Pēdējos gados pieredzējām, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) ceļ procentu likmes, lai apslāpētu inflāciju. Lai gan likmes palikušas nemainīgas jau ilgāku laiku, karš Irānā un Tuvajos Austrumos atkal uzjundījis runas par to paaugstināšanu.
Centrālo banku reakcija būs atkarīga no inflācijas šoka ilguma
Karš Irānā un Tuvajos Austrumos un no tā izrietošais enerģijas cenu kāpums ir radījis satricinājumu globālajos enerģijas tirgos un ieviesis būtisku nenoteiktību prognozēs.
Augstākas un svārstīgas enerģijas cenas, bažas par inflāciju un nervozi finanšu tirgi negatīvi ietekmēs noskaņojumu, ekonomikas izaugsmi un finanšu tirgus, taču tas, cik lielā mērā tas notiks, būs atkarīgs no turpmākās notikumu attīstības.
Pašlaik nenoteiktība ir pārāk liela, lai ekonomiskās sekas varētu apkopot vienā atjaunotā prognozē, tāpēc šobrīd jāpieņem dažādi scenāriji, kas balstīti uz atšķirīgiem pieņēmumiem.
Dažādi scenāriji
Augstāka inflācija un vājāka ekonomikas izaugsme nostādīs centrālās bankas sarežģītā situācijā. Ja inflācijas šoki tiks uzskatīti par īslaicīgiem, centrālās bankas uz inflācijas kāpumu var nereaģēt, ja inflācijas gaidas saglabāsies stabilas.
Tas nozīmē, ka centrālās bankas reaģēs uz inflācijas riskiem un mainīs savu monetārās politikas plānu pie scenārijiem, kas paredz konflikta ievilkšanos un naftas cenas kāpumu līdz 120 $ vai pat augstāk.
Pašreizējās aplēses ir, ka pie scenārija, kas paredz konflikta ievilkšanos ilgāk par 3 mēnešiem un naftas cenas sasniegšanu un noturēšanos pie 120$, ECB varētu lemt likmes pacelt par 0,5 %.
Attiecībā uz ASV Federālo rezervju sistēmu tas nozīmētu lēnāku procentu likmju samazināšanu vai arī to nesamazināšanu vispār. Bažas par inflāciju jau ir ietekmējušas tirgus gaidas par centrālo banku rīcību un tirgi rēķinās ar nelielu – līdz 0,25 % – pieauguma risku, lai gan mūsu skatījumā tirgus reakcija vēl apsteidz notikumu attīstību.
