Ceturtdien, 11. jūnijā, Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. No 17. jūnija ECB noguldījumu iespējas likme būs 2,25 %, un šis lēmums atspoguļo centrālās bankas vēlmi ierobežot inflācijas risku un saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā.
ECB vērtējumā pēdējos mēnešos inflācijas spiediens ir pieaudzis. To galvenokārt veicina augstākas enerģijas cenas, kas pakāpeniski ietekmē arī plašāku cenu līmeni ekonomikā. Vienlaikus eirozonas izaugsmes perspektīva ir kļuvusi nedaudz vājāka. Tas nozīmē, ka ECB šobrīd jāmeklē līdzsvars starp diviem mērķiem – nepieļaut inflācijas nostiprināšanos un vienlaikus pārāk nenobremzēt ekonomikas aktivitāti.
Salīdzinājumā ar pavasari ECB tagad sagaida nedaudz augstāku inflāciju tuvākajos divos gados un nedaudz lēnāku izaugsmi. Vienkāršoti sakot, cenu spiediens ir izrādījies noturīgāks, nekā iepriekš tika gaidīts, savukārt ekonomikas vide kļuvusi piesardzīgāka. Tieši šī kombinācija arī palīdz izskaidrot lēmumu par likmju paaugstinājumu.
Iedzīvotājiem tas visbiežāk nozīmē, ka uzkrājumu vide kļūst labvēlīgāka. Ja procentu likmes centrālajā bankā ir augstākas, arī komercbankas pakāpeniski var pārskatīt termiņnoguldījumu piedāvājumus. Tas parasti nenotiek pilnībā vienā dienā un ne vienādi visā tirgū, tomēr kopējais virziens krājējiem ir pozitīvs. Tāpēc šis var būt piemērots brīdis pārskatīt, vai brīvie līdzekļi tiek novietoti pietiekami efektīvi. Arī SEB banka plāno sekot ECB lēmumam un no 17. jūnija paaugstināt termiņnoguldījumu likmes.
Savukārt aizdevumu pusē ietekme, visticamāk, būs daudz mērenāka. Tirgus šo ECB soli lielā mērā jau bija gaidījis, tāpēc EURIBOR un citās tirgus likmēs tas ievērojamā mērā jau bija iecenots iepriekš. Tas nozīmē, ka vairumam klientu ar aizdevumiem būtiskas tūlītējas izmaiņas tikai šī lēmuma dēļ nav visdrīzāk sagaidāmas. Lielāka ietekme uz aizdevumu likmēm varētu rasties tikai tad, ja tirgus sāktu gaidīt vēl straujāku turpmāku likmju kāpumu nekā pašlaik.
ECB lēmumu paaugstināt procentu likmes starptautiskie finanšu tirgi lielākoties uztvēra kā gaidītu. Galvenais jautājums turpmāk būs ne tik daudz par pašu soli, cik par to, vai inflācijas riski saglabāsies tik augsti, lai tirgus sāktu gaidīt arī nākamos likmju paaugstinājumus. ECB savukārt ir skaidri norādījusi, ka turpmākie lēmumi būs atkarīgi no jaunajiem ekonomikas datiem.
No klienta skatupunkta galvenais secinājums ir vienkāršs: šis ECB lēmums ir labvēlīgāks krājējiem nekā aizņēmējiem, taču aizdevumu pusē tuvākajā laikā būtiskākais, visticamāk, būs tas, kā mainīsies tirgus gaidas par nākamajiem ECB soļiem. Tāpēc šis ir labs brīdis pārskatīt savus uzkrājumu risinājumus un pārliecināties, ka tie atbilst aktuālajai procentu likmju videi.
