Mūsdienās finanses pārsvarā pārvaldām internetbanku platformās. Mēs saņemam naudu, mēs to pārskaitām, ieguldām, kā arī apmaksājam dažādus rēķinus. Tomēr ne visu interneta lietotāju nodomi ir nevainīgi – pa interneta datubāzēm mēdz klejot arī krāpnieki, kuri ar attīstītu tehnoloģiju klāstu bieži dara visu iespējamo, lai tiktu pie citu lietotāju internetbankas datiem un līdzekļiem. Kā sevi pasargāt, lai nenonāktu viņu ķetnās?
Krāpnieku mērķauditorija jau sen vairs nav tikai pensionāri. Mūsdienās krāpniecības metodes var maldināt cilvēkus jebkurā vecumā. Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī vien Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi vairāk nekā 3,9 miljonu eiro apmērā. Lai arī salīdzinājumā ar 2024. gadu zaudējumu apjoms ir samazinājies (2024. gada attiecīgajā periodā – 5,6 miljoni eiro), krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 17%.
Skaidrs ir viens – ja tev ir nauda un telefons, krāpnieki agri vai vēlu atradīs arī tevi. Tādēļ sniedzu četrus padomus, kas ļaus pasargāt savu naudu no krāpniekiem internetā.
1. Pievērs uzmanību, kad veido paroles
Spēcīga parole ir drošības pamats, kas pasargā mūsu privātos datus, tā skaitā arī informāciju internetbankā. Veidojot paroles, jāpadomā – vai šī parole nav par vispārīgu? Droša parole ir gara, ieteicams no 12 līdz 16 rakstu zīmēm, jo sarežģītākas paroles bieži nodrošina stingrāku aizsardzību. Svarīgi, lai parole ir unikāla un specifiska pašam lietotājam, tādejādi apgrūtinot tos, kas tās centīsies paroli ļaunprātīgi atminēt.
Veidojot paroles, noteikti nav ieteicams izmantot vispārīgus vārdus kā “parole” vai pat periodiskus skaitļus “1234...”. Un nevajag izmantot vienu paroli vairākās platformās.
2. Nedalies ar savu personīgo un sensitīvo informāciju
Tas attiecas ne tikai uz internetbankas piekļuves datiem. Pārliecinies, ka savās publiskajās vietnēs (piem. Facebook, Intagram platformās) kāds nevarētu uziet tavu bankas informāciju – kartes numurus, PIN paroles u.c.
Kā arī pārliecinies, ka interneta dzīlēs krāpnieki nevarētu piekļūt sensitīvai informācijai par tevi, piemēram, adresei, tavai skolai vai darba vietai, ģimenes locekļu vārdiem u.c. Krāpniekiem nevajag daudz, lai darītu savu darbu.
3. Neatbildi uz aizdomīgām ziņām vai e-pastiem
Tās var ienākt arī tērzēšanas lietotnēs, personīgajos e-pastos, brīdinot par kādu “neatliekamu” darbību. Piemēram, “ir atnācis tavs sūtījums” vai “nepieciešams aktivizēt jauno internetbanku”. Ziņai nereti ir pievienotu saite, kas pirmajā acu uzmetienā nešķiet īpaši aizdomīga.
Iesaku pievērst uzmanību norādītajai interneta saites struktūrai. Valsts institūciju oficiālās mājaslapas vienmēr beigsies ar (…).gov.lv. Tomēr, uzņēmumu e-pastus ne vienmēr ir tik viegli pārbaudīt. Ja ir radušās pat vismazākās aizdomas, noteikti ir vērts pārbaudīt. Piemērām, attiecīgā uzņēmuma mājaslapā piemeklējot oficiālo e-pasta adresi un to salīdzinot to ar ziņā saņemto. Ja abas saites nesakrīt, nekādā gadījumā neatveriet saņemto saiti.
4. Uzmanies no “DeepFake”
Attīstoties tehnoloģijām, krāpnieku ikdienas darbs tiek būtiski atvieglots, bet zaudējumu apjoms tikai turpina augt.
Kas ir “DeepFake” jeb dziļviltojumi? Attīstoties mākslīgā intelekta tehnoloģijām, krāpnieku metodes paplašinās. Dziļviltojumi īsumā ir ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts viltots attēls, video vai audio, kas ļoti pārliecinoši atdarina īsta cilvēka izskatu, balsi vai uzvedību.
Kas padara to bīstamu, ir dziļviltojuma spēja manipulēt ar mūsu emocijām. Iztēlojies, ka pēkšņi saņem zvanu – kāds tev tuvs cilvēks ir iekļuvis autoavārijā un steidzami nepieciešama nauda. Cilvēki ir emocionālas būtnes, un daudzi no mums šādās situācijās vēlēsies palīdzēt un pārskaitīt naudu. Tomēr var izrādīties, ka šis zvans ir viltots. Krāpniekiem vajadzīgas tikai pāris sekundes ar cilvēka balss ierakstu, lai radītu pārliecinošus dziļviltojumus.
Neliels drošības paņēmiens, kā pasargāt sevi no maldinošiem zvaniem un mākslīgā intelekta radītiem viltojumiem, ir ar tuviniekiem vienoties par “slepeno vārdu” – frāzi, ko zināt tikai jūs. Tā kā šādu privāti norunātu informāciju tehnoloģija nespēj atminēt, aizdomīga zvana laikā var pajautāt: “Kāds ir mūsu slepenais vārds?” Tas ļauj ātri saprast, vai sarunas biedrs ir īsts. Papildu drošībai vienmēr var pārbaudīt informāciju, piezvanot vai uzrakstot īsziņu pašam cilvēkam, lai pārliecinātos, ka situācija ir patiesa.
