Irānas karš un Hormuzas šauruma ierobežojumi jau atdzīvinājuši inflāciju. Lai gan šobrīd vērojam ierobežotu ietekmi uz cenu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, nav atlicis daudz laika līdz sāks piepildīties arī krietni smagāki scenāriji. Ko tas nozīmēs globālajai un Latvijas ekonomikai?
Cik daudz laika palicis?
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9 %. Būtiskākā ietekme uz inflācijas pieaugumu bija transportam (+1,1 %), apģērbam un apaviem (+0,3 %), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 %), kā arī alkoholam un tabakai (+0,2 $). Gada inflācija pakāpās līdz 3,4 %.
Inflācijas turpmākā gaita būs pakārtota Irānas kara attīstībai. Pagaidām riski iezīmē paliekošu, lai gan vēl ierobežotu ietekmi uz inflāciju un izaugsmi. Taču, jo ilgāk saglabāsies Hormuzas šauruma ierobežojumi, jo smagāka ietekme sagaidāma. Lai arī ASV šobrīd mēģina situāciju stabilizēt, situācijas negatīvās ietekmes pieaugums uz inflāciju vēl ir ļoti iespējams.
Pasaules ekonomikai laiks līdz smagāko scenāriju pienākšanai ir līdz aptuveni 2 mēnešiem. Ja līdz tam noturīgs risinājums netiek rasts, situācija ekonomikā un inflācijas prognozes jau būs skarbākas.
Šobrīd pieņemot, ka globālā enerģijas cenu situācija būtiski nepasliktinās, inflācijas kāpums varētu būt ierobežots. Tas nebūs salīdzināms ar 2022. un 2023. gada inflācijas lēcieniem, tomēr arī ļoti nepatīkams, jo izmaksas celsies patērētājam jutīgākajās grupās – enerģija un pārtika.
No sekām neizbēgsim
Tuvo Austrumu reģiona enerģētikas infrastruktūra karadarbības dēļ jau ir bojāta. Un ir augsts risks, ka tā tiks vēl vairāk iedragāta. Tādēļ pat atrisinot šauruma caurlaidi, ģeopolitiskā riska prēmija naftas un gāzes cenai saglabāsies vēl ilgi. Tādēļ inflācijas stimuls jau ir radīts un, šķiet, ka jau jārēķinās ar šo notikumu ietekmi uz siltumenerģijas cenām nākamajā apkures sezonā.
Energoresursu cenu kāpums ietekmēs arī citas tautsaimniecības nozares, piemēram, pakalpojumus, bet īpaši jomas ar augstu energointensivitāti. Ja degvielas cenu kāpums uzrādās nekavējoties, dabasgāzes ietekme uz patēriņa cenām izpaužas ar laika nobīdi.
Vai cenu kāpumu kompensēs pircēji?
Augstākās enerģijas cenas pakāpeniski nonāks pārtikas ražošanā, kur būtiskas ir gan siltuma un elektrības izmaksas, gan loģistika. Tādēļ pārtikas cenu spiediens šajā kontekstā, visticamāk, atjaunosies. Šo segmentu ietekmē ne tikai enerģijas, bet arī, piemēram, minerālmēslu straujais cenu kāpums.
Lai arī pārtikas ražotāji un tirgotāji cenu kāpumu uzreiz nepārliks uz gala patērētāju, izmaksu pieaugums pakāpeniski uzkrāsies un tad tas neizbēgami izpaudīsies. Tāpēc pārtikas cenas atkal kļūs par aktualitāti.
Tā kā nenoteiktība ir augsta un notikumi strauji risinās, inflācijas tendence var tikpat ātri koriģēties. Šī gada inflācijas prognoze ir paaugstināta līdz 3,9 %.
