Vērtējot aktuālās cenas dzīvokļos jaunajos projektos, par mērauklu vārdam “lēti” jāspēj pieņemt cena 2000 eiro par kvadrātmetru. Tā diskusijā “Kustība nekustamo īpašumu tirgū” norādīja Arco Real Estate un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Vērtējot mājokļu tirgu kopumā un nereti izskanošās runas par burbuļa veidošanos, A. Šmits norāda uz atšķirībām Rīgas lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējo cenu dinamikā 2007. gadā un šobrīd. Proti, ja 2007. gadā par vienu kvadrātmetru sērijveida mājoklī bija jāmaksā 1620 eiro, tad 2021. gada izskaņā šī summa ir 896 eiro.
Jāņem vērā, ka šajā aprēķinā runa ir par cenu indeksu, kas nozīmē, ka dārgākie eksemplāri no aprēķina ir izkļauti. Taču nenoliedzami, ka sērijveida mājokļos ar labu remontu cena par kvadrātmetru var sasniegt pat 1500 eiro, norāda A. Šmits.
Savukārt jauno projektu segmentā aktuālā cena svārstās ap 1800 līdz 2100 eiro par kvadrātmetru. “Ir pienācis brīdis, kad cilvēkam jātiek pāri jaunai robežai vai sajūtai par to, kas ir “lēti” – 2000 eiro par kvadrātmetru,” uzsver A. Šmits.
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars piekrīt, ka 2000 eiro kā jaunā mēraukla vārdam “lēts” ir psiholoģiski grūti pārvarama. “Mēs to redzam ikdienā. Psiholoģiski ir ārkārtīgi grūti pieņemt šo cenas pāreju, bet es domāju, ka tas notiks, gluži kā ar jebkuru lietu. Tikai dažkārt vajag laiku, lai pierastu,” norāda A. Škapars.
Starpfinansējums – risinājums mājokļa maiņai
Arvien populārāks kļūst bankas izsniegts starpfinansējums, kas atvieglo pārcelšanos no viena mājokļa uz citu. “Bankas labprāt finansē pāreju no dzīvokļa un citu dzīvokli vai māju, piešķirot laiku, kad jāmaksā tikai procenti, lai būtu vieglāk iekārtot iedzīvi. Tā ir lieta, ko darām un darīsim,” skaidro A. Škapars.
Starpfinansējuma priekšrocības
- Palīdz pāriet no esošā mājokļa un jauno mājokli, uz noteiktu brīdi esot ar divām saistībām un diviem īpašumiem.
- Ir iespējams līdz 12 mēnešiem abiem kredītiem segt tikai procentu maksājumus.
- Esošais mājoklis var kalpot kā pirmā iemaksa, saņemot pilnu finansējumu pirkumam.
Burbulis vai stagnācija?
Arco Real Estate un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs prognozē, ka 2022. gada laikā, visdrīzāk, mājokļi nepaliks lētāki.
“Es šobrīd nekādu burbuli neredzu. Drīzāk es redzu pat stagnāciju,” izceļ A. Šmits, paskaidrojot, ka nekustamo īpašumu attīstītāji šobrīd piedzīvo ļoti strauju būvizmaksu kāpumu, kas piespiedis pat atlikt vairāku jauno projektu būvniecību.
Dzīvē vajag jaunus projektus!
Jauno projektu dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgas centrā un galvaspilsētas mikrorajonos ir ļoti proporcionāls – 2021. gada izskaņā centrā bija pieejami 134 dzīvokļi, savukārt pārējos mikrorajonos bija pieejami 157 dzīvokļi.
“Kopējais cipars ir absolūti niecīgs. Tekošs 300 dzīvokļu portfelis uz 200 vai 300 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju nav nekas. Atkal varam izdarīts secinājumus, ka drīzāk stagnējam, nevis notiek virzība un attīstība,” vērtē A. Šmits.
Pieprasījums saglabājas augsts
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars atklāj, ka pieprasījums pēc finansējuma nekustamo īpašumu iegādei ne tikai saglabājas stabilā līmenī, bet pat turpina pieaugt. “Mēs neesam unikāli. Arī ASV un citviet Rietumeiropā nauda nekustamajā īpašumā plūst iekšā pietiekami daudz, un kovids tam visam pielēja klāt degvielu ar mājsēdēm, biroju mājās, bērnudārzu mājās, parku mājās un vēl daudz ko,” komentē A. Škapars.
2021. gada 11 mēnešos mājokļa kredītos izsniegtais finansējums auga par 37%, palielinot SEB bankas portfeli par 4%. Taču jāņem vērā, ka šis pieaugums noticis uz 2020. gada pavasara fona, kad darījumi nekustamā īpašuma tirgū teju vai apstājās pavisam.
A. Škapars izceļ, ka Latvijas iedzīvotāji ir Eiropas čempioni kredītu atmaksāšanas ātrumā. Proti, kredīts vidēji tiek atmaksāts nepilnos 11 gados. Turklāt visā nozarē šobrīd ir ļoti laba kredītu atmaksas disciplīna, kas liecina – nav nepārvaramu problēmu biznesā un nodarbinātībā.
A. Škapars uzsver, ka ārpus Rīgas bankas finansē ļoti maz darījumu. Līdz ar to izveidojusies tendence, ka dzīvokļus visaktīvāk pērk Rīgā, savukārt privātmājas – Pierīgas teritorijās.
“Mēs neredzam tam risinājumu, jo vienkārši nav, ko nopirkt,” komentē A. Škapars. Viņš kā piemērus izceļ Liepāju un Valmieru, kur ļoti labi attīstās ražošana un investīciju piesaiste, taču vienlaikus ir teju neiespējami atrast dzīvokli.
Kredīta konsultācija
Lai uzzinātu vairāk par mājokļu tirgus tendencēm, kā arī uzklausītu ekspertu viedokli, aicinām noskatīties diskusijas “Kustība nekustamā īpašuma tirgū” ierakstu:
