Lai gan 2026. gada septembrī patēriņa cenu pieaugums Latvijā bija neliels, inflācijas stāsts vēl nav galā. Augstākas enerģijas cenas pakāpeniski nonāk līdz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, radot risku jaunam cenu kāpuma vilnim tuvākajā nākotnē.
Septembra laikā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija enerģijas cenu kāpumam, ko daļēji kompensēja pārtikas cenu samazinājums.
Gada inflācija palika nemainīga 3,2% apmērā. Arī gada griezumā lielāko ieguldījumu inflācijā veido enerģijas cenu kāpums, ko daļēji kompensē pārtikas cenu kritums.
Inflāciju ieraudzīsim apkures rēķinos
Septembrī vēl bija vērojama sezonalitātes ietekme, kā arī pārtikas cenu globālās tendences. Turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies. Līdz šim, līdzīgi kā citviet Eiropā, enerģijas cenu kāpuma ietekmes izplatība ir bijusi ierobežota. Tā vēl tikai sāks atspoguļoties apkures tarifos un citos pakalpojumos.
Veidosies arī augsne, kas nākamgad atjaunos pārtikas cenu pieauguma tendenci. To, cik plaši tā izpaudīsies, noteiks paaugstināto enerģijas cenu ilgums. Tādēļ, lai to ierobežotu, Eiropas Centrālā banka turpinās likmju paaugstināšanu.
Cerības uz siltu ziemu
Vērtējot turpmāko inflācijas tendenci, galvenais fokuss joprojām būs vērsts uz enerģijas cenu attīstību. Lai arī pēdējās dienās parādījušās arī pozitīvas ziņas par naftas un naftas produktu plūsmas atjaunošanos Hormuza šaurumā, reģionā saglabājas augsti militārās eskalācijas riski.
Tas pie sarežģītās un strauji sadārdzinājušās loģistikas, kā arī ierobežotajām pārstrādes jaudām Eiropā īstermiņā uzturēs paaugstinātas enerģijas cenas, kuras vēl papildus ietekmēs laikapstākļi.
Tādēļ saglabājas augsts risks, ka enerģijas cenu kāpums var arī turpināties. Savukārt, ja ģeopolitiskā spriedze mazināsies un ziema izrādīsies silta, enerģijas cenas var piedzīvot mērenu atkāpšanos. Līdz cenu normalizācijai un atgriešanās līdz pirmskrīzes līmenim būs nepieciešams ilgāks laiks un paredzamāki apstākļi.
