Melnā piektdiena kalendārā ir tikai viena diena, taču atlaižu sezona sen vairs neaprobežojas ar vienu piektdienu. Izpārdošanas sākas vairākas nedēļas iepriekš, turpinās visu novembri un nemanāmi pāriet Ziemassvētku iepirkšanās laikā. Piedāvājumu ir daudz, atlaižu procenti kļūst arvien lielāki, bet reklāmas mudina pasteigties, jo izdevība esot spēkā “tikai šodien”.
Šādos apstākļos viegli nopirkt ne tikai to, kas jau sen plānots, bet arī lietas, kuras vēl pirms dažām dienām nemaz nebija vajadzīgas. Tāpēc labs finanšu plāns Melnajai piektdienai sākas nevis ar jautājumu “kur šobrīd ir lielākā atlaide?”, bet ar jautājumu: ko es patiesībā gribēju nopirkt vēl pirms uzzināju par šo atlaidi?
Atlaide vēl nenozīmē ietaupījumu
Jauns telefons, dators vai sadzīves tehnika var būt izdevīgs pirkums, ja tas jau sen plānots un atliek vien sagaidīt piemērotāku cenu. Savukārt, ja 150 eiro vērtu lietu nopērkam par 100 eiro tikai tāpēc, ka tā maksā par 50 eiro mazāk, nevis tāpēc, ka mums tā ir vajadzīga, patiesībā neesam ietaupījuši 50 eiro. Esam iztērējuši 100.
Un tieši atlaide nereti kļūst par iemeslu nopirkt kaut ko, kas sākotnēji nemaz nav bijis plānots.
SEB bankas aptaujā* 24% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka starp viņu biežākajiem “naudas pazudinātājiem” ir akcijas preces, kas patiesībā nav bijušas vajadzīgas, savukārt 22% min impulsīvus pirkumus internetā.
Tāpēc atlaižu sezonai vērts sagatavoties iepriekš: izveidot plānoto pirkumu sarakstu un pierakstīt to cenas. Sākoties izpārdošanām, būs vieglāk novērtēt, vai piedāvājums patiešām ir izdevīgs, nevis paļauties tikai uz reklāmā izcelto atlaides procentu.
Arī spontāniem pirkumiem var paredzēt nelielu summu. Problēmas parasti sākas tad, ja 20 vai 30 eiro vērti “izdevīgi” pirkumi mēneša laikā nemanot sakrājas vairākos simtos. Turklāt šī sajūta daudziem nav sveša: gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēneša beigās viņiem ļoti bieži vai reizēm nav īsti skaidrs, kur palikusi daļa iztērētās naudas.
Labs pārbaudes jautājums pirms pirkuma ir vienkāršs: vai šī prece būtu pirkumu sarakstā arī bez atlaides? Dārgāka neplānota pirkuma gadījumā var palīdzēt arī 24 stundu nogaidīšanas princips. Internetveikalā preci var atstāt grozā un pie lēmuma atgriezties nākamajā dienā. Nereti ar šo laiku pietiek, lai saprastu, vai prece tiešām ir vajadzīga vai vēlme to nopirkt radusies tikai konkrētajā brīdī.
Kredītkarte dod papildu elastību, bet neaizstāj budžetu
Plānojot lielāku pirkumu, var noderēt arī kredītkarte. Tā dod papildu elastību, ļaujot izmantot pieejamo kredītlimitu vai kartes kontā esošos savus līdzekļus. Turklāt kredītkartēm ir arī papildu priekšrocības, piemēram, pirkumu apdrošināšana.
Vienlaikus kredītlimits nav papildu ienākumi, un izmantotā summa būs jāatmaksā. Tāpēc pirms pirkuma svarīgi izvērtēt ne tikai preces cenu, bet arī to, cik liela daļa no pieejamā kredītlimita būs nepieciešama un kā tā tiks atmaksāta.
Atkarībā no SEB kredītkartes atmaksas veida ir pieejama iespēja kredītlimitu izmantot līdz 45 dienām bez procentiem, ja izmantotā summa tiek pilnībā atmaksāta noteiktajā termiņā, vai arī kredītlimitu atmaksāt pakāpeniski. Katrā gadījumā jāņem vērā konkrētās kartes nosacījumi.
Vērtīgākiem pirkumiem var noderēt arī apdrošināšana
Pērkot telefonu, datoru vai citu vērtīgāku preci, svarīga ir ne tikai cena, bet arī tas, kas notiek, ja ar pirkumu vēlāk atgadās kas neparedzēts.
SEB kredītkartēm pirkumu apdrošināšana ir iekļauta automātiski un par to atsevišķi nav jāmaksā. Tā attiecas arī uz pirkumiem internetā un ārvalstīs, ja tie apmaksāti ar kredītkarti vai no kredītkartei piesaistītā konta. Apdrošināšana ir spēkā 365 dienas no brīža, kad prece ir saņemta.
Lielākajai daļai apdrošināto ikdienas pirkumu atlīdzības limits ir līdz 5000 eiro, savukārt noteiktām preču grupām, tostarp mobilajiem telefoniem un datortehnikai, tas ir 500 eiro.
Šāda papildu aizsardzība var noderēt pavisam ikdienišķās situācijās, kad ar jauno pirkumu notiek kas neparedzēts. Piemēram, If Apdrošināšana pieredzē bijis gadījums, kad sporta zāles ģērbtuvē uz sola atstātas brilles nejauši tika saplēstas. Zaudējumi pārsniedza 300 eiro un tika kompensēti, pateicoties apdrošināšanai. Citā gadījumā apdrošināšana varēja palīdzēt, kad uz klēpjdatora tika nejauši izliets ūdens.
Vienlaikus pirkumu apdrošināšana nav aizsardzība pilnīgi visās situācijās. Piemēram, tā neattiecas uz nepiegādātu preci vai strīdiem ar tirgotāju par kvalitāti. Tāpēc pirkuma drošība sākas jau ar uzticama tirgotāja izvēli, bet kredītkarte un pirkumu apdrošināšana var dot papildu elastību un drošības sajūtu, veicot vērtīgāku pirkumu.
Atlaižu sezona ir “ražīgs” laiks arī krāpniekiem
Novembrī un decembrī pieaug ne tikai pircēju aktivitāte, bet arī iespēja sastapties ar krāpniecību. Cilvēki salīdzina cenas, veic vairākus pasūtījumus vienlaikus un gaida ziņas par piegādēm. Šādā situācijā ziņa par neticami izdevīgu piedāvājumu vai nelielu piemaksu par sūtījumu var šķist pilnīgi ticama.
Ja prece, kas parasti maksā 200 eiro, pēkšņi tiek piedāvāta par pāris desmitiem eiro, pirms maksājuma veikšanas ir vērts rūpīgi pārbaudīt pārdevēju. Ļoti zema cena pati par sevi vēl nepierāda krāpniecību, taču ir iemesls pievērst uzmanību detaļām.
Jāpārbauda, vai internetveikalā norādīts pārdevēja nosaukums un kontaktinformācija, kādi ir piegādes un preču atgriešanas nosacījumi un ko par tirgotāju raksta citi pircēji. Arī pazīstama veikala vietnei vizuāli līdzīga lapa var izrādīties viltota, tāpēc svarīgi pārbaudīt pašu interneta adresi.
Sūtījums tiešām ir ceļā. Bet vai ziņa ir no kurjera?
Vairāki vienlaikus gaidīti pasūtījumi ir labs iemesls būt īpaši uzmanīgiem ar īsziņām par piegādi. Piemēram, paziņojums “Jūsu sūtījumu nevar piegādāt, samaksājiet 1,99 eiro” var pienākt tieši tajā dienā, kad patiešām gaidāma paka.
Pirms klikšķināt uz saites un ievadīt kartes datus, sūtījuma statusu drošāk pārbaudīt kurjera oficiālajā vietnē vai lietotnē. Tas pats attiecas uz īpašajiem piedāvājumiem e-pastā un sociālajos medijos. Ja piedāvājums šķiet interesants, drošāk veikala adresi pārlūkā ievadīt pašam, nevis izmantot atsūtīto saiti.
Ar maksājuma apstiprināšanu nevajag steigties
Krāpnieki cenšas panākt, lai cilvēks steigā apstiprina maksājumu vai pieslēgšanos internetbankai, nepievēršot uzmanību ekrānā redzamajai informācijai.
Pirms ievadīt Smart-ID PIN kodu vai apstiprināt citu autentifikācijas pieprasījumu, jāpārbauda, kādu darbību paredzēts apstiprināt, kāda summa norādīta un kam tā paredzēta. Ja maksājums vai pieslēgšanās nav paša sākta darbība, pieprasījumu apstiprināt nedrīkst.
Papildu drošībai vērts pārskatīt arī karšu un pārskaitījumu limitus un aktivizēt paziņojumus par darījumiem. Tas palīdz ātrāk pamanīt neparastas darbības kontā.
Labs pirkums ir tāds, ko nenožēlo decembrī
Melnā piektdiena var būt piemērots brīdis, lai lētāk iegādātos sen iecerētu preci vai savlaicīgi sagādātu Ziemassvētku dāvanas. Taču atlaide nav iemesls pirkt kaut ko tikai tāpēc, ka piedāvājums drīz beigsies.
Turklāt nevajadzīgs pirkums ne vienmēr nozīmē tikai dažus eiro.
SEB bankas aptaujā 14% iedzīvotāju norādījuši, ka dārgākais spontānais vai nevajadzīgais pirkums, ko viņi nožēlo, maksājis no 51 līdz 100 eiro, 8% min 101 līdz 200 eiro, bet 5% atzīst, ka šāds pirkums izmaksājis vairāk nekā 300 eiro.
Pirms pirkuma vērts pārbaudīt četras lietas: vai prece tiešām ir vajadzīga, vai atlaide ir reāla, vai pirkums iekļaujas budžetā un vai pārdevējs ir uzticams. Ja kaut viena atbilde nav pārliecinoša, pirkumu var atlikt un pie tā atgriezties nākamajā dienā.
Galu galā svarīgākais nav novembrī nopirkt pēc iespējas vairāk, bet iegādāties vajadzīgo par labu cenu, nepārtērēties un iepirkties droši. Un pat šķietami nelieliem tēriņiem ir nozīme: vairāk nekā trešdaļa jeb 36% aptaujāto lēš, ka, atsakoties no sava biežākā “naudas pazudinātāja”, mēnesī varētu ietaupīt vairāk nekā 50 eiro.
Tikai bagāti cilvēki var atļauties nekrāt nākotnei
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
