Latvijā iedzīvotāji dzīvo arvien ilgāk, bet bērnu dzimst mazāk. Šī tendence tuvākajās desmitgadēs būtiski mainīs sabiedrības struktūru – pensionāru būs vairāk, bet strādājošo, kas uztur sociālo sistēmu, mazāk. Ja 2025. gadā uz vienu pensionāru Latvijā bija aptuveni 2,6 strādājošie, tad 2040. gadā tie būs jau 2,0, bet līdz 2060. gadam šis rādītājs varētu sarukt līdz 1,4.
Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas noturība būs atkarīga no senioru finansiālās situācijas. Ja pensionāriem būs pietiekams uzkrātais pensiju kapitāls, viņi turpinās aktīvi patērēt un uzturēt ekonomikas apriti. Ja nē – pieaugs spiediens uz valsts budžetu un sociālo sistēmu.
Šādos apstākļos arvien lielāku nozīmi gūst tā dēvētā "sudraba ekonomika" – ekonomiskā aktivitāte, ko veido cilvēki vecumā virs 50 gadiem. Par to runāja SEB bankas organizētajā ekspertu diskusijā par pensiju 2. līmeņa nākotni.
Lai seniori būtu turīgi, sociālās iemaksas jāveic pilnā apjomā
Kā uzsver SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns, nākotnes pensijas apmēru tiešā veidā ietekmēs šodien pieņemtie lēmumi darba tirgū. "Pensiju 1. un 2. līmenis balstās uz sociālajām iemaksām, taču Latvijā aptuveni trešdaļa nodarbināto sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai neveic vispār. Vēl daļai šīs iemaksas ir nepilnīgas, un tikai 60–70% strādājošo ir veikuši kaut vienu sociālo iemaksu pēdējā gada laikā."*
Pēc eksperta vērtējuma, katra neveiktā sociālā iemaksa šodien ir tiešs mīnuss cilvēka nākotnes pensijai – tie ir desmiti vai pat simti eiro mazāk katru mēnesi pēc pensionēšanās.
Lai pensijas uzkrājums augtu, jāizdara divi svarīgi lēmumi
Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka pensijas kapitāls būs nepieciešams tikai pensijas vecumā, tāpēc vecumam atbilstoša ieguldījumu stratēģija ir izšķiroša. "Redzam, ka aptuveni 35% pensiju 2. līmeņa dalībnieku joprojām atrodas savam vecumam neatbilstošos plānos. Tādējādi liela daļa cilvēku līdz vismaz 55 gadu vecumam neiegulda 100% akciju fondos, kas ilgtermiņā var būtiski – līdz pat 50% – samazināt potenciālo uzkrājuma ienesīgumu," komentē A. Čulkstēns.
Otrkārt, ir svarīgi krāt regulāri un atbilstoši saviem ienākumiem. Pensiju 2. līmenī šo disciplīnu automātiski nodrošina sociālās iemaksas, savukārt, krājot patstāvīgi, pensiju vajadzētu uztver kā regulāru ikmēneša maksājumu, nevis ieguldīt tikai tad, kad paliek brīvi līdzekļi. Tieši regulāra uzkrāšana palīdz izvairīties no impulsīviem lēmumiem tirgus svārstību laikā. Turklāt ilgtermiņā konsekventa uzkrāšana tirgus krīžu laikā ļauj nopelnīt līdz pat 20–30% vairāk, nekā krājot neregulāri.
Lai saņemtu pietiekamu pensiju, 2. līmeņa uzkrājumu nedrīkst "apēst" pirms laika
Pietiekamai pensijai nākotnē būs svarīgi visi trīs pensiju līmeņi, jo demogrāfiskās tendences rāda, ka ar pensiju 1. līmeni vien nepietiks, lai saglabātu līdzšinējo ienākumu apmēru pēc darba gaitām.
Čulkstēns brīdina, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var radīt nopietnas sekas. "Pensiju 2. līmenis ir veidots ar mērķi nodrošināt ienākumus vecumdienās. Izņemot šo kapitālu, nākotnes pensija varētu būt pat par 30% zemāka. Savukārt, ja cilvēks neveido papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī, ienākumi pensijas vecumā varētu samazināties pat uz pusi un veidot aptuveni 20% no pirms pensijas algas. Vienlaikus tas nozīmētu lielāku slogu valsts budžetam, jo pieaugtu to cilvēku skaits, kuri vecumdienās paļautos uz valsts atbalstu."
Arī Baltijas pieredze uzrāda riskus – piemēram, Igaunijā ievērojama daļa priekšlaicīgi izņemto līdzekļu tika iztērēti patēriņam vai kredītu segšanai, nevis ieguldīti. Savukārt Lietuvā pēc līdzekļu izmaksas strauji pieauga patēriņš – īpaši tādām precēm kā mēbeles, elektronika un juvelierizstrādājumi.
Lai "sudraba ekonomika" strādātu, pensiju sistēma jāstiprina
SEB eksperts norāda, ka pensiju sistēma nav tikai sociālās politikas jautājums. Valstīs, kur sabiedrība strauji noveco, senioru finanšu stabilitāte kļūst par vienu no ekonomikas ilgtspējas faktoriem.
Ja Latvija vēlas saglabāt spēcīgu iekšējo patēriņu un mazināt fiskālo spiedienu nākotnē, tai nepieciešama finansiāli neatkarīga senioru paaudze. "Jo finansiāli spēcīgāki būs seniori, jo stabilāka būs valsts ekonomika kopumā. Tāpēc pensiju sistēmas ilgtspēja ir ne tikai sociālās drošības, bet arī Latvijas konkurētspējas jautājums," rezumē A. Čulkstēns.
*Centrālās statistikas pārvaldes un industrijas dati, 2025
