500 eiro mēnesī jeb 18 000 eiro trīs bakalaura studiju gados. Tik daudz var izmaksāt laba dzīvokļa īre, vēl neskaitot komunālos maksājumus. Tāpēc, sākoties jaunajam studiju gadam, daļai jauniešu un viņu ģimeņu rodas jautājums: īrēt vai tomēr apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi?
SEB bankas aptauja* liecina, ka interese par savu mājokli jauniešu vidū ir liela. 36% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem mājokļa iegādi nosauc par vienu no svarīgākajiem finanšu mērķiem nākamajiem pieciem gadiem, bet 52% šajā periodā vēlētos mājokli iegādāties.
Par to, kad izdevīgāk ir īrēt, bet kad vērts sākt domāt par pirkumu, “Bonava Latvija” diskusijā “Mājoklis studentam: pirkt vai īrēt?” sarunājās Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese, SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša un Daniels Stabulis, kurš savu pirmo īpašumu iegādājās jau bakalaura studiju laikā.
No īres līdz savam dzīvoklim palīdzēja nonākt aprēķins
Pirmos trīs studiju gadus Daniels dzīvoja īrētā dzīvoklī un bija pārliecināts, ka turpināt īrēt ir finansiāli izdevīgāk. Viņa domas mainīja pavisam vienkāršs abu scenāriju salīdzinājums.
“Kad draudzene teica, ka nopirkt mājokli ilgtermiņā varētu būt izdevīgāk, ķēros pie Excel tabulas un saliku kopā visas izmaksas. Par laimi vai par nelaimi, man nācās atzīt, ka draudzenei bija taisnība,” atminas Daniels.
Tas nenozīmē, ka mājokļa iegāde vienmēr būs izdevīgāka par īri. Taču, ja īres maksājumos dažu gadu laikā tiek iztērēti vairāki desmiti tūkstošu eiro, ir vērts abus variantus vismaz salīdzināt konkrētos skaitļos.
Pirmais mājoklis bieži ir kompromiss
Studentam mājokļa izvēli visbiežāk nosaka cena, atrašanās vieta un konkrētajā brīdī pieejamais piedāvājums. Īpaši jauniešiem, kuri studiju dēļ pārceļas no reģioniem, tā nereti ir izvēle starp vēlamo un finansiāli iespējamo.
Dienesta viesnīca var būt pieejamākais risinājums, taču vietu skaits tajās ir ierobežots. Ja students Rīgā vēlas dzīvot atsevišķā istabā, jārēķinās vismaz ar 200 līdz 300 eiro mēnesī. Savukārt neliela, mēbelēta dzīvokļa īre augstskolas tuvumā var sasniegt 500 eiro un vairāk.
“Dienesta viesnīcas daudziem ir finansiāli pieejamākais risinājums, taču tajās visiem vietas nepietiek. Arī sadzīves apstākļi ne vienmēr ļauj pilnvērtīgi atpūsties un mācīties. Tāpēc jauniešiem bieži jāmeklē kompromiss: jādzīvo tālāk no augstskolas, jāizvēlas mazāks mājoklis vai jādala tas ar citiem,” norāda Luīze Monta Remese.
Nereti iesaistās arī ģimene, palīdzot segt ikdienas izdevumus, veidot uzkrājumu pirmajai iemaksai vai apsverot īpašuma iegādi kā ilgtermiņa risinājumu.
Kad labāk īrēt, bet kad apsvērt pirkumu?
Īre var būt piemērotāka, ja:
| Mājokļa iegādi vērts apsvērt, ja:
|
SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns uzsver, ka abos gadījumos jāvērtē ne tikai īres vai kredīta maksājums. Aprēķinā jāiekļauj arī pirmā iemaksa, komunālie un apsaimniekošanas maksājumi, īpašuma uzturēšanas izmaksas un finanšu rezerve.
“Jaunieša vecums pats par sevi nav galvenais kritērijs. Svarīgāki ir regulāri un stabili ienākumi, esošās saistības, uzkrājums pirmajai iemaksai un spēja pēc kredīta maksājuma saglabāt finanšu rezervi. Konsultācija bankā nenozīmē, ka mājoklis uzreiz ir jāpērk. Tā palīdz saprast savas iespējas un sagatavot konkrētu plānu nākotnei,” norāda Māris Opincāns.
Ceļš līdz pirmajam mājoklim sākas ar uzkrājumu
Lielākie šķēršļi mājokļa iegādei jauniešu vērtējumā ir augstās cenas, ko norāda 46% aptaujāto, nepietiekami ienākumi kredīta saņemšanai, ko min 40%, un uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, ko atzīst 36%. Vienlaikus 30% jauniešu, kuri krāj naudu, to dara tieši mājokļa iegādei.
“Ne vienmēr pirmais bankas aprēķins beidzas ar tūlītēju mājokļa iegādi. Reizēm tas parāda, ka vispirms jāpalielina uzkrājums, jāsamazina citas saistības vai jānostiprina ienākumu stabilitāte. Taču arī tad jaunietim rodas konkrēts finanšu plāns, nevis tikai sajūta, ka savs mājoklis nav sasniedzams,” skaidro Māris Opincāns.
Pirmajam dzīvoklim nav jābūt uz mūžu
Jauniešus no pirkuma mēdz atturēt sajūta, ka tas uz daudziem gadiem piesaistīs vienai vietai. Tomēr pirmajam mājoklim nav jāatbilst visām vajadzībām, kas varētu rasties nākotnē.
“Pirmajam mājoklim nav jābūt dzīvoklim visam mūžam. Studentam vai jaunam speciālistam var pietikt ar nelielu vienistabas vai kompaktu divistabu dzīvokli. Mainoties darbavietai, ģimenes situācijai vai pilsētai, to iespējams pārdot vai izmantot kā pamatu nākamā mājokļa iegādei. Turklāt nelieli dzīvokļi augstskolu tuvumā parasti ir pieprasīti arī īres tirgū,” uzsver “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Ar zemu cenu vien nepietiek
Pievilcīga dzīvokļa cena vēl nenozīmē izdevīgu pirkumu. Papildu izmaksas var slēpties ēkas jumta, fasādes, stāvvadu un koplietošanas telpu stāvoklī, kā arī zemā energoefektivitātē.
“Nereti sērijveida mājās ir grūti panākt iedzīvotāju atbalstu renovācijai. Situāciju sarežģī atšķirīgi uzskati, ienākumu līmenis un gatavība ieguldīt ēkas uzlabošanā,” skaidro Kaspars Ekša.
Tāpēc pirms pirkuma eksperti iesaka izpētīt ziemas komunālo maksājumu rēķinus, mājas kopējo parādu un plānotos remontdarbus, kā arī aprunāties ar apsaimniekotāju vai kaimiņiem. Lētākais dzīvoklis ne vienmēr būs tas, kas ilgtermiņā izmaksās vismazāk.
Studenta pirmajam mājoklim nav jābūt ideālam, un tajā nav jāpaliek uz visu mūžu. Taču pirms lēmuma par īri vai pirkumu ir vērts veikt vienkāršu aprēķinu. Dažkārt tas parāda, ka savs mājoklis ir tuvāk, nekā sākotnēji šķiet.
