Lai gan mākslīgais intelekts (MI) strauji kļuvis par ikdienas palīgu, finanšu un īpaši pensiju jautājumos iedzīvotāji to joprojām izmanto salīdzinoši reti, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Vienlaikus jaunākā paaudze šajā jomā ir aktīvāka un arvien biežāk izmanto MI kā pirmo informācijas avotu finanšu jautājumos.
Aptaujas dati rāda, ka MI rīkus iedzīvotāji visbiežāk izmanto veselības un labsajūtas jautājumos (40%), darba vajadzībām (38%), ēdiena un recepšu meklēšanā (34%), kā arī izglītībā un mācībās (33%). Salīdzinoši bieži MI tiek izmantots arī ceļošanas (28%) un brīvā laika aktivitāšu (27%) plānošanai.
Tikmēr finanšu jomā MI popularitāte ir būtiski zemāka – to izmanto vien 15% respondentu, bet pensiju jautājumos tikai 4%. Dati liecina, ka jaunākā paaudze šajā jomā ir daudz atvērtāka eksperimentiem un biežāk izmanto tehnoloģiju iespējas informācijas iegūšanai un lēmumu izvērtēšanai.
SEB Life and Pension Baltic SE Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina norāda, ka mākslīgais intelekts var būt vērtīgs palīgs finanšu informācijas meklēšanā un izpratnes veidošanā, taču ir situācijas, kad tam nevajadzētu būt vienīgajam padomdevējam.
"Arvien vairāk cilvēku, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvji, izmanto mākslīgo intelektu kā pirmo palīgu dažādos dzīves jautājumos, tostarp arī finansēs. Tas nav pārsteidzoši – MI spēj ātri apkopot informāciju, izskaidrot sarežģītus jēdzienus un palīdzēt orientēties tādās tēmās kā ieguldījumi, akcijas, uzkrājumi vai pensija. Taču finanšu jomā svarīgi apzināties arī tā pielietošanas nianses. Lai saņemtu kvalitatīvus ieteikumus, lietotājam jāspēj sniegt pilnvērtīgu informāciju par savu finanšu situāciju, mērķiem, riska toleranci un nākotnes plāniem, kā arī kritiski izvērtēt saņemtās atbildes. Ja šādas izpratnes trūkst, MI ieteikumus var būt grūtāk objektīvi novērtēt. Tāpēc šādos gadījumos MI labāk uztvert kā vērtīgu palīgu, savukārt būtiskos finanšu lēmumos noderīga var būt arī konsultācija ar speciālistu," uzskata Zane Martina.
MI kā palīgs, nevis padomdevējs
Aptauja atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām. Sievietes biežāk nekā vīrieši izmanto MI praktiskos un labbūtības jautājumos, piemēram, veselībā (49% pret 30%), ēdiena gatavošanā (42% pret 26%) un izglītībā (37% pret 29%).
Savukārt vecuma griezumā iezīmējas skaidra tendence – jo jaunāks respondents, jo aktīvāka MI izmantošana. Īpaši izceļas 30–39 gadu vecuma grupa, kur MI biežāk tiek izmantots darbā, kā arī tādās jomās kā finanses, iepirkšanās un ceļošana.
Lai gan MI izmantošana pieaug, uzticēšanās tam joprojām ir mērena. Vairāk nekā puse respondentu (54%) savu uzticēšanos MI pensiju jautājumos vērtē ar 5–7 ballēm 10 punktu skalā. Turklāt gandrīz piektā daļa jeb 18% aptaujāto vispār nav izmantojuši MI padomu saņemšanai. Tas liecina, ka, lai gan iedzīvotāji arvien biežāk izmanto MI informācijas iegūšanai, daudzi joprojām nav gatavi pilnībā paļauties uz tā sniegtajiem ieteikumiem finanšu jautājumos.
Lietuvā finanšu jautājumos MI uzticas vairāk
Arī Baltijā MI izmantošanas paradumi ir līdzīgi – tas galvenokārt tiek izmantots ikdienas jautājumu risināšanai, savukārt finanšu un pensiju tēmās ievērojami retāk. Naudas un finanšu jautājumos MI izmanto 15% Latvijā, 16% Igaunijā un 20% Lietuvā, savukārt pensiju jautājumos – 4% Latvijā un Igaunijā, un 8% Lietuvā.
Lielāka interese Lietuvā, iespējams, saistīta ar aktuālajām pensiju sistēmas izmaiņām, kas veicinājušas sabiedrības interesi par šo tēmu.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
