Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) finanšu iestādes aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem ar bankas un autentifikācijas datu ievadīšanu jebkādos negaidītos pieprasījumos. Ja noplūdušie dati nokļūs krāpnieku rīcībā, tie var palīdzēt krāpniekiem veidot daudz ticamākus un konkrētam cilvēkam pielāgotus krāpšanas scenārijus. Būtiski apzināties, ka šādu datu noplūžu sekas var būt ilgstošas, jo izkrāpto informāciju krāpnieki var izmantot ne tikai tuvākajās dienās vai nedēļās, bet arī pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Tas, ka saziņā tiek izmantota patiesa informācija par cilvēku, neapliecina, ka zvanītājs vai ziņas sūtītājs ir uzticams.
Bankas aicina pievērst uzmanību savai digitālajai drošībai – regulāri mainīt paroles un neizmantot vienu un to pašu paroli vairākos pakalpojumos, aktivizēt daudzfaktoru autentifikāciju, regulāri atjaunināt ierīču operētājsistēmas un lietotnes, kā arī internetbankā un mobilajā lietotnē noteikt saviem ikdienas paradumiem atbilstošus maksājumu limitus un aktivizēt paziņojumus par maksājumiem un citiem darījumiem.
“Pēc šāda mēroga datu noplūdes no CSDD vairumam Latvijas iedzīvotāju jārēķinās, ka krāpnieku rīcībā var būt patiesa informācija, ko viņi izmantos, lai radītu uzticību un panāktu sev vēlamu rīcību. Tas, ka zvanītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru, adresi vai pat kāda agrāka maksājuma detaļas, nenozīmē, ka viņam var uzticēties. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret jebkuru aicinājumu ievadīt bankas vai autentifikācijas datus, apstiprināt Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu vai veikt maksājumu. Ja šādu darbību neesat uzsācis pats, neko neapstipriniet. Pārtrauciet pieslēgumu vai saziņu un sazinieties ar banku vai iestādi pa tās oficiālajiem kanāliem. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka banka vai valsts iestāde nekad nelūgs telefoniski vai atsūtītā saitē izpaust internetbankas paroles, PIN kodus vai citus autentifikācijas datus,” uzsver Mārcis Pelcis, FNA Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs.
CSDD: klientu telefona numuri, e-pasta adreses un bankas dati nav izkrāpti
Kiberuzbrukumā CSDD, kurā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati, nav iegūti klientu telefona numuri, e-pasta adreses, bankas dati un pieejas informācija "e-CSDD" platformā, ziņo CSDD.
Direkcijā norāda, ka kiberuzbrukumā ietekmēti maksājumu kvītīs ietvertie personas dati, tostarp vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs, maksājuma summa, maksājuma veikšanas datums, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme, kā arī adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā adrese.
Vienlaikus CSDD vērš uzmanību, ka citi klientu personas dati netika ietekmēti, tostarp klienta telefona numurs, e-pasta adrese, bankas dati un pieejas informācija e-CSDD. Direkcijā skaidro, ka gadījumā, ja kopš 2008. gada ir veikts kāds maksājums par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem, pastāv iespēja, ka kiberuzbrukuma rezultātā varēja tikt skarti arī attiecīgā klienta personas dati.
Autorizējoties CSDD e-pakalpojumos "e.csdd.lv" un atverot sadaļu "Citi maksājumi" - "Maksājumu vēsture", ir iespēja apskatīt uz klienta attiecināmos maksājuma norakstus, proti, tajos atspoguļotos personas datus. Patlaban vēl tiek precizēts un analizēts kiberuzbrukumā ietekmēto aktuālo personas datu kategoriju apmērs, jo ne visi ietekmētie dati ir aktuāli.
Lai pasargātu sevi no krāpniecības:
- nekad neievadiet internetbankas piekļuves, maksājumu kartes vai autentifikācijas datus saitē vai vietnē, kas atvērta pēc negaidīti saņemta aicinājuma īsziņā, e-pastā, saziņas lietotnē vai telefona sarunas laikā
nekad neapstipriniet Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu, kuru neesat iniciējis pats - neuzticieties zvanam, īsziņai vai e-pastam tikai tādēļ, ka tā sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru, adresi vai citu personīgu informāciju
- izmantojiet drošas un katram pakalpojumam atšķirīgas paroles un, kur iespējams, aktivizējiet daudzfaktoru autentifikāciju
- regulāri atjauniniet tālruņu, datoru un citu ierīču operētājsistēmas un lietotnes, lai tajās būtu uzstādīti jaunākie drošības atjauninājumi
- internetbankās un mobilajās lietotnēs uzstādiet saviem ikdienas paradumiem atbilstošus maksājumu limitus
- aktivizējiet paziņojumus no bankas par maksājumiem un citiem darījumiem, lai ātri pamanītu aizdomīgas darbības
- nepakļauties steidzināšanai un biedēšanai, un tās iespaidā neizpaudiet savus datus neveiciet pārskaitījumus vai citus darījumus
- šaubu gadījumā pārtrauciet saziņu un pats sazinieties ar banku vai attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālajā tīmekļvietnē norādīto kontaktinformāciju.
Par drošu rīcību jāvienojas arī ģimenē
Pārrunājiet krāpšanas riskus arī ģimenē, īpaši ar bērniem un senioriem. Krāpnieki var izmantot publiski pieejamu vai nopludinātu informāciju, lai uzdotos par ģimenes locekli un, radot šķietamu ārkārtas situāciju, lūgtu steidzami pārskaitīt naudu. Ģimenē ieteicams iepriekš vienoties par drošības paroli vai frāzi, kas jānosauc šādā situācijā. Ja persona to nevar nosaukt, saziņa jāpārtrauc un ar tuvinieku jāsazinās pašam, izmantojot iepriekš zināmu tālruņa numuru vai citu uzticamu saziņas kanālu.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, apmeklējiet mājaslapu https://neuzkeries.lv vai sadaļu SEB bankas mājaslapā – seb.lv/infotelpa/finansu-krapniecibas-slazdi-ka-sevi-pasargat
