāki, ģimene aug, un līdzšinējais mājoklis arvien biežāk šķiet par mazu vai vienkārši vairs neatbilst ikdienas vajadzībām. Tieši šajā posmā daudzi sāk domāt nevis par īri vai pagaidu risinājumiem, bet par savu mājokli, kurā gribētos dzīvot ilgāk.
Kas ir tipiskais kredītņēmējs?
SEB bankas dati liecina, ka lielākā daļa mājokļa kredīta klientu ir vecumā no 27 līdz 41 gadam. Latvijā tipiskais kredītņēmējs ir 33 gadus vecs, strādā privātajā sektorā un saņem vidēji 2200 eiro mēnesī. Tie ir gadi, kuros cilvēki visaktīvāk veido ģimeni, pieņem nozīmīgus lēmumus par dzīvesvietu un meklē mājokli, kurā varētu dzīvot ne tikai šodien, bet arī pēc vairākiem gadiem.
Interesanti, ka tieši šī vecuma grupa aizņemas arī vislielākās summas. Tas nav pārsteigums, jo līdz ar profesionālo izaugsmi parasti pieaug gan ienākumi, gan prasības pret dzīves kvalitāti. Ja pirms 10 gadiem pietika ar nelielu dzīvokli, tad vēlāk par prioritāti kļūst papildu istaba bērniem, modernāks projekts, energoefektīvāka ēka, balkons, pagalms vai iespēja dzīvot zaļākā un klusākā vidē.
Latvijā tipiskā mājokļa kredīta summa ir aptuveni 94 000 eiro, un vidējais aizdevuma termiņš sasniedz 21 gadu. No pirmā acu uzmetiena šāda summa var šķist liela, taču mājokļa iegāde parasti tiek plānota ļoti ilgā periodā. Tāpēc daudziem cilvēkiem ikmēneša kredītmaksājums praksē var būt salīdzināms ar summu, ko nāktos maksāt par kvalitatīva mājokļa īri.
Atšķirība ir būtiska: īres gadījumā nauda katru mēnesi aiziet par dzīvošanu svešā īpašumā, savukārt kredīta gadījumā cilvēks pakāpeniski veido savu īpašumu.
Mājoklis kā nākamais solis dzīves kvalitātē
Mājoklis šodien vairs nav tikai jumts virs galvas. Cilvēki arvien vairāk domā par to, cik ērta būs ikdiena: cik maksās apkure, vai plānojums būs piemērots ģimenei, cik tuvu ir bērnudārzs, skola, sabiedriskais transports, veikali un zaļā zona. Arvien svarīgāka kļūst arī sajūta, ka mājoklis atbilst dzīvesveidam, nevis tikai budžetam.
Tāpēc lēmums pārcelties uz jaunu mājokli bieži vien nav saistīts tikai ar kvadrātmetriem. Tas ir lēmums par ērtāku rītu, mazākiem komunālajiem maksājumiem, drošāku vidi bērniem, iespēju strādāt no mājām vai vienkārši dzīvot vietā, kur cilvēks jūtas labāk. Tieši šis praktisko un emocionālo iemeslu kopums daudzus mudina nopietni izvērtēt mājokļa iegādi.
To labi apliecina arī fakts, ka daļai klientu mājokļa kredīts nav vienreizējs notikums. Aptuveni 14% mājokļa kredītu ņēmēju Baltijā pēc vairākiem gadiem atgriežas bankā, lai iegādātos nākamo īpašumu.
Pirmo mājokļa kredītu cilvēki vidēji noformē 33 gadu vecumā, bet otro ap 40 gadiem. Tas liecina, ka mājokļa maiņa bieži notiek līdz ar pārmaiņām dzīvē: ģimenei kļūstot lielākai, mainoties darba vietai, pieaugot ienākumiem vai iespējām atļauties plašāku un kvalitatīvāku mājokli.
Arī mājokļu izvēlē var novērot skaidru tendenci. Pirmais īpašums biežāk ir dzīvoklis, savukārt nākamajā dzīves posmā pieaug interese par privātmājām. Cilvēki arvien biežāk vēlas vairāk telpas, privātuma un iespēju pielāgot mājokli savām vajadzībām. Tas īpaši kļuva aktuāls pēdējos gados, kad daudzi pārvērtēja savu ikdienu un saprata, cik liela nozīme ir videi, kurā viņi dzīvo.
Rīga, Pierīga un vēlme dzīvot ērtāk
Latvijā mājokļu iegāde joprojām galvenokārt koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Rīga piesaista gan darba iespēju un attīstītas infrastruktūras dēļ, gan tāpēc, ka šeit pieejams plašākais jauno projektu piedāvājums. Vienlaikus arvien vairāk cilvēku meklē kompromisu starp pilsētas priekšrocībām un mierīgāku dzīves vidi, izvēloties īpašumus Pierīgā vai citās tuvākajās pašvaldībās.
Daudziem tas ir veids, kā iegūt vairāk telpas, nezaudējot saikni ar pilsētu. Ģimenēm svarīga ir skolu un bērnudārzu pieejamība, autovadītājiem – ērta nokļūšana līdz darbam, savukārt cilvēkiem, kuri daļu nedēļas strādā attālināti, arvien būtiskāka kļūst mājokļa platība, apkārtējā vide un iespēja ikdienā dzīvot mierīgāk.
Lai gan hipotekārais kredīts bieži tiek uztverts kā liela finanšu saistība, praksē daudziem tas kļūst par instrumentu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Mūsdienu tipiskais mājokļa kredīta ņēmējs nav cilvēks, kurš pieņem impulsīvu lēmumu. Tas ir cilvēks ar stabilu darbu, regulāriem ienākumiem un skaidru redzējumu par to, kā viņš vēlas dzīvot pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem.
Un bieži vien tieši pārcelšanās uz piemērotāku mājokli kļūst par vienu no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz komfortablāku un drošāku ikdienu. Ja ienākumi ir stabili, ir izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai un ir skaidrs priekšstats par vēlamo mājokli, hipotekārais kredīts daudziem vidusslāņa iedzīvotājiem var būt daudz reālāka iespēja, nekā sākotnēji šķiet.
