Aizvien straujāk augošās fosilo energoresursu cenas nav vienīgais iemesls, kāpēc privātmāju īpašniekiem būtu vērts sākt interesēties par zaļajām alternatīvām. Krievijas iebrukums Ukrainā visai Eiropas Savienībai (ES) licis paātrinātā tempā meklēt veidus, kā mazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Nesen Latvijā apstiprināta jauna atbalsta programma, kas paredz finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, un arī bankas šobrīd piedāvā iedzīvotājiem īpaši izdevīgus nosacījumus pārejai no fosilās uz zaļo enerģiju.
Īsumā
- Privātmājās fosilās enerģijas aizstāšana ar ilgtspējīgām alternatīvām kļūst aizvien aktuālāka ne tikai pieaugošo izmaksu, bet arī ģeopolitiskās situācijas dēļ.
- Primāri ir jāparūpējas par energoefektivitāti, novēršot enerģijas zudumus, pēc tam var sākt domāt par savas enerģijas ražošanu.
- Gan vēja ģeneratoru, gan saules paneļu uzstādīšanai privātmājās šobrīd ir pieejams valsts atbalsts vairākās programmās.
- Īpaši izdevīgus kreditēšanas nosacījumus alternatīvās enerģijas ražošanai privātmāju iedzīvotāju vajadzībām piedāvā arī bankas.
Vēja potenciāls Latvijā vēl apgūšanas sākumstadijā
Piemērus, kā veiksmīgi var iztikt bez fosilās enerģijas, tālu nav jāmeklē — piemēram, Dānija ir sistemātiski mazinājusi savu atkarību no neatjaunojamajiem resursiem un 80% sev nepieciešamās enerģijas šobrīd spēj nodrošināt, izmantojot atjaunojamos resursus, tai skaitā vēju (57%) un sauli (3%).
Arī Latvijā, sevišķi piekrastes rajonos, vēja enerģijai ir labs potenciāls, kas gan pagaidām vēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Saskaņā ar Latvijas Vēja enerģijas asociācijas datiem, Latvijā pašlaik ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda (78,6 MW) ES.
Privātmāju iedzīvotāji vismaz daļu enerģijas savam privātīpašumam var saražot paši, uzstādot vēja mikroģeneratorus. Lai gan sākotnējais ieguldījums var šķist vērā ņemams, tas sevi var atpelnīt apmēram 10 gados.
Finansējums Jūsu mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanai
Izvēloties autonomo vēja ģeneratoru, iespējams no vēja saražoto elektroenerģiju akumulēt tiem brīžiem, kad vēja ātrums nav pietiekams enerģijas ražošanai, un tādējādi nodrošināt sev pastāvīgu enerģijas padevi.
Savukārt tīkla vēja ģeneratoru iekārtām nav nepieciešama elektroenerģijas akumulācija. Ja dabā ir nepietiekams vēja ātrums, ģenerators automātiski pārslēdzas uz vietējo elektroapgādes tīklu un elektroenerģijas padeves process netiek pārtraukts.
Saules enerģija — videi visdraudzīgākā
Saules baterijas jeb paneļi ir paredzēti saules enerģijas pārveidošanai elektrībā. To saražoto elektrību var izmantot mājsaimniecības sadzīves elektroierīču darbināšanai. Latvijas apstākļos 1 kW jaudīga saules bateriju sistēma spēj saražot no 850 līdz 1020 kWh elektroenerģijas gadā. Teorētiski iespējams saules paneļu iekārtu atpelnīt apmēram 8 gadu laikā, taču, energoresursu cenām aizvien pieaugot, iespējams, pat ātrāk.
Savukārt saules kolektori absorbē saules radiāciju, pārvēršot to siltumenerģijā, ko iespējams izmantot ūdens uzsildīšanai un apkurei. Paneļi un kolektori var tikt kombinēti arī hibrīdās sistēmās.
Uzstādot saules paneļus, jāņem vērā virkne faktoru — kur atrodas ēka, vai jumts tiem ir piemērots, vai nav noēnojums no kokiem vai citām ēkām, jo ne visos gadījumos saules paneļi būs pats piemērotākais risinājums. Jāpiemin, ka saules starojuma izmantošana ir videi draudzīgākais enerģijas ieguves veids, jo netiek radīts nekāds piesārņojums: ne ķīmiskais, ne fizikālais, ne radiācijas un pat ne estētiskais.
Zaļais mājokļa kredīts energoefektīvam mājoklim
Gan saules paneļu, gan vēja ģeneratoru uzstādīšana jāizvērtē kompleksi — ja ēkā šobrīd ir enerģijas zudumi, ar tiem jātiek galā vispirms, un tikai tad jāpievēršas savas enerģijas ražošanai.
Ko šobrīd alternatīvās enerģijas interesentiem piedāvā valsts un bankas
Šobrīd valsts piedāvā privātmāju iedzīvotājiem divas atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz ilgtspējīgiem energoresursiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās atbalsta programmas ietvaros grantam līdz 15 000 eiro apmērā var pieteikties ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju īpašnieki, ar nosacījumu, ja dzīvesvietā netiek īstenota saimnieciskā darbība un vismaz 80% gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti mājas iedzīvotāju vajadzībām.
Grants paredzēts fosilā kurināmā iekārtu nomaiņai pret jaunām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām — biomasas granulu katliem, siltumsūkņiem, vai saules kolektoriem, vai pieslēgšanos centralizētai siltumapgādes sistēmai, kā arī elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem — vēja ģeneratoriem vai saules paneļiem. Programmas ietvaros var pretendēt uz finansējumu līdz 70% no iegādes izmaksām.
Savukārt Ekonomikas ministrija ar finanšu institūcijas ALTUM starpniecību pieņem pieteikumus privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas programmā. Arī tās ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu vēja ģeneratoru vai saules paneļu iegādei. Šīs programmas ietvaros būs pieejami gan granti līdz 5000 eiro apmērā, gan garantijas, kas kalpos kā papildu nodrošinājums kredītiestādēm.
Lai pilnvērtīgi īstenotu savus plānus, izdevīgus nosacījumus energoefektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā pārejai uz zaļo enerģiju, piedāvā arī bankas, piemēram, SEB bankā šādam aizdevumam ir īpaša likme — 5,9% apmērā. Tas paredzēts jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai vai energoefektīvas siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.
