Salīdzinot ar 2025. gada janvāri, šī gada janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,9%. Lai gan atsevišķās grupās redzams cenu kritums, vienlaikus redzam būtisku cenu lēcienu, piemēram, kafijai un olām. Apskatīsim, kas ietekmējis cenu izmaiņas un kā situācija varētu attīstīties turpmāk.
Aukstums var pacelt inflāciju
Janvārī, salīdzinot ar decembri, Latvijas patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli. Rezultātā gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%.
Inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu. Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot var nedaudz pacelt inflāciju. Tomēr šī ietekme drīzāk būs pārejoša. Lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī krietni lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.
Lielākais cenu kāpums pārtikas produktiem, salīdzinot ar 2025. gada janvāri:
- Svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa: +25,8%
- Žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis: +24,1%
- Kafija: +20,9%
- Olas: +17,2%
- Svaiga, atdzesēta vai saldēta vistu gaļa: +14,3%
- Bezalkoholiskie dzērieni: +13,8%
- Šokolāde: +12,2%
Lielākais cenu kritums pārtikas produktiem, salīdzinot ar 2025. gada janvāri:
- Svaigi augļi: –19,8%
- Olīveļļa: –17,8%
- Sviests: –11,5%
- Kartupeļi, svaigi bumbuļaugi: –8,5%
- Graudaugu milti: –8,2%
Varētu kāpt pakalpojumu cenas
Gada vidū jāparādās priekšvēlēšanu dāvinājumam – efektam no selektīvā un īslaicīgā pazeminātā PVN pārtikai. Preču cenu kāpumu turpinās nospiest gan eiro nostiprināšanās, gan Ķīnas preču cenu dempings.
Pakalpojumos kāpums saglabāsies nedaudz straujāks, ko vairāk ietekmē iekšzemes procesi, īpaši atalgojuma kāpums un pieprasījuma aktivizēšanās. Lēnākai inflācijai ir jāuzlabo patērētāju noskaņojums un vēlme tērēt, kas nāks par labu patēriņam.
Ņemot vērā gada sākumā uzdoto toni, gada inflācija šogad var izrādīties zemāka par prognozētajiem 2,4%.
Situācija eirozonā
Inflācijas negaidīta palēnināšanās bija vērojama arī eirozonā. Janvārī inflācija eirozonā palēninājās no 2% decembrī līdz 1,7%. To galvenokārt noteica enerģijas cenu kritums un mazāks cenu pieaugums arī citās grupās. Mazinājās arī pārtikas cenu kāpums. Papildu ietekmi veidoja eiro nostiprināšanās, kas mazināja importa cenas.
Šogad inflācija eirozonā būs mērenāka nekā iepriekšējos gados. Taču pastāv gan augšupvērsti, gan lejupvērsti inflācijas riski, kas izrietēs no ģeopolitisko, ekonomisko un klimatisko notikumu attīstības.
