Tuvākajā laikā mainīt mājokli plāno katrs sestais iedzīvotājs

Latvijā tuvāko trīs gadu laikā mājokli plāno mainīt gandrīz 18% iedzīvotāju, puse no viņiem jaunā mājokļa iegādei izmantos bankas finansējumu, bet otrā puse plāno tikt galā ar saviem līdzekļiem. Vienlaikus vēl 19% atzīst, ka vēlētos pārcelties, taču konkrētu plānu nav, savukārt 7% norāda, ka vēlme mainīt mājokli ir, bet nav iespēju to izdarīt, jo nevar atļauties pirmo iemaksu. Tikmēr vairāk nekā puse – 52% – mājokli mainīt neplāno, jo esošais mājoklis viņus pilnībā apmierina, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. 

Šobrīd vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinās sev piederošā mājoklī, par kuru viņiem nav jāatmaksā kredīts. Vēl 17% respondentu norādījuši, ka dzīvo kredītā iegādātā mājoklī. Vēl 14% esošo mājokli īrē, bet 5% aptaujāto – lielākoties jaunieši – dzīvo pie vecākiem vai radiniekiem. 

Vēlme uzlabot dzīves kvalitāti ir galvenais iemesls mājokļa maiņai

“Mēs redzam, ka vēlme uzlabot mājokli Latvijā ir gana augsta, īpaši jaunāko cilvēku vidū. Taču bieži tā saduras ar praktiskiem ierobežojumiem – gan uzkrājumu trūkumu, gan piesardzību pret kredītsaistībām,” komentē SEB bankas Mājokļa finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.

Visbiežāk mainīt mājokļi iedzīvotājus motivē vēlme uzlabot dzīves kvalitāti: 32% vēlas lielāku mājokli, 22% interesējas par jaunu projektu vai privātmāju, bet 22% – par dzīvesvietas maiņu uz citu rajonu vai pilsētu.

Vienlaikus galvenie šķēršļi jauna mājokļa iegādei ir tieši finanšu jautājumi. 47% iedzīvotāju ir bažas par nekustamā īpašuma augsto cenu, 31% – par augošām procentu likmēm, bet 30% – par ikmēneša kredīta maksājumiem. Apmēram katrs piektais norāda, ka ir grūti uzkrāt pirmajai iemaksai, vēl trešdaļai ir bažas par ģeopolitisko situāciju un nevēlēšanās šobrīd risināt mājokļa jautājumus, kā arī tikpat daudzi nav pārliecināti par savu darbavietu un saskata darba zaudēšanas risku.

Pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas stabils

“Tomēr, neskatoties uz piesardzību, redzam, ka tirgus ir aktīvs – 2026. gada pirmajos piecos mēnešos saviem klientiem mājokļu kredītos esam piešķīruši par 16% vairāk nekā pirms gada. Tas apliecina, ka, pat ņemot vērā mainīgo ekonomisko vidi, nozīmīga daļa iedzīvotāju savus mājokļa iegādes plānus tomēr turpina īstenot,” norāda Māris Opincāns.

Vidējā kredīta summa šajā periodā sasniedza 105 tūkstošus eiro, vidējais aizdevuma termiņš – ap 23 gadiem, savukārt vidējā pirmā iemaksa veidoja ap 16% no īpašuma vērtības. Lielākā aktivitāte tradicionāli saglabājas Rīgā, kur noslēgta vairāk nekā puse no visiem darījumiem. Salīdzinoši aktīvs pieprasījums vērojams arī citos reģionos – tostarp Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Mārupē, Ogrē un Siguldā.

Analizējot darījumus pēc īpašuma veida, redzams, ka lielākā daļa darījumu saistīti ar dzīvokļu iegādi. No kopējā darījumu skaita aptuveni 12% veikti jaunajos projektos, savukārt 56% – sekundārajā tirgū. Vienlaikus 27% darījumu saistīti ar privātmāju iegādi vai būvniecību, bet atlikusī daļa jeb aptuveni 5% attiecas uz citiem darījumu veidiem, piemēram, refinansēšanu vai zemes iegādi.б

Būtiska nozīme joprojām ir arī valsts atbalsta instrumentiem – ar ALTUM atbalstu šī gada pirmajos piecos mēnešos finansēta aptuveni puse no visiem darījumiem. No tiem ap 68% pēc apjoma veido aizdevumi ar atbalstu ģimenēm, savukārt ap 25% – aizdevumi jaunajiem speciālistiem, bet neliela daļa attiecas uz citiem atbalsta veidiem.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.