Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, kad notikumus vairs nevar paredzēt pat dažus mēnešus uz priekšu, turklāt daudzas pazīmes liecina, ka vēl kādu laiku nāksies sadzīvot arī ar Covid-19 pandēmiju. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad pētījumā noskaidrojusi, ka nerealizēta biznesa ideja ir aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc daudziem aktuāls varētu būt jautājums — vai šobrīd ir īstais brīdis uzņēmuma dibināšanai, vai labāk nogaidīt mierīgākus laikus.
Vai vērts cerēt uz lielāku stabilitāti un skaidrību?
Iemesli, kāpēc pagaidām atlikt savas biznesa idejas īstenošanu, var būt dažādi, piemēram, nav 100% pārliecības par idejas dzīvotspēju vai vēl nepieciešams laiks tās testēšanai. Taču, ja iemesls ir cerība sagaidīt stabilākus, prognozējamākus, drošākus laikus, jāapzinās, ka var nākties gaidīt vēl ļoti ilgi. Un tikmēr pasaule jau atkal būs mainījusies. Pagātnes pieredze liecina, ka jebkura krīze ir arī iespēja, kas ļauj tirgū ienākt jauniem spēlētājiem ar jaunām idejām.
Covid-19 pandēmija ir bijusi un turpina būt milzīgs izaicinājums daudziem uzņēmumiem. Tomēr bažas par visaptverošu krīzi, kas varētu apmēros pārspēt 2008. gada finanšu krīzi, vismaz attiecībā uz Baltijas valstīm nav piepildījušās, jo ar krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atveseļošanu mums ir veicies krietni labāk nekā lielai daļai citu Eirozonas valstu. Neskatoties uz apstākļiem, vairākas nozares ir turpinājušas izaugsmi un arī pandēmijas ietekmētajās nozarēs daļa uzņēmumu spēja būt radoši un zibenīgi pielāgojās jaunajai realitātei. Lai gan pērn Latvijas IKP izaugsme bija negatīva, Finanšu ministrija lēš, ka šogad tā pieaugums varētu būt 3,7%, savukārt nākamgad jau sasniegt 5%.
Turklāt arī aptaujā par Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) noskaņojumu, kas tika veikta šī gada sākumā, secinājām, ka Latvijā lielākā daļa jeb nepilni 70% MVU tomēr noskaņoti optimistiski vai piesardzīgi optimistiski. Vairums arī plāno pieņemt jaunus darbiniekus, nevis samazināt to skaitu.
Uzņēmumu dibināšanā īpaši liels potenciāls sievietēm
Pandēmija nav bijusi šķērslis arī jaunu uzņēmumu dibināšanai, lai gan 2020. gada pavasarī, valstī sākoties ārkārtējai situācijai, šajā jomā bija vērojams iespaidīgs kritums. Pērn tika dibināts vismazāk jaunu uzņēmumu pēdējo 17 gadu laikā (vien 8938), kas varētu būt saistāms ar pandēmijas izraisīto neskaidrību, taču, vērtējot pagaidām pieejamos datus par šo gadu, izskatās, ka līkne atkal sāk lēnām virzīties uz augšu un līdzinās pirmspandēmijas laikam.
Uzsākāt uzņēmējdarbību pēdējo 12 mēnešu laikā?
SEB bankas dati liecina, ka kopumā Baltijā vīrieši ir daudz aktīvāki uzņēmumu dibinātāji, jo viņiem pieder divas reizes vairāk kompāniju nekā sievietēm, vienlaikus Latvijā to uzņēmumu īpatsvars, kas pieder sievietēm, ir nedaudz augstāks nekā abās pārējās kaimiņvalstīs. Turklāt vērojama sakarība — pieaugot uzņēmumu pastāvēšanas ilgumam, samazinās sieviešu — īpašnieču procents, no kā varētu izdarīt secinājumu, ka tieši pēdējos gados pieaug sieviešu vēlme un uzdrīkstēšanās īstenot savas ambīcijas uzņēmējdarbībā.
Latvijā ir tikai divas jomas, kurās sievietēm piederošu uzņēmumu ir vairāk — veselības un sociālā darba sektorā, kā arī izglītības sektorā. Savukārt vismazāk sievietes dibina uzņēmumu finanšu un apdrošināšanas sektorā, kā arī būvniecības un energoresursu sektorā. Aplūkojot dzimumu sadalījumu, redzam, ka tieši sievietēm ir liels potenciāls ienākt uzņēmējdarbībā, sniedzot savu pienesumu arī tādām nozarēm, kas tradicionāli vairāk bijušas vīriešu pārvaldītas.
Atbalsts izaugsmei ir pieejams
Sākums parasti nav viegls — daudz nezināmā, daudz izaicinājumu, tai skaitā finansiālu. Tomēr arī tiem uzņēmumiem, kas vēl ir pašā ceļa sākumā, ir pieejami dažādi atbalsta rīki.
Gan tiem, kas jau sākuši uzņēmējdarbību, gan tiem, kas vēl ir tikai idejas fāzē, dažādus resursus piedāvā LIAA. Savukārt finansējuma iegūšanai jauniem, sevi vēl nepierādījušiem uzņēmumiem vērtīgs sadarbības partneris ir finanšu institūcija Altum.
Arī bankas domā par to, kā palīdzēt uzņēmumiem veiksmīgāk startēt, piemēram, SEB banka jaundibinātiem uzņēmumiem piedāvā divus gadus izmantot bankas pakalpojumus bez maksas, tā sniedzot atbalstu jau no pirmās darbības dienas. Tāpat jauniem uzņēmumiem Pierīgas novados ir iespēja pretendēt uz finansējumu grantu programmā (ie)dvesma, savukārt tiem uzņēmumiem, kas pastāv jau vismaz 2 gadus, ir iespēja startēt Izaugsmes programmā, lai sasniegtu jau pavisam konkrētus mērķus un rezultātā piedzīvotu patiesu biznesa uzrāvienu. Turklāt eAkadēmijas atvērtās lekcijas pieejamas ikvienam, ne tikai programmas dalībniekiem.
Šogad sācies arī jaunais Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu periods, kur prioritāšu galvgalī liktas rūpes par klimatneitralitāti un digitalizāciju. Īpaša vērība pievērsta atjaunojamo energoresursu projektu realizācijai, kam tiks atvēlēti 139 miljoni eiro. Tāpat finansējums tiks izmantots, lai veicinātu produktivitāti, kas Latvijā pēdējos gados augusi, bet joprojām krietni atpaliek no ES vidējiem rādītājiem, kā arī sekmētu digitālu inovāciju radīšanu, uzņēmumiem vairāk sadarbojoties ar pētniecības centriem.
Digitalizācija — līdz galam nenovērtēta un neizprasta
Pandēmijas ietekmē mēs kā sabiedrība strauji esam kļuvuši digitālāki, un, pat ja visi pandēmijas laika paradumi nesaglabāsies, mūsu domāšana un vērtības jau ir piedzīvojušas pārmaiņas. Daži pavisam ikdienišķi piemēri. Tā vietā, lai dotos cauri visai pilsētai uz vienu klātienes tikšanos, mēs varam noorganizēt trīs tiešsaistes tikšanās pēc kārtas, neizejot no mājām. Varam nokārtot teju visus darījumus ar banku, pat hipotekāro kredītu, neatejot no datora, bet, ja kaut kas nebūs skaidrs, mums to izskaidros videokonsultācijā. Šādā kontekstā digitalizācija kļūst par veidu, kā varam atbrīvot savu laiku patiesi nozīmīgām lietām.
Pandēmijas izraisīto ierobežojumu laiks daļai uzņēmumu kļuva par iemeslu straujai e-komercijas attīstīšanai, kas pēkšņi bija kļuvusi par nepieciešamību. Turklāt dažiem uzņēmumiem šāds solis ne vien palīdzēja pārvarēt grūtāko periodu, bet pavēra arī iespējas sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām. Vienlaikus SEB dati liecina, ka Latvijas uzņēmumi joprojām ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem, izmantojot digitālos rīkus, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta komersantu digitalizāciju. Arī jau minētajā MVU aptaujā noskaidrojām, ka tikai 44% Latvijas MVU uzskata digitalizāciju par svarīgu savam biznesam (jauno jeb startap uzņēmumu vidū vairāk — 51%), kā arī lielākā daļa — teju 80% — pagaidām plāno fokusēties tikai uz pašmāju tirgu.
Varam secināt, ka daudzas no pieejamām iespējām pieraduma, piesardzības vai citu iemeslu dēļ tomēr neizmantojam, tāpēc šis ir piemērots laiks, lai tirgū ienāktu tādi uzņēmumi, kuri saredz digitalizācijas lielo potenciālu un plāno savu preci vai pakalpojumu eksportēt.
Ilgtspēja — jauna uzņēmuma stabilākais pamats
Agrīnā kapitālisma laiks, kas uzņēmējdarbībā vēl dominēja 15, pat 10 gadus atpakaļ, ir beidzies. Iestājies jauns laikmets, ko visspilgtāk varētu raksturot tieši ar vārdu ilgtspēja. Ilgtspēja nozīmē, ka uzņēmums cenšas darboties tā, lai peļņas gūšana būtu meistarīgi sabalansēta ar pienesumu sabiedrībai, kas mūsdienās vairs nav nekāda ekstra, bet absolūta nepieciešamība. Turklāt, parūpējoties par savu ilgtspēju, uzņēmums iegūs arī lielāku potenciālu izdzīvošanai krīzē.
Kamēr daļai esošo uzņēmumu ilgtspējas koncepta ieviešana var izrādīties diezgan liels izaicinājums, turklāt daļa par to nemaz nedomā, jauniem uzņēmumiem ir priekšrocība — tie var būt ilgtspējīgi jau no pirmās pastāvēšanas dienas. Kā to īstenot? Eksperti iesaka ilgtspēju iekļaut uzņēmuma vērtībās. Tādējādi pirms ikviena nopietnāka lēmuma pieņemšanas nāksies izvērtēt — vai tas ļaus uzņēmumam kļūt ilgtspējīgākam, palīdzēs virzīties pretī nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem.
Turklāt ilgtspēja aizvien vairāk ietekmēs arī uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu. Gan bankām, gan citiem finansētājiem ir svarīgi, lai uzņēmums redz tālāk par savu degungalu, domā par rītdienu un to pasauli, kas paliks mantojumā mūsu bērniem.
