Nekustamo īpašumu eksperts Filips Baumanis ne sevišķi pievilcīgu mājokļu iegādi dēvē par savu hobiju. Viņš atjauno un pārdod tos jau krietni glaimojošākā izskatā. Eksperts aicina nebaidīties no neremontētiem mitekļiem, atrast tajos slēpto potenciālu, kā arī sniedz padomus, kas palīdzēs atbildēt uz jautājumu – īrēt vai pirkt.
Iemīlēšanās remontdarbos
Filips Baumanis pirmo nekustamo īpašumu iegādājās pirms aptuveni 7 gadiem, kad darbavietas maiņas rezultātā krietni pieauga viņa ienākumi. Lai gan Filipa alga bija kļuvusi vairākkārt augstāka, viņš secināja, ka mēneša beigās naudas vienalga necik daudz pāri nepaliek. Meklējot ilgtermiņa risinājumu šai situācijai, viņš nolēma nevis vienkārši krāt naudu, bet gan ieguldīt to lielākos mērķos.
Savu interesi par remontdarbiem un nekustamo īpašumu F. Baumanis atklāja, kad kopā ar sievu izremontēja ģimenes māju. Abi apjauta, ka arī ne sevišķi pievilcīgajos mājokļos mīt liels potenciāls.
“Atradām īpašumu un metāmies šajā piedzīvojumā, neapzinoties, cik tas būs sarežģīti. Mēs pat neapjautām, ko tas nozīmē, kāds izaicinājums ir cīņa ar meistariem, kuri ir vairāk mākslinieki nekā lietpratēji,” atceras F. Baumanis.
Dzīvoklis ar raksturu
Iegādājoties mājokli, jāpievērš uzmanība vēstures izveidotajam īpašuma raksturam, uzskata F. Baumanis. Viņš paskaidro, ka blokmājām jeb padomju laika mājām bieži šis īpašais raksturs nepiemīt, jo tās ir būvētas sērijveidā. Līdz ar to identiskus mājokļus pārdošanai var piedāvāt vēl vismaz 200 cilvēku.
“Ideāli ir, ja mājā remonts nav veikts kopš 1980. gadiem. Mēs tādu atradām. Protams, tajā brīdī tas izskatījās dramatiski. Vēlāk, kad draugiem rādījām mājokļa bildes ar pirms un pēc remonta, viņi teica, ka, ieraugot ko tādu, noteikti izbītos un bēgtu prom. Šādos mājokļos ir nianses, ko parasti nenovērtē, lietas, kas daudziem šķiet vecas un nepievilcīgas, bet vērīga acs saskata to, kas slēpjas aiz krāsas kārtām, vecajām tapetēm, saplaisājušās krāsns. Tas viss ir jānovērtē un jāsaglābj. Kad mājoklī viss ir savests kārtībā un to piedāvā īrniekiem, viņi to novērtē, jo tā nav kārtējā hruščovka, bet kaut kas ar savu raksturu, turklāt tikai vienā eksemplārā,” F. Baumanis stāsta.
Kam uzticēt remontu
Remonts ir laikietilpīgs process, atzīst F. Baumanis. Ja pašiem nav laika veikt remontu, labāk samaksāt uzņēmumam, kuram var iedot atslēgas, izklāstīt vīziju un pretī saņemt jau gatavu īpašumu. Taču bieži par šādiem pakalpojumiem nākas krietni pārmaksāt. Turklāt arhitekti, firmas un strādnieki var arī nepiepildīt visas tavas ieceres.
Prasmi pašu spēkiem izremontēt mitekli var apgūt tikai ar laiku. Darot to arvien biežāk, paplašinot īpašumus un apgūstot jaunas zināšanas, ar laiku sapratīsi, kā to paveikt lēti un kvalitatīvi. Šādi tiek iegūtas zināšanas arī par produktiem, kas nepieciešami remontdarbiem un kur tos ir izdevīgāk iegādāties. Taču, ja remonts jāapvieno ar ģimenes dzīvi un pilna laika darbu, tad viegli nebūs, teic F. Baumanis.
Mūžsenais jautājums – īrēt vai pirkt
Lai gan pastāv uzskats, ka pirkt dzīvokli vienmēr ir daudz izdevīgāk nekā to īrēt, F. Baumanis norāda, ka to tomēr nevar tik kategoriski apgalvot. Pērkot īpašumu, jārēķinās ar to, ka būs salīdzinoši lielas pirmreizējās izmaksas, ko veido vairākus tūkstošus eiro liela pirmā iemaksa, nodevas valstij, kā arī maksājumi par notāra pakalpojumiem, īpašuma vērtēšanu u.c.
F. Baumanis uzskata, ka dzīvokļu izīrētāji reti ievēro investīciju pamatprincipus. Piemēram, investori īpašumu izīrēšanā plaši izmanto 1% principu. Tas nozīmē, ka īpašums tiek izīrēts par mēneša maksu, kas atbilst 1% no pirkuma summas. Proti, ja dzīvoklis maksā 30 000 eiro, tad to izīrē par 300 eiro mēnesī, tādējādi gadā atgūstot 12% no pirkuma summas.
F. Baumanis gan ir novērojis, ka Rīgā šo 1% likmi ir grūti sasniegt, jo arī par 80 000 eiro pirktus dzīvokļus nākas izīrēt par 300 eiro mēnesī. Tāpēc ikmēneša kredītmaksājums par līdzvērtīga dzīvokļa iegādi varētu būt augstāks par tā īres maksu.
Kā sakrāt pirmajai iemaksai
F. Baumanis norāda, ka liels šķērslis krāšanā bieži vien ir dzīves līmeņa inflācija. Jāņem vērā, ka, sākot pelnīt vairāk, arvien atradīsies arī jaunas iespējas šo naudu iztērēt – dzīvot vienam, nopirkt jaunāko telefona modeli, pusdienot restorānos. Savukārt, kādu laiku dzīvojot taupīgi, jau dažos gados būs sakrāta gana liela summa sava īpašuma iegādei.
Ilgtermiņa ieguvumu un tūlītēja labuma izvērtēšana ir laba motivācija sākt veidot uzkrājumu saviem lielajiem mērķiem.
“Pēc vidusskolas beigšanas daļa klases biedru dodas uz ārzemēm strādāt mazkvalificētu darbu. Pirmajos gados rodas iespaids, ka viņi ir sasnieguši krietni labāku materiālo līmeni nekā tu, kurš joprojām studē, dzīvo kopmītnē, toties viņi atbrauc un izvizina tevi ar savu jauno auto. Bet piecu, sešu gadu laikā tu viņus strauji apsteigsi, turpinot augt, savukārt viņi paliks turpat, kur bijuši,” skaidro F. Baumanis.
Ietaupi uz mazajām lietām
Sakrāt naudu lielākiem pirkumiem ir vieglāk, ikdienā samazinot kontrolējamās izmaksas, piemēram, par elektrību vai komunālajiem pakalpojumiem. Pērkot elektrību par biržas cenām, ir iespējams izvairīties no elektrības tērēšanas tajā laikā, kad tarifs ir visaugstākais, piemēram, nakts stundās elektrības tarifs ir viszemākais, un tad, kamēr tu mierīgi guli, ir izdevīgāk izmantot, piemēram, veļasmašīnu, trauku mazgājamo mašīnu un citas sadzīves elektriskās ierīces, kuras neprasa tavu dalību to darbības procesā.
Iegādājoties īpašumu, jāņem vērā ekspluatācijas izdevumi, proti, jāapzina, cik tas izmaksās ilgtermiņā. Vissliktāk ir nopirkt īpašumu, kuram jāmaksā īres nauda par īpašumā neesošu zemi, norāda F. Baumanis. Viņš iesaka izvēlēties mājokli ar skaitītājiem, jo tad par komunālajiem pakalpojumiem būs jāsedz tikai maksa par faktisko patēriņu.
Iegādājoties boileri, uzmanība jāpievērš ne tikai tā tilpumam un jaudai, bet arī siltuma zudumam, kas ietekmē ilgtermiņa izmaksas.
F. Baumanis aicina padomāt par to, kā jūs vēlētos dzīvot pēc 10 gadiem un no kā esi gatavs atteikties šodien, lai šo mērķi sasniegtu.
