Ja šī gada pirmajos mēnešos finanšu tirgus satricināja straujais naftas cenu kāpums, bažas par inflāciju un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tad otrajā ceturksnī situācija pakāpeniski stabilizējās. Naftas cenas samazinājās, investoru bažas mazinājās, un uzmanība atkal tika pievērsta uzņēmumu finanšu rezultātiem, mākslīgā intelekta attīstībai un ekonomikas izaugsmes perspektīvām.
Tas vēlreiz apliecināja, ka finanšu tirgos īstermiņa satricinājumi ir normāla parādība. Pēc krituma gada sākumā tirgi dažu mēnešu laikā atguvās, un dinamiskākie pensiju plāni ne tikai kompensēja iepriekšējos zaudējumus, bet sasniedza arī jaunus vērtības rekordus.
Tehnoloģiju uzņēmumi atkal investoru uzmanības centrā
Pavasarī investoru uzmanība bija pievērsta enerģētikas sektoram, kas guva labumu no augstajām naftas cenām. Taču otrajā ceturksnī priekšplānā atkal izvirzījās tehnoloģiju uzņēmumi, savukārt naftas cenas sāka samazināties.
Īpaši veiksmīgs periods bija pusvadītāju komponenšu ražotājiem, kuru produkcija ir būtiska mākslīga intelekta attīstībai. Pieaugot pieprasījumam pēc datu centriem un skaitļošanas jaudas, ievērojamu akciju cenu kāpumu piedzīvoja tādi uzņēmumi kā TSMC, Samsung un SK Hynix.
Taču ne visi tehnoloģiju uzņēmumi guva vienlīdz lielu labumu. Daļa investoru kļuva piesardzīgāki attiecībā uz programmatūras uzņēmumiem, jo mākslīgais intelekts nākotnē varētu aizstāt atsevišķus risinājumus. Tādēļ pusgada laikā tādu uzņēmumu kā Adobe, SAP un Salesforce akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 30%.
Valstu griezumā starp lielākajām ieguvējām bija ASV, Dienvidkoreja un Taivāna. Tieši šajos tirgos koncentrēti daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju un pusvadītāju komponenšu uzņēmumi, kas pašlaik gūst vislielāko labumu no investīcijām mākslīgā intelekta attīstībā. Japānas akciju tirgus arī uzrādīja spēcīgus rezultātus, lai gan daļu peļņas ārvalstu investoriem samazināja jenas vērtības kritums.
Jauni ieguldījumi Latvijas kapitāla tirgū
Uzņēmumu finanšu rezultāti lielākoties pārsniedza prognozes, savukārt ieguldījumi mākslīgā intelekta attīstībā saglabājās augstā līmenī. Tas palīdzēja uzturēt pozitīvu noskaņojumu akciju tirgos.
Pozitīvus rezultātus uzrādīja arī finanšu sektora uzņēmumi, kurus atbalstīja augstākas procentu likmes un pieaugošā aktivitāte biržās. Vienlaikus aktīvāks kļuva sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) tirgus.
Nozīmīgs notikums notika arī Latvijā. SEB pārvaldītie pensiju fondi piedalījās LAU Infra Grupa AS IPO, investējot vienā no nozīmīgākajiem infrastruktūras uzņēmumiem valstī. Tas bija pirmais Latvijas valsts uzņēmuma IPO pēc ļoti ilgas pauzes un svarīgs solis vietējā kapitāla tirgus attīstībā. Darījumā piedalījās pieci SEB pārvaldītie pensiju 2. un 3. līmeņa plāni, kopumā ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro no 6,2 miljonu eiro emisijas. Šādi ieguldījumi ļauj ne tikai vairot klientu uzkrājumus, bet arī atbalstīt Latvijas uzņēmumu un kapitāla tirgus izaugsmi.
Iespējas ārpus indeksiem
Aizvadītajā pusgadā pozitīvu rezultātu uzrādīja visi SEB pensiju 2. un 3. līmeņa plāni. Labākos rezultātus nodrošināja aktīvi pārvaldītie plāni, kuru veiksmes pamatā bija ieguldījumi ASV mazo uzņēmumu akcijās, Eiropas un ASV banku akcijās, pusvadītāju ražotājos un tehnoloģiju nozares uzņēmumos.
Atšķirībā no indeksu plāniem, aktīvi pārvaldītajos plānos iespējams elastīgāk pielāgot portfeli tirgus situācijai, izvēloties konkrētus uzņēmumus, nozares vai reģionus, kuros saskatāms lielāks izaugsmes potenciāls.
Ar ko rēķināties pensiju uzkrājumu veidotājiem?
Pēdējie seši mēneši ir labs piemērs tam, kāpēc ilgtermiņa uzkrājumos nevajadzētu pieņemt lēmumus, balstoties uz īslaicīgām tirgus svārstībām. Pavasarī valdīja bažas par inflāciju, naftas cenām un ģeopolitiku, taču jau dažus mēnešus vēlāk tirgi bija atgriezušies pie izaugsmes.
To apliecina arī ilgtermiņa rezultāti. Ja 2018. gada beigās SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībniekiem nopelnītais ieguldījumu ienākums kopumā bija 71 miljons eiro, tad līdz 2026. gada maijam tas pieaudzis līdz gandrīz 615 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 88% no visa līdz šim nopelnītā iegūti tieši pēdējos gados pēc izmaiņām pensiju sistēmā, kas jaunākiem dalībniekiem paredzētajos plānos ļāva ievērojami palielināt ieguldījumus akciju tirgos (līdz pat 100%).
Tādēļ svarīgākais kritērijs, izvēloties pensiju plānu, joprojām ir laiks līdz pensijai, nevis aktuālie tirgus notikumi. Ja līdz pensijai vēl ir daudz gadu, īstermiņa svārstības ir dabiska ieguldīšanas procesa daļa. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, ir vērts pakāpeniski izvērtēt konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju.
SEB skatījums uz finanšu tirgiem kopumā saglabājas pozitīvs. Lai gan atsevišķos tehnoloģiju jomas segmentos vērojama paaugstināta investoru aktivitāte un optimisms, kas robežojas ar eiforiju, arvien vairāk izaugsmes iespēju redzam arī finanšu sektorā, mazo uzņēmumu segmentā un tirgos ārpus ASV. Pensiju uzkrājējiem tas ir vēl viens atgādinājums, ka ilgtermiņā vislielāko vērtību rada pacietība, disciplīna un atbilstoši izvēlēts pensiju plāns.
| Plāna nosaukums | Izmaiņas periodā 01.01.2026–30.06.2026 | Izmaiņas periodā 30.06.2025–30.06.2026 |
Pensiju 2. līmenis | ||
| SEB izaugsmes plāns 15–54 | +12.29% | +25.13% |
| SEB indeksu plāns 15–54 | +11.41% | +24.47% |
| SEB līdzsvara plāns 55–59 | +6.76% | +13.19% |
| SEB stabilais plāns 60+ | +3.99% | +7.56% |
| SEB konservatīvais plāns 60+ | +1.64% | +4.10% |
Pensiju 3. līmenis | ||
| SEB-Klimata indeksu pensiju plāns 18–54 | +11.43% | +23.72% |
| SEB-Līdzsvara pensiju plāns 55–59 | +6.13% | +12.22% |
| SEB-Stabilais pensiju plāns 60+ | +3.75% | +7.62% |
Avots: manapensija.lv. Apskatīti visi SEB pensiju 2. un 3. līmeņa plāni periodā no 01.01.2026–30.06.2026 un 30.06.2025–30.06.2026. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
