Lai gan varētu šķist, ka ceļš no zinātnes lauciņa līdz savai uzņēmējdarbībai ir sarežģīts, pašmāju uzņēmums “SpirulinaNord” pierāda – liekot lietā unikālās prasmes un zināšanas, iespējams radīt vērtīgu un pieprasītu produktu, kuram visā pasaulē tikpat kā nav konkurentu.
No projekta idejas līdz uzņēmumam
Inženierzinātņu doktore Agnese Stunda-Zujeva ir zinātniece jau 15 gadus. Šobrīd viņa strādā par pētnieci un docenti Rīgas Tehniskajā universitātē, taču zinātnisko darbu viņa apvieno arī ar savu uzņēmējdarbību – A. Stunda-Zujeva ir SIA “SpirulinaNord” dibinātāja un biznesa attīstības vadītāja.
Viņas radītais uzņēmums nodarbojas ar spirulīnu audzēšanu – tās ir spirālveidīgas, mikroskopiskas aļģes, kuru augstā uzturvērtība ierindo produktu tā dēvēto “superfood” kategorijā. Lai gan šīs aļģes raksturīgas tropiskajam klimatam, pateicoties pašu radītām tehnoloģijām, uzņēmums spirulīnu audzē uz vietas Latvijā.
“Spirulīnu es atklāju, jo gribēju rakstīt jaunu pētniecisko projektu. Taču pētniecībā ir nenormāls konkurss, uzsaukumi un iespējas pretendēt ir reti, tāpēc biznesa ideja aizgāja ātrāk. Sākām to pārdot vēl pirms ieguvu savu pirmo pētniecisko projektu par spirulīnu,” stāsta pētniece A. Stunda-Zujeva.
Pielāgot produktu Rietumu tirgum
Zinātniece un uzņēmēja stāsta, ka 90% spirulīnu tirgus šobrīd veido Ķīna, kur iedzīvotāji ļoti iecienījuši jūras zāļu garšu. Taču citviet pasaulē šī garša nav īpaši iecienīta. “Kad spirulīnu izkaltē, tai parādās nepatīkams dīķa aromāts. Rietumos 9 no 10 cilvēkiem iepakojumu ar pulveri nemaz nevar apēst,” spirulīnu nelielo atpazīstamību skaidro A. Stunda-Zujeva.
Viņa atklājusi, ka tieši kaltēšanas procesā spirulīna iemanto nepatīkamo aromātu un zaudē uzturvērtību, tāpēc “SpirulinaNord” iet citu ceļu – audzēt un pārdot svaigu spirulīnu, kurai nav nekādas garšas vai smaržas.
Uzsākāt uzņēmējdarbību pēdējo 12 mēnešu laikā?
Līdzīgi spirulīnu audzē arī Bulgārijā un Francijā. Lai gan svaigu spirulīnu cena ir ap 100 eiro par kilogramu, dienā cilvēkam ieteicams uzņemt vien 7 gramus, kas izmaksā aptuveni 1.20 eiro.
Unikāla risinājuma radīšana
“SirulinaNord” pārstāv tā dēvēto “deep technology” uzņēmējdarbības veidu, skaidro A. Stunda-Zujeva. Tas nozīmē, ka produkta ražošanā tiek pielietotas padziļinātas zināšanas par kādu konkrētu nozari. “SpirulinaNord” gadījumā – pašu radītos reaktoros jeb “viedajos akvārijos” tiek nodrošināta gaisma, siltums un citi mikroaļģu audzēšanai nepieciešamie apstākļi.
Lai darbotos “deep tech” nozarē, vajadzīgas unikālas zināšanas par kādu nišu. Piemēram, A. Stunda-Zujeva doktora grādu ieguvusi ķīmijas tehnoloģijās, bet viņas kolēģe un “SpirulinaNord” līdzdibinātāja ir biotehnoloģiju eksperte.
Liekot lietā un apvienojot komandas zināšanas, iespējams radīt unikālu risinājumu. “Līdz ko tev ir kaut kas unikāls, kas nav citiem, zināmā mērā ir mazāka konkurence. Tas ir vieglāk,” uzsver A. Stunda-Zujeva.
Bizness – tas nav sarežģīti
Lai meklētu veidus, kā ideju pārvērst par biznesu, A. Stunda-Zujeva spirulīnu projekta pirmssākumos paviesojās RTU IdeaLAB. “Atnācu ar ļoti aptuvenu ideju. Man tā bija vienkārši – “spirulīna”. Tad profesionāli mentori tev soli pa solim palīdz. Uzdodot vienkāršus jautājumus par to, kas ir spirulīna, kāpēc lai kāds to ēstu, tu nodefinē vērtības, ko piedāvāt saviem klientiem,” stāsta uzņēmēja.
“Mans mērķis nebija taisīt baigo biznesu, bet vienkārši saprast zinātnes lietišķo daļu – kam to varētu vajadzēt. Taču izrādījās, ka veidot biznesu nav nemaz tik sarežģīti, ja idejai var rast atbalstu,” atklāj A. Stunda-Zujeva.
Vienlīdz būtisks ir finansiāls atbalsts idejas īstenošanai, neslēpj zinātniece un “SpirulinaNord” dibinātāja. SEB bankas un Pierīgas pašvaldību organizētājā grantu programmā (ie)dvesma “SpirulinaNord” 2019. gadā saņēma 10 000 eiro atbalstu no Stopiņu novada pašvaldības. Šos līdzekļus uzņēmums izmantoja jauna bioreaktora būvēšanai, kā arī turpina pilnveidoties, lai varētu sākt eksportēt izaudzēto svaigo spirulīnu.
Ja vēl apsverat ideju par savu biznesu, A. Stunda-Zujeva sākt ar potenciālo klientu uzrunāšanu. “Noskaidrojiet, kam šis risinājums būs vajadzīgs, kā arī pie pirmās iespējas dodiet produktu testēt,” mudina uzņēmēja. Tā tiek iegūtas gan vērtīgas atsauksmes, gan veidojas pirmā klientu bāze, kurus uzrunāt brīdī, kad uzņēmums būs gatavs.
