Latvijas pensiju sistēma ir moderna un, vēsturiski skatoties, arī stabila. Taču, līdzīgi kā Arktikas ledus kārta, arī mūsu sistēma ikdienā saskaras ar virkni faktoru un lēmumu, kas to pakāpeniski padara arvien trauslāku gan valsts, gan individuālā līmenī. Rīt ledū neielūzīsim, taču nākotnes stabilitāte arvien vairāk būs atkarīga no tā, cik atbildīgi un laicīgi rīkosimies šodien, jo pēc 10–15 gadiem var jau būt par vēlu.
Fundamentāls izaicinājums, kas prasa rīcību
Visu Eiropas pensiju sistēmu galvenais izaicinājums ir demogrāfija. Strādājošo proporcija pret cilvēkiem pensijas vecumā strauji samazinās, sabiedrība noveco, un sociālā budžeta slogs palielinās. Un pēc būtības ir tikai trīs veidi, kā risināt demogrāfijas radīto spiedienu uz pensiju sistēmu.
1. Būtiski palielināt strādājošo skaitu
Teorētiski to var panākt ar diviem instrumentiem – dzimstības pieaugumu vai imigrāciju/reemigrāciju. Bērnu skaita palielināšana ir svarīga nacionālās attīstības ilgtermiņa prioritāte, tomēr pensiju sistēmas skatījumā šodienas ieguldījumi sāks dot efektu tikai ap 2050. gadu, kad šī paaudze ienāks darba tirgū.
Savukārt imigrācijas scenārijs rāda, ka, lai līdz 2035. gadam kompensētu demogrāfisko kritumu, Latvijai būtu jāintegrē aptuveni 250 000 cilvēku – ambiciozs un arī sabiedrībā sensitīvs mērķis.
Jā, valdībai vienmēr ir iespēja paaugstināt pensionēšanās vecumu, taču tas drīzāk signalizētu rīcībspējas trūkumu. Latvijā cilvēkiem pensijas vecumā vidēji ir tikai pieci veselīgi nodzīvotie gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Tas nozīmē, ka būtiski ilgāks darba mūžs lielai daļai cilvēku objektīvi nebūtu iespējams un šāds lēmums tikai palielinātu nabadzības risku pirmspensijas vecumā.
2. Paaugstināt produktivitāti
Otrs scenārijs paredz būtisku ekonomikas produktivitātes pieaugumu, lai katrs strādājošais spētu samaksāt vairāk sociālajās iemaksās, tādējādi finansējot šī brīža pensionārus.
Uzlabojumi būtu iespējami gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan tehnoloģiskās attīstības veicināšanā, taču šobrīd progress abos virzienos ir lēns un nenoteikts. Situāciju papildus sarežģī arī lielais valsts aparāta īpatsvars ekonomikā un nepieciešamība noturēt grožos inflāciju.
3. Veicināt individuālos uzkrājumus pensijai
Trešais un tuvākajā laikā praktiskākais risinājums ir stiprināt iedzīvotāju spēju un motivāciju pašiem veidot uzkrājumus pensijai.
Valsts šobrīd atbalsta pensiju uzkrājumus, piešķirot nodokļu atvieglojumus trešajam līmenim. Tas ir pareizs virziens, taču vienlaikus vairākas politikas izmaiņas šo sistēmu vājina. Iemaksu samazināšana pensiju 2. līmenī no 6% uz 5% nozīmē mazāku uzkrājumu katram no mums.
Vēl nopietnāks šķērslis ir 25,5% kapitāla pieauguma nodoklis brīvprātīgajiem pensiju uzkrājumiem. Lielākajā daļā ES valstu pensiju uzkrājumiem šo nodokli nepiemēro vispār vai piemēro simboliski, piemēram, Lietuvā un Igaunijā tie ir 0–10% robežās. Ja vēlamies, lai cilvēki uzņemtos lielāku atbildību par savu pensijas kapitālu, šī likme ir nekavējoties un būtiski jāsamazina.
Kopējais secinājums ir skaidrs – jau no 2026. gada pilnvērtīgas pensijas nodrošināšanai arvien lielāka nozīme būs katra paša veidotajiem uzkrājumiem.
Pensiju sistēmas stiprās puses, uz kurām balstīties
Neskatoties uz demogrāfijas izaicinājumiem, Latvijas pensiju sistēmas būtiskākie elementi darbojas jaudīgi un ir konkurētspējīgi gan Eiropas, gan globālā līmenī.
- Latvijas pensiju plāni ilgtermiņā uzrāda vienus no labākajiem rezultātiem OECD valstu vidū, nodrošinot stabilu un konkurētspējīgu atdevi krājējiem. Tas apliecina gan pārvaldnieku profesionalitāti, gan sistēmas ilgtspējīgo struktūru.
- Normatīvo aktu izmaiņas, kas ļauj pensiju pārvaldniekiem redzēt savus klientus, jau devušas taustāmus rezultātus. Cilvēku skaits, kuri atrodas vecumam neatbilstošos pensiju plānos, ir samazinājies gandrīz uz pusi no 60% uz 34%. Tas ir būtiski – piemēram, jaunietim, kurš ilgstoši paliek konservatīvā plānā, pensijas kapitāls vecumdienās var būt pat par 100 000 eiro mazāks nekā izvēloties vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju.
- Latvijas pensiju krājējiem ir vienas no zemākajām pensiju pārvaldes izmaksām Baltijā, un tās ir ļoti konkurētspējīgas arī Eiropas mērogā.
- Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt papildu iemaksas savu darbinieku pensiju kapitālos – šobrīd to dara jau katrs septītais darba devējs. Būtiska tendence ir arī tā, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās savu sociālo atbildību un lomu darbinieku finanšu pratības stiprināšanā.
- Latvijā pieejami moderni digitālie pensiju risinājumi, piemēram, Nākamās Paaudzes Pensija, kas ar diviem jautājumiem un trīs klikšķiem palīdz noteikt individuāli nepieciešamo uzkrājuma apjomu drošām vecumdienām. Šo risinājumu 2025. gadā atzina par labāko pasaulē un Eiropā.
2026. gads – turpinājums pozitīvām tendencēm
Šogad varam sagaidīt, ka iepriekš minētās tendences turpināsies un vēl vairāk stiprinās cilvēku spēju nodrošināt sev pilnvērtīgas vecumdienas. Papildu atbalstu sniegs arī Latvijas Bankas plānotā pensiju risinājumu salīdzināšanas platforma. Kopā ar aktīvu pensiju pārvaldnieku komunikāciju tā palīdzēs iedzīvotājiem pieņemt pārdomātākus un informētākus lēmumus.
Nākotnē ekonomikā arvien lielāku nozīmi spēlēs pensijas vecuma iedzīvotāju pirktspēja un uzkrātie aktīvi. Tas būs noteicošais faktors tam, vai valstij nāksies tērēt ievērojamus līdzekļus pabalstos un cīņai ar nabadzību pensijas vecumā, vai arī pensiju uzkrājumi turpinās sildīt ekonomiku un veicināt izaugsmi.
Tāpēc novēlu ikvienam veselību, kas ir galvenais pensiju aktīvs, un noturību šajā vēlēšanu gadā, kurā pensiju tēma neizbēgami kļūs par populistisku solījumu platformu. Mums jāatceras, ka pensiju sistēmas stabilitāte nav īstermiņa politika. Tā ir valsts ilgtspēja, kas prasa konsekvenci, profesionālu pieeju un mūsu katra iesaisti.
