Pērn vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 7,7 %, sasniedzot 1815 eiro. Taču, ja 2025. gada 1. ceturksnī pieaugums bija virs 8 %, tad noslēdzošajā – vien 6,7 %. Palēnināšanās bija gaidāma, taču tās temps ir nedaudz negaidīts. Tas liek uzdot jautājumu – kā algas mainīsies šogad?
Darba devējiem būs izaicinājumi
Patlaban vērtēju, ka Irānas konflikta radītais enerģijas cenu un inflācijas kāpums Latvijas ekonomikas izaugsmi neapturēs. Tāpēc sagaidāma ekonomikas izaugsmes nostiprināšanās.
Tas saglabās spiedienu uz turpmāku atalgojuma pieaugumu. Ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmē darbinieku iespēju uzlabošanos, jo darba devēji izjutīs lielāku izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju. Kopējo algu pieauguma tempu apvaldīs sabiedriskā sektora algas ierobežojumi, kas nozīmē, ka privātajā sektorā pieaugums būs augstāks.
Patlaban galvenais nenoteiktības avots ir Irānas konflikta ietekme uz inflāciju. Ja konflikts saasināsies, izvērsīsies un ieilgs, inflācija var augt straujāk. Tas varētu būtiski bremzēt vai pat apturēt pirktspējas pieaugumu un palielinātu spiedienu uz darba devējiem kompensēt izmaksu pieaugumu. Tomēr šobrīd jāpieņem, ka pozitīvās tendences atalgojuma un pirktspējas kāpumā šogad tomēr saglabāsies.
Kas sagaidāms ekonomikā kopumā
2025. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 2,9 %. Ceturkšņa izaugsme ļāva pacelt visa gada veikumu līdz 2,1 %, kas ir krietni labāks rezultāts par vēl pērnā gada vidū gaidīto.
Gads un ceturksnis ne pārāk izdevies bija lauksaimniecības un tranzīta nozarēm. Savukārt spēcīga izaugsme atgriezās būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un komercpakalpojumos. Īpaši pozitīvi jāizceļ arī IKT nozares izaugsme.
Atskatoties uz 2025. gadu, tā pirmajā puse bija raksturīga ar neskaitāmiem izaicinājumiem un nākotnes perspektīvu vājināšanos. Savukārt gada otrajā pusē pamazām prognozes uzlabojās, ko raksturoja iepriekš sakāpinātās nenoteiktības mazināšanās, kā arī riska apetītes atgriešanās un pozitīvākas darba tirgus perspektīvas. Investīciju pieaugums un pakalpojuma eksporta atgūšanās veidoja labvēlīgu vidi, lai aktīvāks kļūtu arī patēriņš un šogad varētu uzņemt vēl lielāku ekonomikas vilkmi.
Attiecībā uz šo gadu – izaugsmi galvenokārt veicinās augoši kapitāla tēriņi, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, tālāka eksporta ekspansija un pakāpeniska privātā patēriņa atgūšanās.
Pērnā gada otrajā pusē ir strauji uzlabojusies uzņēmēju un mājsaimniecību riska apetīte. Inflācijas tempi norimst un pirktspēja turpina spēcināties, kas veido labvēlīgus apstākļus aktivitātes kāpumam.
Vienlaikus saglabājas riski, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma svārstībām un ģeopolitisko notikumu veidoto ietekmi uz iedzīvotāju pārliecību. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam variē 2,0 – 2,8 % apmērā. SEB bankas prognoze ir 2,3 %.
Ekonomikas potenciāls ir spēcīgāks par pašreizējo prognozi, kam ir iespējas izlauzties arī straujākā izaugsmē. Taču tam nepieciešami labvēlīgāki nosacījumi ārējā vidē, piemēram, Ukrainas kara virzībā. Tādēļ, lai arī prognozes sola izaugsmes paātrināšanos, valdošā nenoteiktība var turpināt ierobežot šī potenciāla realizēšanos.
