Šī gada 2. ceturksnī Latvijas IKP ceturkšņa laikā pieauga par 0,7%, savukārt gada laikā palielinājās par 3%. Tādejādi gada pirmajā pusē Latvijas ekonomika ir pieaugusi par 2,8%.
Pārliecinošo 2. ceturkšņa izaugsmi nodrošināja aktīvs mājsaimniecību patēriņš (+3,7%) un investīciju pieaugums (+6,5%). Pienesumu sniedza arī negaidīti spēcīgais preču eksporta apjomu pieaugums, kamēr pakalpojumu eksports saruka.
Samazinājās arī valdības patēriņš. No nozaru skatupunkta jāizceļ pārliecinošā apstrādes rūpniecības (+5,5%), tirdzniecības (+6,4%) un IKT (+8,3%) nozaru izaugsme.
Kas veicina izaugsmi?
Salīdzinot ar vasaras sākumu, makro prognozes šim gadam ir uzlabojušās, lai gan izaicinājumu nav kļuvis mazāk. Ekonomika ir spējusi demonstrēt pārliecinošāku sniegumu, nekā varētu šķist no vērtējumiem sociālajos tīklos un citviet.
Kā gaidīts, viens no nozīmīgākajiem izaugsmes virzītājiem turpina būt investīcijas. Eiropas Savienības (ES) fondu cikls un spēcīgāka riska apetīte nodrošina ne tikai īstermiņa aktivitāti, bet liek pamatu noturīgākai izaugsmei ilgākā termiņā. Nākamgad investīciju aktivitāte, mazinoties ES fondu ieplūdēm, nedaudz noplaks. Taču riska apetīte varētu saglabāties arī neskatoties uz nelielu procentu likmju pieaugumu.
Tāpat spēcīgu atgūšanos uzrāda mājsaimniecību patēriņš, ko turpinās izaicināt inflācija un pirktspējas pieauguma palēnināšanās, kā arī ārējās vides notikumu vadītais noskaņojums. Darba tirgus būs stabils, kas veido apstākļus labvēlīgam patēriņa pieaugumam.
Preču eksporta uzrāviens šogad varētu būt spēcīgs balsts izaugsmē, lai gan šāds temps ilgākā posmā nav noturams. Savukārt vājo pakalpojumu eksportu turpmāk ietekmēs AirBaltic reorganizācija.
Kas rada riskus?
2. ceturkšņa spēcīgais sniegums ir uzdevis toni visam gadam un Latvijas ekonomikas veikums apsteigs prognozes. Spēcīgā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē.
Vienlaikus Latvijas ekonomikas lielākais risks joprojām ir ārējā vide, primāri ģeopolitiskā nenoteiktība un energoresursu cenu svārstības, kas veidos spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un inflāciju, kā arī pārliecību.
Nākamgad izaugsme nedaudz piebremzēsies, taču joprojām ir iespējas apsteigt eirozonas vidējo sniegumu. Taču ambīcijas ir sasniegt straujāku izaugsmi. Lai to sasniegtu, nepieciešams lielākas investīcijas produktivitātē, inovācijās un mākslīgā intelekta izmantošanā, kā arī eksporta tirgu paplašināšanā. Bez šiem faktoriem Latvija saglabās mērenu izaugsmes tempu, kas nodrošinās pakāpenisku dzīves līmeņa pieaugumu, bet ne spēju strauji samazināt atpalicību no turīgākajām Eiropas valstīm.
Mazumtirdzniecībā vērojami vasaras svētki
Paraugoties uz Latvijas ekonomiku no cita rakursa, jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par iespaidīgiem 7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 2,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 9,6%, autodegvielas tirdzniecība palielinājās par 8,2%.
Būtiskākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas, e-komercijas kanālos, kā arī IKT mazumtirdzniecībā. Galvenie tēriņu virzieni nav pārsteigums, taču kāpuma temps ir iespaidīgs. Par patēriņu veicinošiem iemesliem varēja kļūt gan patīkamie laikapstākļi, gan īslaicīgā ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās, kas atbrīvoja vēlmi aktīvāk tērēties.
Eirozonā mazumtirdzniecības apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis, taču izaugsme ir bijusi svārstīga un nevienmērīga, kamēr Latvijas mazumtirdzniecība šogad uzrāda daudz pārliecinošāku izaugsmi.
Kontrasts starp pārliecību un patēriņu
Eiropas patērētājs tēriņos kļūst aktīvāks par spīti tam, ka noskaņojums saglabājas piezemēts. Mājsaimniecību ienākumi turpina pieaugt un situācija darba tirgū ir stabila, taču patērētāju pārliecību nospiež daudzi citi faktori, piemēram, ģeopolitiskā spriedze vai enerģijas cenu pieaugums u.tml. Tas daudziem ir bijis iemesls atlikt lielākus, nesvarīgus pirkumus. Interesanti, ka daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, zemā pārliecība kontrastē ar samērā aktīvu patēriņa pieaugumu.
Šāds aktivitātes kāpums norāda, ka mājsaimniecību patēriņš kļūst par nozīmīgāku izaugsmes balstu, ko šobrīd nav spējis nomākt piezemētais noskaņojums. Par spīti ārējai videi, iedzīvotāji turpina aktīvi labiekārtot mājokļus un uzlabot citas ērtības. Tādejādi saglabājas labvēlīgi nosacījumi tālākai mazumtirdzniecības izaugsmei Latvijā, tomēr ne bez izaicinājumiem.
Situācija darba tirgū saglabāsies stabila. Taču pirktspējas kāpums bremzēsies un mājsaimniecības noskaņojumu turpinās ietekmēt ģeopolitiskā nenoteiktība un citas likstas, piemēram, enerģijas cenu pieaugums.
Cik liela lielā mērā tas notiks, nav iespējams noteikt, tādēļ racionāli ir sagaidīt, ka turpmākais patēriņa kāpuma temps normalizēsies ap 4%, kas uz eirozonas fona joprojām būtu labs veikums.
