Nekustamā īpašuma tirgū jau kādu brīdi īpaši iecienīti kļuvuši jaunie projekti, kas potenciālos pircējus uzrunā ar kvalitāti, komfortu un energoefektivitāti. Taču parādījusies vēl kāda tendence – pircēji dzīvokļus nu “izķer” pat vēl neuzbūvētos projektos.
Mainīt esošo mājokli tuvākā gada laikā plāno 22% Latvijas iedzīvotāju, secināts aptaujā, ko pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica sadarbībā ar SEB banku. Teju 30% no tiem, kuri gatavi mainīt mājokli, izvēlēsies īpašumu Rīgā vai Pierīgā.
Gados jaunāki cilvēki plāno īrēt nevis pirkt
Apmēram 12% aptaujāto tuvākajā nākotnē plāno jauno mājokli pirkt, savukārt 6% gatavojas mainīt esošo dzīvesvietu un jauno mājokli īrēt. Vēl 4% nav izlēmuši, pirkt vai īrēt, bet plāni mainīt esošo dzīvesvietu ir arī viņiem.
Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt īrēt jaunu mājokli plāno gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
“Biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt nevis pirkt mājokli, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Savukārt izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei iedzīvotāji visbiežāk pamato ar vēlmi pēc stabilitātes un apņemšanos savus līdzekļus investēt sev piederošā nekustamā īpašumā, nevis maksāt par mājokļa īri. Turklāt, ieguldījumu nekustamajā īpašumā iedzīvotāji uzskata par drošu ilgtermiņa investīciju,” saka Kantar Zīmolvedības eksperte Inta Priedola.
Jaunbūves izvēlas ilgāka kalpošanas laika dēļ, vecākus projektus – cenas dēļ
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem gandrīz 40% iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā plāno mainīt dzīvesvietu, meklēs dzīvokli ēkā, kas uzbūvētā pēc 2000. gadā. Vēl 30% meklēs mājokli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada.
“Vērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājokļa kredītiem, redzam, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas jaunbūves, tostarp arī otrreizējā tirgū. Jaunais projekts spēj klientam nodrošināt labākus dzīves apstākļus, nodrošinot gan ērtāku un attīstītu infrastruktūru, gan augstāku dzīves kvalitāti. Redzam, ka jaunajos projektos cilvēki rezervē dzīvokļus jau būvniecības sākumposmā – to liek darīt gan nepietiekamais piedāvājums tirgū, gan augošās cenas. Tāpat aug pieprasījums pēc dzīvokļiem kvalitatīvi renovētajās ēkās. Tomēr vislielāko pieaugumu šogad vērojam privātmāju segmentā – finansēšanas apjoms šajā segmentā gandrīz divkāršojies, bet darījumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 60%,” skaidro SEB bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns.
Dzīvē vajag jaunus projektus!
Svarīgākie argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas jaunbūves, ir garantija un ilgāks kalpošanas laiks, pārliecība, ka jaunie projekti ir labāki un komfortablāki par vecajiem, ka tajos tiek izmantoti kvalitatīvi būvmateriāli, kā arī tie visbiežāk ir energoefektīvāki un līdz ar to būs zemākas izmaksas par apkuri, liecina Kantar aptaujas dati. Savukārt vecāku ēku galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām, ir zemākas cenas. Turklāt vairāki respondenti atzīmē, ka neuzticas jauno projektu kvalitātei.
“Būvniecības kvalitāte un ēku energoefektivitāte šobrīd kļūst arvien svarīgāki faktori iedzīvotājiem gan iegādājoties, gan būvējot māju. Meklējot dzīvokli, vienmēr svarīgi izpētīt attīstītāju, uzzināt vairāk par būvmateriāliem, kas tiek izmantoti, par inženiertehniskiem risinājumiem, jo tas nav stāsts tikai par ēkas kvalitāti kopumā, bet arī par to energoefektivitāti. Dzīvošana ēkā ar augstu energoefektivitātes klasi nozīme gan veselīgāku klimatu miteklī, gan zemākus rēķinus. Savukārt SEB banka, iedzīvotājus, kuri izvēlas šādu mājokli, atbalsta ar izdevīgākiem finansēšanas nosacījumiem, tagad piedāvājot Zaļo mājokļa kredītu. Turklāt šis aizdevums ir paredzēts ne tikai dzīvokļiem jaunajos projektos, bet arī renovētām ēkām un privātmājām,” turpina Māris Opincāns.
Rīga piesaista ar darba vietām, Pierīga – ar dabu un labāku cenu
Meklējot jauno dzīvesvietu, 30% no tiem, kuri plāno to mainīt, izvēlēsies Rīgu vai Pierīgu, liecina aptaujas dati.
Kā norāda Inta Priedola, Rīgu izvēlas tāpēc, ka tur ir darba vieta vai plašākas iespējas darbu atrast, kā arī iespēja saņemt lielāku atalgojumu. Citu reģionu iedzīvotāji vēlētos mainīt dzīvesvietu uz galvaspilsētu arī aktīvākas kultūras dzīves dēļ, kā arī, mainoties ģimenes apstākļiem, piemēram, pēc laulībām.
Savukārt uz Pierīgu no galvaspilsētas pārceļas dabas, svaiga gaisa un klusuma, ka arī cenu dēļ, jo dzīvokļi Pierīgā ir lētāki. Uz Rīgas reģionu pārceļas arī tie, kuri vēlas pirkt vai būvēt māju ģimenes pieauguma dēļ un kuriem ir vēlme, lai bērni augtu tuvāk dabai.
“Aptaujas rezultāti saskan arī ar mūsu datiem – vairāk nekā 80% no finansējuma, kas 2021. gada pirmajos 9 mēnešos piešķirts dzīvokļu iegādei, paliek Rīgā un Pierīgā – tas ir aktīvākais reģions. Runājot par privātmājām, redzam, ka puse no finansējuma ir Pierīgā, bet 15% – Rīgā, kas skaidrojams arī ar īpašuma pieejamību. Novērojam arī tendenci, ka klienti, kuriem jau šobrīd ir kredīts, nolemj iegadāties vai būvēt lielāku mājokli, izmantojot starpfinansējuma risinājumu. Starpfinansējums palīdz pāriet no esošā mājokļa jauno mājokli, uz noteiktu brīdi esot ar divām saistībām un diviem īpašumiem,” noslēdz Māris Opincāns.
