Krāpnieki pastāvīgi vēršas pret organizācijām un uzņēmumiem. Uzziniet, kā atpazīt un aizsargāties pret krāpniekiem, kuri uzdodas par sadarbības partneri, uzņēmuma vadītāju, akcionāru vai citu svarīgu personu.
1. Viltus rēķini par precēm vai pakalpojumiem (IBAN krāpšana)
Krāpnieki izliekas par Jūsu piegādātāju vai sadarbības partneri, un nosūta e-pastu ar rēķinu (mudinot to apmaksāt pēc iespējas ātrāk).
Kam pievērst uzmanību?
Krāpnieki, izliekoties par sadarbības partneri, var izveidot ticamu e-pastu. Kritiski izvērtējiet katru saņemto e-pastu.
Kā sevi pasargāt, ja saņemat aizdomīgu ziņojumu:
- Vienmēr pārbaudiet, vai rēķins patiešām ir no Jūsu sadarbības partnera;
- Pārliecinieties, vai uzņēmuma dati un konta numurs sakrīt. Ja iepriekš esat veicis maksājumus šim saņēmējam, salīdziniet rekvizītus;
- Ja saņemta ziņa par rekvizītu maiņu, apstipriniet to ar sadarbības partneri, piemēram, telefoniski;
- Ja rodas šaubas par saņemtu e-pastu vai rēķinu, sazinieties ar sadarbības partneri, izmantojot viņu oficiālos kontaktus.
2. CEO krāpniecība – viltus e-pasti no uzņēmuma vadītāja
Krāpnieki sūta e-pastus, izliekoties par Jūsu uzņēmuma vadītāju, un pieprasa steidzamu maksājumu “konfidenciālam projektam”, “stratēģiskam darījumam” vai citam izdomātam iemeslam.
Kam pievērst uzmanību?
Krāpnieki var izmantot jūsu vadītāja vārdu, uzvārdu vai pat e-pasta parakstu. Rūpīgi izvērtējiet visus e-pastus un izvairieties no tūlītējas rīcības.
Kā sevi pasargāt, ja saņemat aizdomīgu e-pastu:
- Pārbaudiet e-pasta detaļas: sūtītāja adrese, rakstības stils, pielikumi;
- Nepadodieties spiedienam rīkoties steigā – tā ir bieži izmantota krāpniecības metode;
- Vienmēr saskaņojiet šādu pieprasījumu ar vadītāju telefoniski vai izmantojot citu saziņas kanālu.
3. Pikšķerēšanas e-pasti
Krāpnieki sūta e-pastus, izliekoties par SEB banku, un lūdz atjaunināt klienta profila informāciju.
Kam pievērst uzmanību?
Mēs nekad nelūgsim Jums atjaunināt informāciju, nosūtot saites uz internetbankas pieslēgšanās lapu.
Kā sevi pasargāt, ja saņemat aizdomīgu e pastu bankas vārdā:
- Neklikšķiniet uz saitēm e-pastā un nesniedziet nekādu personīgo informāciju;
- Nevadiet internetbankas pieejas datus, ja uz pieslēgšanos esat nonākuši caur e pastā esošu saiti;
- Ja rodas šaubas, sazinieties ar banku, izmantojot tās oficiālos kontaktus
4. Telefonkrāpniecība
Krāpnieki telefonsarunā uzdodas par bankas, Valsts policijas vai citas oficiālās institūcijas pārstāvjiem. Viņi uzdod daudz jautājumu, biedē ar finanšu vai juridiskām sekām, steidzina nekavējoties rīkoties un piekodina visu paturēt slepenībā.
Kam pievērst uzmanību?
Telefonkrāpnieki uzvar divu svarīgu faktoru dēļ – tie uzvedas ļoti pašpārliecinoši, dažreiz pat biedējoši, un panāk, ka upuris rīkojas ātri, bez domāšanas, bez konsultēšanās ar citiem kolēģiem.
Kā sevi pasargāt?
- Ja rodas aizdomas par zvanītāja identitāti, piemēram, zvans saņemts no ārvalstu telefona numura, bet zvanītājs stādās priekšā kā Latvijas iestādes pārstāvis, pārtrauciet sarunu un sazinieties ar viņa pārstāvēto iestādi, izmantojot oficiālos kontaktus;
- Nesniedziet telefonsarunā Jūsu personas datus, piekļuves kodus, paroles un citu sensitīvu informāciju;
- Ignorējiet aicinājumus pārskaitīt naudas līdzekļus uz kādu “drošāku kontu”, lai tos pasargātu – tā ir krāpšana;
- Ja Jums sāk skaidrot, kas jāsaka bankai, ja tā sāks uzdot jautājumus par netipiskiem darījumiem – tā ir skaidra norāde par krāpšanu. Krāpnieki mēģinās Jums iegalvot, ka veicamās darbības ir pilnīgi slepenas un neviens par tām nedrīkst uzzināt.
Ko uzņēmums var darīt jau tagad, lai palīdzētu darbiniekiem neuzķerties uz krāpnieku ēsmas:
- Izstāstiet darbiniekiem par visiem pastāvošajiem riskiem.
Krāpnieki var tos izmantot, mēģinot izkrāpt ne vien privātpersonas, bet arī uzņēmuma naudu. Mudiniet darbiniekus uzmanīgi izvērtēt jebkādus ar maksājumiem vai informācijas izpaušanu saistītus lūgumus.
Izvērtējiet uzņēmumā ieviestās norēķinu apstiprināšanas procedūras.
Vai tās pietiekami aizsargā uzņēmuma līdzekļus? Ieviesiet “četru acu principu” uzņēmuma internetbankas administratora tiesībām un maksājumu apstiprināšanai. Pārskatiet darbiniekiem piešķirtos maksājumu limitus. - Iedibiniet kārtību, kādā darbiniekiem jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem.
- Tas palīdzēs izsekot uzbrukumiem un savlaicīgi nodrošināties pret tiem. Tāpat radiet drošu ziņošanas vidi – ja darbinieks ar pieeju uzņēmuma internetbankai ir kļuvis par krāpšanas upuri kā privātpersona, krāpnieki var vērst nākamo uzbrukumu arī pret uzņēmumu.
Izvērtējiet informāciju, ko publicējat internetā. - Pirms kaut ko publicējat mājaslapā vai sociālajos tīklos, izvērtējiet, vai sniegtā informācija nevar būt noderīga krāpniekiem. Piemēram, neatklājiet iekšējo kārtību, kas var palīdzēt krāpniekam radīt ticamāku uzbrukumu.
Aicinām kritiski izvērtēt katru netipisku lūgumu, darbību vai ziņu. Krāpnieki nesnauž, esiet modri arī jūs!
