Globālā ekonomika pašlaik saskaras ar ievērojamu nenoteiktību, ko pastiprina ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie tirdzniecības kari. Viņa administrācijas ieviestie ievedmuitas tarifi, piemēram, 20% Eiropas Savienības (ES) precēm un 34% Ķīnas precēm, ir satricinājuši pasaules tirdzniecību, palielinot preču cenas un apgrūtinot piegāžu ķēžu darbību. Šāda protekcionisma politika, kas vērsta uz ASV tirdzniecības deficīta samazināšanu, draud bremzēt globālo ekonomisko izaugsmi. Ierastās tirdzniecības plūsmas mainīsies neatgriezeniski, tāpēc par vienu no Latvijas ekonomikas attīstības stūrakmeņiem jākļūst ražošanas un eksporta attīstības veicināšanai, atbalstot produktivitātes un inovāciju attīstību. Izaugsmes spēks aizvien būs rodams zināšanās un uzņēmīgumā.
ASV apdraud pašas sevi
Tirdzniecības kari, ko Tramps uzskata par instrumentu ASV ekonomikas stiprināšanai, rada riskus ne tikai globālajai, bet arī pašu ASV ekonomikai. ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis norāda, ka tarifu ieviešana var radīt negatīvu ietekmi uz ASV IKP 0,5–0,6% apmērā, bet ietekme uz ES varētu būt mazāka, proti, 0,2–0,3%. Ķīna un ES jau gatavo atbildes tarifus, kas var saasināt konfliktu un veicināt globālās ekonomikas sadrumstalotību un palielināt recesijas riskus.
ASV prezidents paziņoja, ka dubultos tarifus tērauda importam. Tarifi stājās spēkā 4. jūnijā, un paredzams, ka tas būtiski ietekmēs Eiropas smago rūpniecību. Tramps norādīja, ka nodokļu dubultošana importētajam tēraudam “vēl vairāk stiprinās tērauda rūpniecību ASV”.
Mūsuprāt, Tramps turpina spēlēt ierasto spēli, kuras sākotnējā neprognozējamība pamazām iezīmē jau noteiktas likumsakarības. Tādēļ, visticamāk, ka 50% nav galīgā tarifu likme starp ASV un ES, bet mēģinājums izdarīt spiedienu uz ES.
Fakts paliek fakts, ka Trampa sarunu taktika ir postoša ASV un pasaulei, jo veicina nenoteiktību, rada risku samazināt uzņēmumu pieprasījumu "nogaidīšanas un vērošanas" dēļ un skar ne tikai smagās metalurģijas nozaru uzņēmējus. Jāpieņem, ka nokļūšana ASV tirgū kļūs sarežģītāka un dārgāka, taču, kādas būs galīgās tarifu likmes, neuzzināsim vēl ilgi. Tikmēr interesanti sekot līdzi Ķīles institūta nepārtrauktajiem atjauninājumiem par tarifu ietekmi. Un neatkarīgi no Trampa domām, tieši ASV izkristalizējas kā relatīvi lielākais zaudētājs.
Vērtējot tērauda un alumīnija eksporta tarifu tiešo ietekmi uz Latviju, jāsecina, ka tā būs pavisam neliela. Latvijai un Igaunijai šo preču eksporta vērtība uz ASV ir 14 miljoni eiro, Lietuvai 92 miljoni. Igaunijai tas ieņem 2% no eksporta uz ASV, Latvijai 2,5%, Lietuvai 5%. Šo tarifu ietekme vistiešāk skars tieši Eiropas smago industriju, visvairāk Vācijas apjomu un Luksemburgas eksporta īpatsvara uz ASV dēļ.
Neatkarīgi no Trampa viedokļa, izskatās, ka tieši ASV būs relatīvi lielākais zaudētājs. Nevar izslēgt, ka ar šādiem soļiem Tramps vēlas novērst uzmanību no nestabilajām valsts finansēm un strauji pieaugošās problēmas ar ASV valdības procentu likmju pieaugumu. Neatkarīgā komiteja, kas atbildīga par ASV federālo budžetu, lēš, ka līdz 2034. gada beigām valsts parāds varētu pieaugt par 3,3 triljoniem ASV dolāru un palielinātu parāda un IKP attiecību no 100% līdz rekordaugstam līmenim: 125%. JP Morgan izpilddirektors Džeimijs Daimonds investoru sanāksmē brīdināja, ka tirgus pārāk viegli uztver tarifu radītos stagflācijas riskus tikai tāpēc vien, ka pagaidām ietekme uz ekonomiku vēl nav izteikti manāma.
Ietekme uz Latviju – caur tirdzniecības partneriem
Latvijas eksports uz ASV veido 1,3% no IKP, tāpēc Trampa iniciēto tarifu politikas tiešā ietekme uz Latviju būs ierobežota. Taču netieša ietekme caur tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju un Zviedriju, var būt ievērojamāka. Īpaši apdraudēta ir kokapstrādes nozare, kurai ASV ir būtisks tirgus.
Nenoteiktība ap Trampa politiku, ko viņš pats raksturo kā “stratēģisku”, traucē uzņēmumu plānošanu un investīcijas, liekot Eiropai un Latvijai meklēt jaunus tirgus un stiprināt konkurētspēju, lai mazinātu iespējamās satricinājumu sekas.
Latvijas ekonomika šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, saglabājās iepriekšējā apjomā. Bet, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, ir sarukusi par 0,3%. Lielāko pozitīvo ieguldījumu ir sniegusi būvniecība, labs kāpums temps uzrādās tirdzniecībā, kā arī informācijas un telekomunikācijas, un ar tūrismu saistītajās nozarēs.
Savukārt vājo izaugsmes fonu veido apjomu kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, apstrādes rūpniecībā, izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē. Negaidīti vājš ir bijis mājsaimniecību patēriņš – kritums par 1,1%. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos ekonomikas izaugsme turpināja ieilgušo stagnācijas posmu.
Sarūk Eiropas uzņēmumu pelnītspēja Ķīnā
Eiropas uzņēmumi, kas darbojas Ķīnā, ir atzinuši, ka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās ir vēl lielāks izaicinājums nekā tirdzniecības kari. Rekordliels skaits no 503 uzņēmumiem, ko aptaujāja ES Tirdzniecības palāta Ķīnā, norāda, ka uzņēmējdarbības veikšana pasaules otrajā lielākajā ekonomikā ir kļuvusi sarežģītāka, un bija visai pesimistiski noskaņoti par turpmāko rentabilitāti.
73% no aptaujātajiem uzņēmējiem ziņo, ka pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības veikšana Ķīnā ir kļuvusi sarežģītāka – tas ir jau ceturtais gads pēc kārtas, kad situācija pasliktinās. 71% norāda, ka Ķīnas ekonomikas lejupslīdei ir bijusi vislielākā ietekme uz viņu uzņēmējdarbību, kam sekoja ASV un Ķīnas attiecību saspīlējums. Optimisms par Ķīnas īstermiņa izaugsmi un rentabilitāti sasniedza rekordzemu līmeni – attiecīgi 29% un 12%.
Ir sarukusi arī Ķīnas nozīme Eiropas uzņēmumu globālajā peļņā. Septiņi no 10 respondentiem norādīja, ka peļņa pirms procentu un nodokļu nomaksas (EBIT) Ķīnā ir mazāka vai vienāda ar vidējo rādītāju pasaulē. Neskatoties uz to, daudzi uzņēmumi joprojām iepērk arvien vairāk komponentu no Ķīnas konkurētspējīgo cenu dēļ.
Sagaidāma lēnīga izaugsmes atgriešanās
Neskatoties uz sarežģīto vidi, turpmākajos ceturkšņos Latvijā sagaidu mērenu izaugsmes atgriešanos. Procentu likmju samazināšanās un tālāks reālo algu pieaugums atbalstīs patēriņa atgūšanos. Piesardzība patērētājos saglabāsies, ierobežojot izaugsmes potenciālu, taču piesardzībai būtu jānoplok. Procentu likmju kritums ir veicinājis kreditēšanas pieaugumu, kam būtu jāturpinās. Eiropas fondu ieplūde un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums stiprinās investīciju aktivitāti. Tādēļ galvenais izaugsmes dzinulis šogad būs investīcijas, bet būvniecības aktivitātes kāpumam ir jāveicina ar to saistīto nozaru izaugsmi.
Lielākie riski ir saistīti ar ASV ekonomikas politiku un tās saistītajiem blakusefektiem, kas var radīt sarežģījumus eksporta izaugsmē. Eksporta atgūšanās varētu vēl nedaudz nostiprināties un sniegt atbalstu izaugsmei. Būtisks būs pārliecības faktors ekonomikā, kur lielu nozīmi tās veidošanā ieņems valdības īstenotā politika.
