Kamēr vienā daļā Latvijas uzņēmumu mākslīgais intelekts (MI) jau kļuvis par ikdienas darba rīku, citur tas joprojām ir drīzāk izņēmums nekā norma. SEB bankas veiktās MVU aptaujas Baltic Business Outlook 2026 dati rāda izteikti nevienmērīgu ainu: kopumā MI izmanto 19 % uzņēmumu, taču starp nozarēm atšķirības ir ļoti krasas – no 48 % IT sektorā līdz 14 % lauksaimniecībā. Tas liek uzdot jautājumu: kāpēc vieni uzņēmumi MI ievieš strauji, bet citi paliek malā?
MI izmantošanas līderi Latvijā ir IT uzņēmumi (48 %), tiem seko profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji (33 %). Šajās nozarēs MI visbiežāk tiek izmantots programmēšanas atbalstam, izpētei, datu analīzei, dokumentu sagatavošanai un ideju ģenerēšanai.
Nākamajā grupā ierindojas ražošana (27 %), kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (23 %). Šajās nozarēs MI galvenokārt tiek izmantots administratīvo procesu optimizācijai, mārketinga un pārdošanas atbalstam, e veikalu satura veidošanai, kā arī klientu komunikācijai. Transporta un uzglabāšanas (22 %), kā arī būvniecības (18 %) nozarēs MI izmanto dokumentu sagatavošanai, informācijas meklēšanai un rēķinu apstrādei.
Izglītības un veselības aprūpes nozarē MI izmanto 20 % MVU, un to galvenokārt lieto informācijas apkopošanai, mācību vai pakalpojumu satura dažādošanai, kā arī kopsavilkumu veidošanai. Savukārt vispiesardzīgākā pieeja joprojām vērojama lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (14 %), kur MI pārsvarā kalpo ikdienas problēmu risināšanai, dokumentu sagatavošanai un informācijas iegūšanai.
“MI izmantošana Latvijas MVU sektorā vēl ir salīdzinoši sākotnējā stadijā. Nozaru griezums atklāj strukturālas atšķirības tā izmantošanā. Likumsakarīgi, ka zināšanu ietilpīgajās nozarēs, īpaši IT un profesionālajos pakalpojumos, MI ir integrēts darba procesos vairāk. Savukārt tradicionālajās nozarēs – ražošanā, tirdzniecībā, būvniecībā tas tiek izmantots mazākā mērā un vairāk vērsts un efektivitātes uzlabošanu, ne fundamentālām inovācijām,” skaidro Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists.
Tāpat viņš uzsver, ka zemāka MI izplatība lauksaimniecībā vai būvniecībā drīzāk atspoguļo nevis potenciāla trūkumu, bet gan tādas barjeras kā resursi vai zināšanas.
“MI izmantošana Latvijas MVU vidū pakāpeniski nostiprināsies un kļūs par būtisku konkurences faktoru, īpaši eksportējošiem uzņēmumiem. Taču tas rada risku, ka veidosies produktivitātes plaisa starp tiem, kas MI izmanto, un tiem, kas to ignorē. Ir redzama plaisa starp Latviju un kaimiņiem, tāpēc MI iesaiste uzņēmējdarbībā Latvijas MVU vidū ir jāpaātrina,” piebilst Dainis Gašpuitis.
Mākslīgā intelekta ieviešanai uzņēmuma ikdienā nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr tas var vērā ņemami optimizēt ikdienas darbus un uzlabot uzņēmuma rezultātus. Praksē uzņēmumi MI izmanto ļoti dažādi – sākot no vienkāršiem ikdienas uzdevumiem līdz specifiskiem nozares risinājumiem. Kādam pietiks ar lielo valodu modeļu integrāciju ikdienā, savukārt kādam būs noderīgi datorredzes risinājumi.
Agnis Jakubovičs, Baltijas vadošā mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāja APPLY dibinātājs un vadītājs, skaidro: “Mākslīgā intelekta ieviešanu uzņēmumos joprojām pavada aizspriedumi. Daudziem, it īpaši MVU, šķiet, ka šie risinājumi piemēroti tikai lieliem ražotājiem vai IT sektoram. Patiesībā tā nav. Inovācijas ir pieejamas jebkuram. Tomēr, lai saprastu, vai tās atbildīs konkrētā uzņēmuma prasībām un spēs atrisināt problēmas, nepieciešama padziļināta izpēte. Tā ļauj veiksmīgāk izvērtēt uzņēmuma tehnisko sagatavotību, izplānot projekta attīstības posmus, kā arī finansiālos ieguldījumus – kas īpaši svarīgi mūsdienu svārstīgajos apstākļos.”
Eksperti norāda, ka mākslīgais intelekts Latvijā pakāpeniski kļūst par ikdienas darba instrumentu. Vienlaikus uzņēmumiem svarīgi saglabāt pragmatisku pieeju, izvērtējot gan potenciālos ieguvumus, gan nepieciešamos ieguldījumus. Tuvākajos gados izšķiroša nozīme būs nevis uzņēmuma lielumam vai nozarei, bet gan spējai savlaicīgi identificēt procesus, kuros mākslīgais intelekts var radīt reālu pievienoto vērtību. Tie uzņēmumi, kuri spēs inovācijas ieviest pārdomāti un mērķtiecīgi, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.
*Baltic Business Outlook jeb Baltijas biznesa pārskats ir SEB bankas veidotas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas apkopojums, kas sniedz Baltijas uzņēmumu redzējumu par piecām jomām: apgrozījuma pieaugumu, nodarbinātību, eksportu, inovācijām un investīcijām. 2026.gada janvārī aptaujāti 1217 mazo un vidējo uzņēmumu Baltijā. Rakstā izmantotie rādītāji ir noapaļoti un balstīti uz aptaujas datiem no Latvijas MVU un atspoguļo vispārējās uzņēmēju tendences.
