Latvijas ekonomika gada sākumā uzrādījusi stabilu izaugsmi, taču vienlaikus parādās arī pirmās bremzēšanās pazīmes. Algu pieauguma tempu kritums un pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība signalizē, ka turpmākie mēneši var kļūt izaicinošāki gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
Algu kāpuma sabremzēšanās temps pārsteidz
Šā gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 4,2 %. Vienlaikus vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,5 procentpunktu straujāk nekā privātajā, attiecīgi par 4,6 % un 4,1 %.
Algu pieauguma palēnināšanās ir ilgstoši prognozēta tendence, taču tās straujums ir negaidīts. Ilgstošais spiediens uz peļņas maržām un konkurētspēju, nenoteiktība kā arī inflācijas normalizēšanās ir gan piespiedusi, gan arī radījusi labvēlīgu vidi algu pieauguma tempa mazinājumam.
Privātais sektors ir pielāgojies ātrāk nekā sabiedriskais vai nozares ar ierobežotu konkurenci. Tādēļ likumsakarīgi, ka tarifu un cenu kāpums atspoguļojas arī darba samaksas pieaugumā. Straujākais algu kāpums vērojams administratīvo pakalpojumu, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas, energoapgādes nozarēs, kā arī izglītībā.
Atalgojuma pieauguma tempa pielāgošanās ir notikusi agrāk nekā gaidīts, un, visticamāk, aizsāk periodu ar lēnāku kāpumu. No vienas puses, tas nedaudz atvieglos izmaksu spiedienu uz konkurētspēju.
No otras puses, tas palēninās arī pirktspējas uzlabošanos. To nosaka apstāklis, ka inflācijas kāpums palielinās to iedzīvotāju skaitu, kuru pirktspēja nepieaugs vai pat samazināsies.
Nākamajos ceturkšņos par sliktu nenāktu redzēt palēnināšanos arī tajos sektoros, kur algu pieaugums gada sākumā ir bijis visstraujākais, jo tas lielā mērā ir arī nozīmīgs inflācijas dzinulis. Arī sabiedriskajam sektoram nāksies pielāgoties lēnākas darba samaksas pieauguma apstākļiem.
Aukstās ziemas ietekme uz IKP
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 2,5 %. Kā prognozēts, gada sākumā lielu ietekmi uz aktivitāti atstājusi aukstā ziema, kas stimulēja pieprasījumu un attiecīgi enerģijas ražošanu, taču ierobežoja investīcijas un attiecīgi būvniecības izaugsmi.
Nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē sniedza tirdzniecība un nekustamā īpašuma nozarei. Ilgstoši noturīgais kritums turpināja tranzīta nozares norietu. Nav patīkami redzēt kritumu IKT nozarē, lai arī ierasts, ka nozare uzrāda svārstīgu veikumu un domājams drīzumā atgriezīsies pie izaugsmes.
Tādejādi gada sākums sniedz salīdzinoši labu inerci turpmākai izaugsmei. Otrajā ceturksnī un turpmākajos ceturkšņos ziemas ietekme izzudīs no rūpniecības datiem, bet lielāks pienesums parādīsies investīciju un būvniecības aktivitātē.
No otras puses, savu nospiedumu veidos jau Irānas kara ietekme, kas līdz šim ir bijusi samērā nemanāma. Patēriņš aprīlī, kā liecina mazumtirdzniecības dati, turpināja augt, gan turpinās aktivitāte nekustamā īpašuma nozarē, vienlaikus interese par kredītiem nav vājinājusies.
Noteikumus diktēs ģeopolitika
Jāpiezīmē, ka neprognozējamo ģeopolitisko notikumu dēļ ekonomikas attīstības scenāriju diapazons šobrīd ir plašāks nekā ierasti. Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir jutīga pret enerģijas un izejvielu cenu svārstībām. Tādēļ galvenais īstermiņa nozīmīgākais risks ir tas, cik drīz un cik lielā mērā atjaunosies satiksme Hormuza šaurumā.
Eiropā enerģijas cenu pieaugums jau ietekmē ekonomisko aktivitāti. Savukārt Latvijā tik izteikta ietekme vēl neuzrādās. Sagaidāms, ka primārais izaugsmes avots būs investīcijas, kam sekos lēnīga patēriņa aktivizēšanās. Eksportā situācija būs sarežģītāka. Tomēr kā rāda pirmais ceturksnis, neliels pieaugums iespējams arī ārējos tirgos.
Tirgi šobrīd ir optimistiski noskaņoti un atspoguļo gaidas, ka Hormuza šauruma darbība drīzumā atjaunosies. Tomēr katra nedēļa, kamēr šaurums paliek slēgts, virza ekonomikas un finanšu tirgus uz izaicinošāku scenāriju pusi.
Enerģijas un citu izejvielu cenu tālāks kāpums paaugstinās inflāciju un ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi patēriņu. Procentu likmju pieaugums sadārdzinās kredītus un samazinās investīciju aktivitāti. Papildus tam iespējams inflācijas un piegādes ķēžu traucējumu risks, kad var parādīties preču pieejamības problēmas.
Cik liela ir šo negatīvo faktoru ietekme, nav iespējams prognozēt. Savukārt, ja Hormuzas šauruma darbība drīzumā atjaunojas, iespējams optimisma vadīta reģiona un Latvijas izaugsmes paātrināšanās. Pašreizējais skatījums ir, ka pastāv iespējas izaugsmei uzrādīt 2,2 %.
