Maijā, salīdzinot ar aprīli, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Gada inflācija pieauga līdz 3,5 %. Gada laikā lielāko inflācijas impulsu veido energoresursu sadārdzinājums un mazākā mērā pakalpojumu cenu pieaugums. Pārtikas cenas gada laikā ir pat nedaudz samazinājušās.
Kopš aprīļa inflācijas perspektīvas Latvijā nav būtiski mainījušās. Joprojām galvenais risks saistās ar Hormuza šauruma atvēršanu. Un par to joprojām ir maz skaidrības. Tomēr tirgus gaidas, ka tas drīzumā notiks, ir ļāvušas atkāpties naftas, dīzeļa un arī minerālmēslu cenām.
Taču, tā kā risinājuma nav un naftas krājumi pasaulē rūk, risinājuma kavēšanās draud ar stresa atgriešanos. Tajā pašā laikā nav pamata gaidīt strauju inflācijas paātrināšanos. Savukārt šauruma darbības atjaunošana sniegs papildus stimulu izaugsmei. Līdzšinējais cenu pieaugums vēl turpinās rezonēt, piemēram gāzes cenas kāpums uzrādīsies apkures tarifos rudenī.
Latvijā inflāciju šobrīd uztur vairāki faktori. Darba tirgus joprojām ir samērā saspringts un algu kāpums daudzās nozarēs pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Tas ietekmē pakalpojumu cenas, piemēram, ēdināšanu, veselības aprūpi, atpūtu un dažādus ikdienas servisus.
Enerģijas cenu kāpuma efekts, kura ietekme vēl turpinās atbalsoties cenās, tai skaitā pārtikai. Pārtikas cenu dinamika izrietēs no enerģijas cenām, kā arī tas, cik labvēlīga pasaulē būs raža. Tomēr neliels kāpums varētu atjaunoties.
FAO pārtikas cenu indekss maijā saglabājās gandrīz nemainīgs. Graudaugu un cukura cenu kāpumu kompensēja augu eļļu un piena produktu cenu kritums. Salīdzinājumā ar pirms gada līmenis bija par 2,9% augstāks, taču būtiski zem 2022. gada maksimuma.
Līdz gada beigām ticamākais scenārijs, kas paredz vismaz daļēju Hormuza šauruma darbības atjaunošanu, ir inflācijas pieaugums 3,8 % apmērā.
