Lai gan lielākā daļa Latvijas vecāku piešķir bērniem kabatas naudu, daudzi to dara bez konkrētas sistēmas vai mērķa. SEB bankas 2025. gada jūnijā veiktā aptauja rāda, ka vairāk nekā puse vecāku pārliecināti – kabatas nauda palīdz attīstīt atbildīgu attieksmi pret finansēm, taču praksē strukturēta pieeja ir tikai daļai ģimeņu.
Tā vietā, lai kabatas nauda kļūtu par vērtīgu finanšu pratības rīku, tā nereti tiek piešķirta "pēc vajadzības" – un rezultātā bērniem trūkst iespēju iemācīties plānot, rēķināties ar ierobežotu budžetu un uzņemties atbildību par saviem tēriņiem.
Kabatas nauda – mācību instruments vai neierobežotas tērēšanas iespējas?
Aptaujas dati rāda, ka 88% Latvijas vecāku piešķir bērniem kabatas naudu. Vairums jeb 47% dod līdz 20 eiro mēnesī, 37% – no 21 līdz 50 eiro, un aptuveni katrs astotais bērns saņem 51–100 eiro. Tikai 9% vecāku norāda, ka kabatas naudu nedod vispār.
Tas nozīmē, ka bērni tiek pakāpeniski iesaistīti finanšu jautājumos un sāk attīstīt izpratni par naudas vērtību. Taču kabatas nauda pati par sevi vēl nenozīmē finanšu pratību. Tā kļūst par mācību līdzekli tikai tad, ja ir skaidri noteikumi: kad un cik tiek piešķirts, kāpēc, un ko darīt, ja nauda beidzas.
53% vecāku piešķir papildu naudu tikai tad, ja bērns var pamatot, kāpēc iepriekšējā summa beigusies. Katrs ceturtais nedod papildus naudu vispār – uzskatot, ka tā ir iespēja bērnam saprast budžeta plānošanas nozīmi. Daļa izmanto elastīgu pieeju – piešķir papildu naudu, bet samazina nākamā perioda summu.
Šeit svarīgi atcerēties: ja bērns pierod, ka naudu vienmēr varēs palūgt un saņemt, neveidojas izpratne par budžeta robežām un nepieciešamību plānot. Tajā pašā laikā bērns var apgūt daudz vērtīgākas prasmes, ja papildu nauda tiek nopelnīta – piemēram, par īpašiem mājas vai dārza darbiem.
Daudziem nav konkrētas sistēmas
Aptauja atklāj, ka 45% vecāku kabatas naudu piešķir pēc nepieciešamības, bez noteikta grafika vai summas. Tikai 29% dod konkrētu summu regulāri, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī. Vēl 26% atzīst, ka viņiem ir sava sistēma, bet naudas apmērs mainās atkarībā no bērna uzvedības, paveiktajiem darbiem vai citiem nosacījumiem.
Lai bērni iemācītos naudu pārvaldīt, ir svarīgi, lai viņi zina, kad un cik bieži kabatas nauda tiks dota, cik daudz, un kā šo summu pārvaldīt līdz nākamajam reizei. Tas imitē reālo dzīvi pieaugušajiem – algu, stipendiju vai citu regulāru ienākumu.
Kā kabatas naudu padarīt par vērtīgu mācību rīku
Ieviesiet regularitāti
Noteikta summa, kas tiek piešķirta regulāri, piemēram, katru pirmdienu vai mēneša pirmajā dienā – palīdz bērnam apgūt plānošanas prasmes un saprast, kā rēķināties ar pieejamo naudu ilgākā laika posmā.
Runājiet par naudas lietām
Pavaicājiet, kā bērns izmantoja kabatas naudu, un kopīgi pārrunājiet, kas izdevās labi un ko varētu uzlabot. Šādas sarunas palīdz labāk izprast bērna domāšanas veidu un sniedz vērtīgu atgriezenisko saiti.
Iedrošiniet uzkrāt
Palīdziet bērnam iemācīties atlicināt daļu naudas lielākiem mērķiem, piemēram, jaunam velosipēdam vai citai sen kārotai lietai.
Iesaistiet bērnu ģimenes budžeta plānošanā
Parādiet, kā tiek plānoti ikdienas izdevumi, piemēram, kopīgi sagatavojiet budžetu ģimenes kino vakaram, iekļaujot arī uzkodu iegādi. Tas palīdz bērnam saprast, kā nauda tiek pārvaldīta reālās situācijās.
Kabatas nauda var būt viens no pirmajiem soļiem bērna ceļā uz atbildīgu finanšu pārvaldību. Taču, lai šis process būtu veiksmīgs, ir jābūt konsekventai pieejai, regulārai komunikācijai un vēlmei mācīt, ne tikai dot.
Bērns, kurš jau no mazotnes iemācās, kā sadalīt naudu, kā atlikt sapņu pirkumiem un kā tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, pieaugot būs daudz gatavāks gan lieliem finanšu lēmumiem, gan ikdienas tēriņu izvērtēšanai.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
