Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 09.11.2015
ekonomika | izaugsme | eksports

Ekonomikas izaugsme: Latvija līdz šim veiksmīgāka

Ekonomikas izaugsme: Latvija līdz šim veiksmīgāka

Šā gada pirmajā pusē Latvija ir spējusi uzrādīt labāku izaugsmi nekā Lietuva un Igaunija – Latvijas IKP šajā laikposmā ir pieaudzis par 2,3%. Galvenais SEB bankas organizētās investoru pēcpusdienas secinājums – Baltijas ekonomiku izaugsmes temps ir labs, taču Baltijas un Centrāleiropas valstu ekonomikas raksturo zema vai neesoša inflācija.

Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša vārdiem, straujāks kāpums gada pirmajā pusē vērojams Polijā un Čehijā, savukārt recesija Krievijā turpināsies arī nākamgad, un to ietekmēs gan naftas cenas, gan arī sankcijas. Krievijas–Ukrainas konflikta ietekme būs ilgstoša, un šajā ziņā attīstību noteiks Minskas vienošanās izpilde, kuras termiņš ir šāgada 31. decembris.

Eksporta mugurkauls – kokmateriāli

“Latvijas eksports, gluži kā pērn, turpina buksēt. Izmaiņas pret iepriekšējā gada rādītājiem nepārsniedz 5% robežu. Labā ziņa ir tā, ka šīs izmaiņas joprojām ir pozitīvas. Raugoties uz skaitļiem, no visām trim valstīm mūs Krievijas faktors ir ietekmējis vismazāk. Krievijas eksports, protams, ir samazinājies, tomēr tie ir tikai nepilni 20%, savukārt Lietuvai un Igaunijai šie skaitļi ir par kārtu augstāki – no 30 līdz 40%,” skaidro Dainis Gašpuitis.

Latvijas eksporta mugurkauls joprojām ir koks un koka izstrādājumi, kas eksporta bilances pozitīvajā pusē ienes nedaudz virs miljarda eiro un aizņem 17,7% no valsts eksporta groza. Nākamajā vietā atrodas dažādu elektroierīču eksports, kas šogad piedzīvojis nepilnu 22% kāpumu, kopumā ienesot teju 0,8 miljardus eiro.

“Latvijas nozīmīgākie eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Polija, kopā veidojot pusi no valsts “eksporta pīrāga”. Lielāko kritumu ir piedzīvojusi tirdzniecība ar Krieviju, bet tajā pašā laikā jūtami audzis eksports uz tādām valstīm kā Čehiju, ASV, Nīderlandi un Dāniju. Tas liecina, ka ārējā tirdzniecība ir pietiekami diversificēta, un atliek koncentrēties uz tirgiem, kuros ir vērojams Latvijas preču eksporta pieaugums, – bez TOP trijnieka tā ir arī Dānija, Apvienotā Karaliste, Turcija,” stāsta eksperts.

Patēriņš turpinās virzīt izaugsmi

Visās Baltijas valstīs turpinās būtisks algu pieaugums, un Latvijai tas ir bijis vislielākais, sasniedzot 7% attiecībā pret iepriekšējā gada rādītājiem. Tiesa gan, absolūtajos skaitļos vidējā bruto alga Latvijā ir zemāka nekā Igaunijā, kur tie ir 1083 eiro pret mūsu 815 eiro mēnesī. Lietuvā vidējā bruto alga šā gada otrajā ceturksnī bija 714 eiro.

Līdzīgi kā visā Eiropā, arī Baltijā ir vērojams dramatisks inflācijas samazinājums, Lietuvā sasniedzot –1%, savukārt Latvijā un Igaunijā šis skaitlis turas vien pāris desmitdaļas virs nulles līmeņa. Kamēr pārtikas un nepārtikas preču cenu dinamika vienā solī flirtē ar krītošo inflācijas līkni, pakalpojumu sektorā vērojams aktīvāks cenu pieaugums divu līdz trīs procentu robežās.

Prognozes liecina, ka bezdarba līmenis pamazām stabilizēsies, kas kopš 2011. gada sākuma mērķtiecīgi samazinās. Viszemākais bezdarbs šobrīd ir Igaunijā – nedaudz zem 7%, savukārt Latvijā un Lietuvā situācija ir līdzīga – ap 10%.

Patēriņš ir salīdzinoši aktīvs, un tā pieaugums mājsaimniecībām turas nedaudz virs 2%, tiesa gan, tas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas rādītājiem, kur fiksēts pieaugums 5% robežās.

Investīciju pieaugums Latvijā ir zems un nesasniedz 5%, savukārt Lietuvā investīcijas šogad pieaugušas vairāk nekā par 10%, bet Igaunijā vērojams investīciju kritums – 8% robežās. “Ņemot vērā nenoteiktības mērogus un riskus, Latvijas IKP prognozes kopumā ir optimistiskas. 2016. gadā IKP palielināsies par 2,7%, bet 2017. gadā par 3,5%. Palielināsies arī inflācija, un, ja šogad prognozējam gadu pabeigt ar 0,4%, tad nākamgad inflācija varētu būt 1,7%, bet aiznākamajā gadā 2,2%,” prognozē D. Gašpuitis.

Krievijā – recesijas ēra

Krievijas ekonomika patlaban pārdzīvo lejupslīdes periodu, un tās IKP kritums šogad tiek prognozēts par –4%, bet 2016. gadā ekonomika samazināsies par –1%. Recesijas cēloņi meklējami strukturāli vājā ekonomikā. Prognozēts, ka naftas cena, uz ko pamatā balstās Krievijas ekonomika, atgūsies vien nedaudz. To visu pastiprina investīciju nepietiekamība un vājais patēriņš. Krievijas Centrālajai bankai nākas balansēt – rublis, kas ir vājinājies kopš 2011. gada, it kā uzlabo budžeta ieņēmumus, bet tajā pašā laikā veicina inflāciju un kapitāla aizplūšanu. “Prognozēju, ka inflācija Krievijā šobrīd sasniegusi savu augstāko punktu, līdz gada beigām nostājoties 15,5% līmenī. Nākamā gada prognozes ļauj domāt, ka šis skaitlis pazemināsies līdz 9,5%, bet 2017. gadā – līdz 7%. Tomēr jārēķinās, ka Krievijas ekonomikā ir iestājusies izteikti lēnas izaugsmes ēra, IKP pieaugumu 1,5% apjomā sagaidot vien 2017. gadā,” rezumē D. Gašpuitis.

Mārtiņš Šmits,
žurnālists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.