Lai gan inflāciju joprojām turpina virzīt augošās enerģijas cenas un bažas par bargu ziemu, vismaz šobrīd nekas neliecina, ka cenas Latvijas veikalu plauktos varētu strauji mainīties. Tikmēr visai droši paredzams, ka Eiropas Centrālā banka jau decembrī paaugstinās procentu likmes. Kā inflācija attīstīsies gada izskaņā un nākamā gada sākumā?
Enerģijas cenas enerģizē inflāciju
Oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums transporta grupai un mājoklim. Gada inflācija sasniedza 3,1%, ko galvenokārt uztur enerģijas cenu kāpums, bet atsver pārtikas cenu sarukums.
Inflācijas virzītāji pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies un galvenais faktors ir enerģijas cenas. Taču enerģijas cenu kāpums un to svārstīgums ir pastiprinājies.
Naftas cenas saglabājas augstas, neraugoties uz piegāžu apjoma palielināšanos no Persijas līča. Cenas atspoguļo bažas par jaunu konflikta eskalāciju un ražošanas infrastruktūras bojājumiem. Tas nozīmē, ka augstas enerģijas cenas var saglabāties pietiekami ilgi.
Lai gan piedāvājuma situācija ir mainījusies, naftas pārstrādes jaudu trūkums saglabājas. Atsevišķiem produktiem, piemēram, dīzeļdegvielai un aviācijas degvielai cenas ir paaugstinātas. Arī gāzes cenas ir ļoti augstas ierobežotā piedāvājuma un zemo krājumu dēļ.
Bažas par ziemu
Salīdzinājumā ar periodu pirms ASV uzbrukuma Irānai, Brent cena pieaugusi aptuveni par 40%, bet Eiropas dabasgāzes TTF cena ir gandrīz trīskāršojusies.
Kad riska prēmija izzudīs, naftas cenas varētu strauji kristies. Tomēr ziemas periodā cenas varētu saglabāties augstas. Cenu līmeni noteiks ģeopolitiskā situācija un laikapstākļi.
Būtisks jautājums ir par enerģijas cenu kāpuma netiešās un otrās kārtas ietekmi, kas pagaidām tiek vērtēta kā ierobežota. Pieredze liecina, ka šāda ietekme parādās ar laika nobīdi un vairāk ir atkarīga no cenu šoka ilguma, nevis tā intensitātes. Pašlaik ASV un Eiropā šī ietekme inflācijas datos vēl uzrādās mēreni.
Spiediens uz pārtikas cenām
Uzņēmumu cenu paaugstināšanas plāni ir pieauguši, taču ne satraucošā apmērā. Savukārt algu kāpums Eiropā palēninās.
Kritiskākais jautājums ir pārtikas cenas. FAO pārtikas cenu indekss oktobrī samazinājās par 1,2%, sasniedzot 133,9 punktus, kas ir sarukums pēdējo mēnešu laikā. Tomēr gada griezumā indekss joprojām ir par 5,9% augstāks, kas liecina par saglabātu augšupvērstu spiedienu uz pasaules pārtikas cenām.
Pasaules pārtikas tirgū vērojama zināma cenu stabilizācija. Graudaugu un piena produktu cenu kritums mazina inflācijas spiedienu, bet cukura un augu eļļu sadārdzināšanās, kā arī laikapstākļu riski saglabā spiedienu uz cenām.
Tādēļ pārtikas cenas Latvijas veikalu plauktos tendenci strauji nemainīs. Taču izmaksu kāpuma faktori noteiks to, ka nākamgad pārtikas cenas varētu atgriezties pie kāpuma.
Sagaidāms likmju kāpums
Enerģijas cenu un inflācijas nenoteiktība rada bažas Eiropas Centrālajā bankā, tādēļ sagaidāms likmju kāpums decembrī un martā. Decembra paaugstinājumu var uzskatīt par samērā drošu. Taču, ja enerģijas cenas kritīsies, marta paaugstinājums varētu nenotikt.
Inflācijas kāpums šogad būs pat mazāks nekā pērn un tiek prognozēts 3,3% apmērā. Savukārt augstākais inflācijas kāpuma punkts sagaidāms nākamā gada sākumā. Nākamgad inflācija varētu būt kopumā augstāka – 3,8%.
