Studentam, kurš iestājies augstskolā, jārisina daudz neskaidrību ne tikai par mācību norisi, bet arī par sadzīves jautājumiem. Turpināt dzīvot pie vecākiem, pārcelties uz kopmītnēm, īrēt vai iegādāties dzīvokli?
Esam izvērtējuši katru no šīm iespējām, tomēr jebkurā gadījumā jāsāk ar konkrētu summu, ko ik mēnesi varat atļauties tērēt dzīvošanai.
Kopmītnes
Kopmītne ir lētākais variants ir kopmītnes – ikmēneša maksājums galveno augstskolu kopmītnēs sākas no 50 eiro. Neraugoties uz to, ka gandrīz visām universitātēm ir kopmītnes, tajās ne visiem pietiek vietas, tādēļ rindā jāpiesakās uzreiz pēc iestāšanās universitātē. Nav vērts no universitātes gaidīt informāciju par vietu dzīvošanai, jo parasti par to paziņo rudenī. Tā kā katru gadu pirmkursniekiem ir priekšroka vietai kopmītnē, tad gribētāju ir daudz.
Pie kopmītnes plusiem bez šaubām var pieskaitīt nelielās izmaksas, iespēju pastāvīgi atrasties kopā ar kursa biedriem un iegūt jaunus draugus. Mīnuss varētu būt nepietiekams privātums, turklāt bieži vien istabas biedru vēlmes ir pārāk atšķirīgas – daži izdomā sarīkot ballīti, kamēr citiem jāgatavojas eksāmeniem. Ir vērts jau pašā sākumā vienoties par noteikumiem, kas jāievēro visiem istabas biedriem.
Viss ir atkarīgs no tā, kā jaunietis izprot “dzīvošanu atsevišķi”. Ja tā nav deklaratīva neatkarība – vēlme atbrīvoties no vecāku kontroles, bet jaunietis patiesi vēlas iegūt pilnīgu privātumu un uzņemties arī pilnu atbildību par savas dzīves materiālo pusi, jārēķinās ar vēl lielākām izmaksām.
Dzīvokļa īre
Īrēts dzīvoklis, protams, ir dārgāks nekā vieta kopmītnē, toties tajā ir krietni vairāk privātuma. Lai samazinātu izdevumus, var dzīvokli īrēt kopā ar draugiem (tādā gadījumā, piemēram, Rīgā tas izmaksā ap 100 eiro katram iemītniekam), iepriekš vienojoties par katra atbildību (piemēram, īres maksu vai komunālo pakalpojumu rēķiniem, uzkopšanas grafiku, naktsmieru) un tiesībām (piemēram, uzaicināt ciemiņus). Pirms dzīvokļa īres rūpīgi apsveriet, vai jums pietiks naudas, lai tur dzīvotu visu laika periodu, par kuru esat vienojušies.
Svarīgi paturēt prātā, ka īres maksa nebūs vienīgais izdevumu veids. Izvēloties dzīvokli, palūdziet saimniekiem uzrādīt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvokļu biedrības darbību. Piemēram, ja mājā nesen veikts remonts, ikmēneša maksājums remonta fondā var būt visai liels. Iespējams, varēsiet ar dzīvokļa īpašnieku vienoties, ka atbildība par šiem maksājumiem uz jums neattiecas.
Ja nolūkojat īrēs mitekli vai pērkat dzīvokli vasarā vai rudenī, rēķini par komunālajiem pakalpojumiem jūs sākumā iepriecinās. Taču prieks nebūs ilgstošs: aukstajā sezonā par apkuri un elektrību nāksies maksāt daudz vairāk. Izvērtējiet komunālos maksājumus par gadu – saskaitiet visas summas kopā un izdaliet ar 12. Tā jūs uzzināsiet vidējās izmaksas, ar kurām jārēķinās jebkurā gadījumā (vasarā ir vērts ietaupīt).
Īrēta dzīvokļa plusi ir iespēja būt pašam sev saimniekam, izvēlēties rajonu, sadalīt izdevumus ar dzīvokļa biedriem. Mīnusi – nepieciešamība iemaksāt drošības naudu (parasti mēneša vai divu mēnešu īres maksas apmērā), no kuriem īpašnieks pēc tam var atskaitīt zaudējumus, ja tādi radīsies. Jārēķinās arī, ka dzīvokļa saimnieks līgumu var pārtraukt pirms termiņa (ja dzīvoklis ir izlikts pārdošanā).
Dzīvokļa pirkšana
Pirms dzīvokļa iegādes obligāti jānoskaidro, kādi ir ikmēneša izdevumi (apdrošināšana, komunālie pakalpojumi, kredītmaksājumi), termiņi un iespējas tos apmaksāt.
Uzreiz jāsaprot, cik liela ir vēlamā platība – vienistabas dzīvoklis, kas parasti ir lētāks, vai divu un trīs istabu mājoklis, kas nākotnē var kļūt par mājvietu jaunai ģimenei. Jebkurā gadījumā dzīvokļa pirkums ir ieguldījums nekustamajā īpašumā – ja par dzīvokli maksā vecāki, viņiem tā ir papildu investīcija pensijai, savukārt jauniešiem dzīvoklis var kļūt par ķīlu lielākam mājoklim nākotnē.
Galvenais faktors ir cena
Pērkot dzīvokli, parasti galvenais faktors ir cena, īpaši studentam. Visbiežāk studentu noteikta budžeta robežās atbalsta vecāki, rēķinoties ar iespēju dzīvokli izdevīgi pārdot vai izīrēt arī pēc 5-10 gadiem.
Atrašanās vieta, papildu ērtības u.c. kritēriji ir mazāk svarīgi. Piemēram, Rīgā nav izteikta “studiju centra”, un daudzu augstskolu fakultātes atrodas dažādās vietās, tādēļ būtiskāka par atrašanās vietu studentiem ir iespēja ērti pārvietoties pilsētas robežās.
Mājokļa kredīta saņemšana
SEB banka ievēro atbildīgas kreditēšanas principu, rūpīgi analizējot kredīta pieteicēja un viņa ģimenes ienākumus un saistības. Piesakoties mājokļa kredītam bankā, svarīgi, lai klientam būtu stabili ienākumi, pietiekams pašfinansējums, kā arī samērīgas saistības attiecībā pret viņa ienākumiem. Katrs kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli, un vēlams, lai finanšu saistības nepārsniedz 30-40 procentus no pieteicēja neto ienākumiem.
Ja lēmums pirkt dzīvokli ir pieņemts, aizpildiet pieteikumu mājokļa kredītam. Bet, ja vispirms vēlaties apspriest savas iespējas, piedāvājam sazināties ar bankas pārstāvjiem video konsultācijā SEB bankas mājas lapā vai kādā no banka filiālēm.
[content term="youth-products-inforoom"]
