Katru rudeni sabiedrības uzmanības centrā nonāk pensiju indeksācija – pensiju pieaugums, kas palīdz senioriem saglabāt pirktspēju laikā, kad aug cenas. Taču šodien strādājošajiem daudz būtiskāka ir pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija, kas ietekmē mūsu nākotnes pensijas apmēru. Tās rezultātā katru gadu tiek palielināts aprēķinātais pensiju kapitāls, ņemot vērā algu un darba tirgus attīstību. Vienkāršoti sakot, šodienas ekonomikas izaugsme kļūst par daļu no mūsu nākotnes pensijas.
Tas ir labs atgādinājums par kādu vienkāršu patiesību – pensija nesākas dienā, kad sasniedzam pensionēšanās vecumu. Tā veidojas visa darba mūža garumā.
Nākotnes pensija ir ekonomikas spogulis
Nereti pensiju uztveram kā sociālās politikas jautājumu. Taču pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas koeficients lielā mērā atspoguļo Latvijas ekonomikas veselību. Periodos, kad aug nodarbinātība, palielinās algas un sociālās iemaksas, pieaug arī nākotnes pensiju kapitāls. Savukārt lēnāka ekonomikas attīstība neizbēgami ietekmē arī pensiju sistēmas spēju nodrošināt pieaugumu nākotnes pensijām.
Pēdējie gadi šajā ziņā bijuši īpaši labvēlīgi. No 2023. līdz 2025. gadam pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija sasniedza vidēji 12,4% gadā. To veicināja straujš algu kāpums, kas tajā pašā periodā sasniedza vidēji 9,8% gadā, kā arī stabila situācija vietējā darba tirgū, tostarp Ukrainas iedzīvotāju integrēšana tajā. Taču šie rezultāti raksturo konkrētu ekonomisko periodu un negarantē, ka līdzīgs temps saglabāsies arī turpmāk.
Demogrāfija kļūst par izaicinājumu
Lielākais izaicinājums nākotnes pensijām nav viens neveiksmīgs gads ekonomikā. Tas ir fakts, ka strādājošo kļūst mazāk, bet pensionāru – vairāk.
Saskaņā ar Eurostat datiem tuvākajos gados darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies par vidēji 7,6%, bet pensionāru skaits pieaugs par 3,5%.* Vienlaikus migrācijas tendences būtiski nemainīs šo situāciju, jo imigrācija un emigrācija saglabāsies līdzsvarā ar drīzāk negatīvu tendenci. Tas nozīmē, ka arvien mazākam strādājošo skaitam būs jānodrošina arvien lielākas sociālās saistības.
Šo tendenci īstermiņā nav iespējams mainīt arī ar dzimstības veicināšanu – šodien dzimušie darba tirgū nonāks tikai pēc aptuveni divām desmitgadēm.
Tāpat sagaidāms, ka vidējās algas pieaugums nākotnē būs mērenāks un vairāk balstīsies produktivitātes kāpumā – aptuveni 2% gadā. Pieskaitot prognozēto 2–3% inflāciju, kopējais vidējās algas pieaugums varētu būt aptuveni 4–5% gadā.
Tas nozīmē, ka arī pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps nākotnē, visticamāk, būs mērenāks, un varētu sasniegt aptuveni 2,5–3,5% gadā.
Pietiekamai pensijai nākotnē būs nepieciešami visi trīs līmeņi
Pašlaik lielāko daļu šī brīža pensiju veido pensiju 1. līmenis. To papildina arī pēdējo gadu straujais pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijas temps. Tas var radīt priekšstatu, ka ar 1. līmenī nākotnē būs pietiekami. Taču demogrāfiskās tendences jau nākamo 10–15 gadu laikā var būtiski mainīt šo situāciju. Prognozes liecina, ka pensiju 1. līmenis nākotnē varētu nodrošināt tikai 25–30% no pirms pensijas saņemtajiem ienākumiem, salīdzinot ar aptuveni 50% šobrīd.
Tāpēc arvien svarīgāka kļūst pensiju 2. un 3. līmeņa izmantošana. Kopā ar 1. līmeni tie nākotnē varētu nodrošināt 60–70% no ienākumiem pirms pensijas.
Atšķiras arī tas, kā veidojas uzkrājums katrā no pensiju līmeņiem. Pensiju 1. līmeņa kapitālu galvenokārt ietekmē demogrāfija, algu līmenis valstī, nodarbinātība un sociālās iemaksas. Savukārt 2. un 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, un tā vērtību ietekmē šo tirgu attīstība.
Pēdējo gadu rezultāti parāda, ka finanšu tirgi sniedz būtisku ieguldījumu pensijas uzkrājuma veidošanā.
Vidējais ienesīgums no 2023.–2025.g. (% gadā) | |||
| Augsta riska plāni (optimāli vecumā līdz 50–55 gadiem) | Zema riska plāni (optimāli 2–3 gadus pirms pensionēšanās) | Pensiju 2. un 3. līmeņa dalībnieku vidējais svērtais ienesīgums | |
| Pensiju 2. līmenis | 12,29% | 5,85% | 11,25% |
| Pensiju 3. līmenis | 11,53% | 6,27% | 9,37% |
Avots: manapensija.lv. Apskatīti visi pensiju 2. un 3. līmeņa plāni periodā no 01.01.2023.–31.12.2025.
No 2023. līdz 2025. gadam vidējā inflācija Latvijā bija 4,6% gadā. Gan pensiju 2., gan 3. līmeņa augsta un zema riska plānu vidējais ienesīgums šajā periodā pārsniedza inflāciju. Tas nenozīmē, ka šāds rezultāts atkārtosies arī nākotnē, taču apliecina, ka uzkrājuma rezultātu ilgtermiņā būtiski ietekmē arī finanšu tirgu sniegums.
Atšķirībā no demogrāfiskajām tendencēm finanšu tirgu nākotnes rezultātus prognozēt ir grūtāk. Ekspertu vērtējumā ilgtermiņa ienesīgums varētu sasniegt ap 5–7% gadā, kamēr inflācija tiek prognozēta 2–3% apmērā. Tāpēc, veidojot pensijas uzkrājumu, ir būtiski izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Pensija ir arī šodienas jautājums
Diskusijās par pensijām vajadzētu vairāk runāt ne tikai par pašām pensijām, bet arī par faktoriem, kas tās veido. Produktivitāte, investīcijas, inovācijas un darbspēka pieejamība nav tikai uzņēmēju vai ekonomistu jautājumi. Tie ir arī nākotnes pensionāru jautājumi. Tāpat svarīga ir ēnu ekonomikas mazināšana – katrs nenomaksātais sociālais nodoklis ietekmē ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī pensiju sistēmas kopējo finansējumu.
Pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija nav tikai skaitlis, kas tiek pārrēķināts reizi gadā. Tā ir daļa no mehānisma, kas šodien strādājošo darba un sociālo iemaksu vērtību pārvērš nākotnes pensijā. Jo labāk izpratīsim, kas šo kapitālu ietekmē, jo apzinātāk varēsim veidot savu nākotnes pensiju, izmantojot arī 2. un 3. līmeņa sniegtās iespējas.
*Eurostat, Population projections at national level (2025–2100)
